Dažāda vecuma sociālās aprūpes centra «Jelgava» iemītnieki trešdien bērnu radošo domu un darbu centrā «Svētelis» tikās pirmajā mākslas terapijas nodarbībā.
Dažāda vecuma sociālās aprūpes centra “Jelgava” iemītnieki trešdien bērnu radošo domu un darbu centrā “Svētelis” tikās pirmajā mākslas terapijas nodarbībā.
Kopumā paredzētas septiņas sesijas, kuru laikā tās dalībnieki zīmējot un sarunājoties izzinās sevi. Turklāt nodarbības ir lieliska iespēja interesanti pavadīt laiku ārpus ierastās vides pansionātā.
Mākslas terapijas nodarbības ir “Svēteļa” vadītājas Ingrīdas Lisovskas ziņā. “Savējos no “Jelgavas” līdzi atveda Edmunds, kas šādas nodarbības apmeklē jau trīs gadus, taču tās nebūtu iespējamas arī bez Gaismoņa Žilinska pretimnākšanas,” viņa uzteic sociālā aprūpes centra “Jelgava” direktora morālo atbalstu un ieguldīto artavu nodarbībām nepieciešamo materiālu sarūpēšanā.
“Mākslas terapijas nodarbības ne tikai jauniešiem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām sekmē krīzes posmu pārvarēšanu,” Ingrīda paskaidro, ka krīze nav tikai briesmas, kā bieži vien tiek uzskatīts. Mākslas terapija sniedz iespēju apgūt ko jaunu – atrisināt grūtības, attīstīt dažādas iemaņas un savu radošo potenciālu. Turklāt sociālā aprūpes centra iemītniece Aleksandra atzīst: “Pirmajā nodarbībā mēs pazīmējām, parunājāmies un kļuvām tuvāki. Ikdienā viņus (pārējos dalībniekus – red.) pansionātā satieku katru dienu, bet tagad – iepazinu labāk. Jūtos milzīgi labi!”
“Uz papīra nav kļūdu, jo zemapziņa nemāna,” kopā ar dalībniekiem analizējot pirmās sesijas veikumu, bilst vadītāja. Un viņai piekrīt Aija – kundze, kas līdzīgās nodarbībās piedalījusies jau iepriekš: “Pirms kāda laika par sevi saņēmu negatīvu vērtējumu un tādēļ jutos ļoti slikti. Mākslas terapijas nodarbības man palīdzēja izprast tā cēloņus – zīmējot es aptvēru pat vārdos neizteikto,” gandarīta ir Aijas kundze.
Pašlaik “Svētelī” nodarbībām izmanto telpas, kurās parasti rosās pirmsskolas un skolas vecuma bērni, kā arī jaunieši ar un bez īpašām vajadzībām, taču Ingrīda pačukst, ka drīzumā iecerēts pārcelties uz citām – īpaši mākslas terapijas nodarbībām radītām – telpām. Tās gan ir tapšanas procesā, un paredzēts, ka tajās dalībnieki varēs ne tikai zīmēt, bet arī aust, virpot, veidot no māla un floristikas materiāliem. “Remontdarbos, kā ierasts “Svētelī”, iesaistījušies brīvprātīgie, turklāt jauniešiem ar īpašām vajadzībām tā ir arī darba terapija. Esam nolēmuši galā tikt pašu spēkiem, tādēļ process norit lēnām,” stāsta I.Lisovska.
Topošajās telpās, putekļu mākoņa ieskauti, rosās trīs puiši Artūrs, Gatis, Dima. Kā paši saka – draugi, jo visi no vienas sētas. “Mums no sienas jānodauza betona kārta, un, kad paliks tikai ķieģeļi, tiem no krāsns puses piemūrēsim klāt kādu posmu,” lietpratīgi stāsta puiši. Viņi uz “Svēteli” nāk uzreiz pēc skolas – izpilda stundās uzdoto un ķeras pie darbiem. “Ārā nav ko darīt, turklāt ir auksts, kājas kļūst slapjas. Te mūs arī vienmēr pacienā,” Artūrs teic, ka viņi “Svētelī” palīdz jau kādus trīs mēnešus un prieks, ka veikumu novērtē.
