Līdz šim par kārtību uz ūdeņiem Latvijas upēs un ezeros rūpējusies vien Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu pārvalde, kuras pārziņā ir makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas uzraudzība.
Līdz šim par kārtību uz ūdeņiem Latvijas upēs un ezeros rūpējusies vien Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu pārvalde, kuras pārziņā ir makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas uzraudzība. Pārvaldes Jelgavas kontroles sektorā strādā trīs inspektori.
Jelgavas kontroles sektora vadītājs Jurijs Skribāns sarunā ar “Ziņām” skaidro, ka iespēju robežās uzmanījuši arī nedisciplinētus ūdensbraucējus, īpaši smagu pārkāpumu gadījumos zvanot policijai. Taču uzsver, ka dienesta galvenais uzdevums ir nodrošināt makšķerēšanas un zvejošanas noteikumu ievērošanu trijos rajonos – Jelgavas, Bauskas un Dobeles. Trijiem vīriem pārraugāmo ūdeņu platība ir ievērojama, tāpēc jau tuvākajā laikā viņiem pievienosies ceturtais inspektors.
Transports visām vajadzībām
Ar kādiem transporta līdzekļiem pārvietojas mūsu zivju krājumu uzraugi? Izrādās, pēdējos gados nodrošinājums pamatīgi uzlabojies. Flagmanis ir “Brig” firmas motorlaiva, kas aprīkota ar 40 zirgspēku “Mariner” dzinēju. Laiva pastāvīgi atrodas uz treilera, līdz ar to, piekabināta automašīnai, nekavējoties var tikt aizvilkta uz jebkuru ūdenskrātuvi. Nesen iegādāta Krievijā no dūralumīnija izgatavota motorlaiva “Progress”, kas aprīkota ar 30 zirgspēku “Tohatsu” dzinēju. J.Skribāns atzīst, ka tā īpaši piemērota patrulēšanai uz ūdeņiem naktīs, kad jāpiestāj krastā, kur plastikāta vai gumijas laivu varētu sabojāt, piemēram, krituši koki. Patrulēšanai seklākās vietās paredzēta tepat Latvijā ražotā “Bush” firmas gumijas laiva. Korpusa stingrībai tai ir plastikāta dibens, un tā aprīkota ar 15 zirgspēku “Suzuki” dzinēju. Īpaši parocīgi ar šo laivu patrulēt Lielupes augštecē – Mūsā un Mēmelē, kur pavasarī nārsto vimbas. Ezeru un dīķu pārlūkošanai jelgavniekiem vēl ir neliela stiklplasta airu laiva, kurai var pielikt 5 zirgspēku “Honda” dzinēju. Visus šos pa ūdeni braucamos, līdzīgi kā “Brig” motorlaivu, iespējams ērti pārvest no vienas ūdenskrātuves uz citu.
Konkurē ar “biznesmeņiem”
Kāds ir zivju krājumu uzraugu un viņu uzraugāmo spēku samērs? Izrādās, inspektori tos, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju, iedalījuši trijās lielās grupās. Pirmkārt, tie, kas zivis ķer tikai savai iztikai. Pārsvarā viņi dzīvo netālu no upes vai ezera un bieži vien ir bez darba. Tehniskais “aprīkojums” parasti neesot izcils – izmantotie tīkli lāpīti desmitām reižu, un pa ūdeni viņi pārvietojas labākus laikus pieredzējušās koka airu laivās. Otrkārt, tā saucamie “svētdienas” copmaņi, kuriem makšķerēšanas un zvejošanas noteikumu pārkāpums ir tikai papildu adrenalīna deva. Ja tiek izmantoti tīkli, tad labas kvalitātes, toties uz ūdeņiem šādus maluzvejniekus noķert nav problēmu, jo viņi pārsvarā izmanto piepūšamās gumijas laivas, kas labākajā gadījumā aprīkotas ar elektrodzinēju.
Vislielākās problēmas zivju inspektoriem sagādājot tā saucamie “biznesmeņi”. Proti, tie, kam zivju nelikumīga zvejošana ir rūpals. Parasti viņu tehniskais aprīkojums daudz neatpaliek no inspektoru izmantotā – tās ir ar treileru pārvadājamas motorlaivas, apgādātas ar jaudīgiem dzinējiem, un labas kvalitātes tīkli. Cīņā ar šādiem “zvejniekiem” lietā tiek likta ilgos gados gūtā pieredze un iemaņas.
Plānveida neplānošana
Parasti nelikumīgo zveju “maliķi” pamatīgi izplāno jau iepriekš. Uz ūdenskrātuvei piebraucamajiem ceļiem tiek izlikti izlūki, kuru uzdevums ir pa mobilo tālruni ziņot par “šaubīgiem” cilvēkiem un automašīnām. Ūdeņu uzraugiem jārīkojas līdzīgi – rūpīgi izplānojot, kurā vietā un laikā varētu atrasties, piemēram, zivju nārsts. Tas savukārt var būt atkarīgs no laika apstākļiem. Piemēram, tūlīt, iestājoties siltākam laikam, inspektori nopietni sāks uzraudzīt vimbu nārsta vietas – no tilta pie Staļģenes pār Lielupi līdz Bauskai un tālāk Mēmelē un Mūsā. Uzmanība tiks pievērsta arī Kauguru kanālam, Bērzes un Iecavas upēm, pa kurām nārstot dodas nēģi. Ļoti daudz viņu darbā palīdz makšķernieki. “Īpaši pēdējos gados audzis to skaits, kuri saprot, ka “maliķi” jebkuru ūdenskrātuvi “izkāsīs” tukšu bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Līdz ar to viņi ziņo mums par pamanītajām nelikumībām,” stāsta J.Skribāns. Tomēr galvenais inspektoru veiksmīgā cīņā ar nelikumīgu zveju ir gados iegūtā pieredze, zināšanas par vietām, kur visbiežāk attiecīgajā gadalaikā uzturas zivis.
Sodi – nopietni
Galvenais, kas jāiegaumē visiem mūsu puses makšķerēšanas cienītājiem, – Lielupes baseinā ar tīkliem zivis nedrīkst ķert. Tas nozīmē, ka bargus sodus saņems ikviens, kurš tiks notverts, ar šādu zvejas rīku sēžot laivā vai pat tikai atrodoties blakus ūdenskrātuvei. Par to draud administratīvais sods no 30 līdz 500 latiem. Ja būs iegūtas zivis, par tām vajadzēs samaksāt papildu soda naudu. Maija sākumā Ministru kabinets veicis grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kas paredz lielākus sodus nelegālajiem zvejniekiem. Par katru nelegāli nozvejoto alatu, lasi, samu, sīgu, strauta foreli un taimiņu zaudējuma atlīdzība turpmāk būs 100 latu, par 100 gramiem zivju ikru – 100 latu, par katru zuti – 50 latu, par katru repsi, salati un zandartu – 25 lati, par ālantu, līdaku, vimbu – 20 latu. Tikpat būs jāmaksā arī par 100 gramiem nelegāli iegūtu trīsuļodu kāpuru, bet pieci lati – par katru karpu, līni, nēģi, platspīļu un šaurspīļu vēzi, sapalu un vēdzeli. Par citu sugu zivīm, kas noķertas nelegālā zvejā, būs jāmaksā lats par kilogramu. Turklāt, soda nauda tiks piemērota trīskāršā apmērā, ja zveja notikusi bez atļaujas, attiecīgās zivju sugas zvejas aizlieguma laikā vai izmantojot neatļautus rīkus un veidus.
***
Uzziņai
Iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas kontroles sektora tehniskais nodrošinājums ar peldlīdzekļiem (iekavās dzinējs):
– “Brig” (“Mariner”, 40 ZS);
– “Progress” (“Tohatsu”, 30 ZS);
– “Bush” (“Suzuki”, 15 ZS);
– plastikāta laiva (“Honda”, 5 ZS).
***
Fakti
2007. gada 1. ceturksnī
– soda naudās iekasēti 1372 lati;
– atsavināts 817 neatļautu zvejas un makšķerēšanas rīku;
– tajā skaitā 63 tīkli, 15 nēģu, 5 zivju murdi.
