Pēc nedēļas būs zināms, kādu sodu saņems svētdien Gulbju dīķi aizturētie maluzvejnieki. Vides sargiem ir aizdomas, ka viens no vīriešiem par līdzīgu pārkāpumu sodīts jau jūnija vidū, kad ar nelikumīgi iegūtu lomu arī aizturēts Meiju ceļa dīķa apkārtnē.
Svētdien ap pulksten 12.45 Jelgavas Pašvaldības policijai kāds vīrietis, kurš vēlējies palikt anonīms, ziņoja, ka Gulbju dīķī vairākas personas ielikušas zvejas tīklu. Pie ūdenstilpes likumsargi sastapa divus vīriešus, bet netālu no viņiem atradās apmēram 5,15 metrus plata «bridene», gumijas laiva un divi pāri zvejnieku zābaku.
Pēc personas datu pārbaudes no abiem vīriešiem pieņemti rakstiski paskaidrojumi, bet, tā kā zvejas rīka īpašnieks bija alkohola reibumā, administratīvā pārkāpuma protokolu par zvejas noteikumu pārkāpšanu uzreiz sastādīt nebija iespējams. Viņš nogādāts atskurbtuvē, informē Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce. Vēlāk viņš ticis arī pie protokola.
Valsts vides dienesta Jelgavas nodaļas Resursu kontroles sektora vadītājs Jurijs Skribāns «Ziņām» stāsta, ka šogad šis ir otrais gadījums, kad aizdomās par maluzvejniecību personas aizturētas Gulbju dīķi. «Plašāk gadījumu varēšu komentēt nākamās nedēļas sākumā, kad lieta tiks nodota man. Pašlaik ir aizdomas, ka aizturētais ir tas pats, kas aizturēts jūnija vidū,» komentē J.Skribāns, piebilstot – lai arī zivis netika izņemtas, sods nebūs mazs, jo, visticamāk, tiks pierādīti vainu pastiprinoši apstākļi – alkohola reibums un atkārtots pārkāpums.
Kopumā pārkāpēju šogad aizturēts maz, jo «viņi sapratuši, ka tas (maluzvejniecība – red.) nemaz nav izdevīgi». Vairāk likumnepaklausīgo varētu būt apmēram pēc mēneša, kad sāksies rudens nārsta periods un aktīva zivju migrācija. Tad vides inspektori pastiprināti pievērsīsies upju uzmanīšanai.
Jāpiebilst, ka jūnija vidū maluzvejnieku tīklos konstatēti pieci līņi, kas palaisti atpakaļ ūdenī. ◆
Par zvejas noteikumu pārkāpšanu
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.
Avots: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
