Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule atzīst, ka pagaidām vēl nav varējusi ieņemt bijušā priekšsēdētāja krēslu.
Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule atzīst, ka pagaidām vēl nav varējusi ieņemt bijušā priekšsēdētāja krēslu: «Sēžu Ojāra Brieža kabinetā, bet ne viņa krēslā. Šis amats man nāca ļoti negaidīti, tāpēc pie jaunās situācijas pierodu pamazām.»
Kāpēc gan stabilas izglītības iestādes direktorei radās vēlme organizēt savu sarakstu un startēt pašvaldības vēlēšanās?
Iepriekšējā sasaukumā Zaļenieku pašvaldībā nestrādāja neviens deputāts no izglītības jomas. Lai gan manis vadītā Zaļenieku arodvidusskola ir no pašvaldības neatkarīga valsts iestāde, tomēr mēs ar darbu nodrošinām ap simts cilvēku. Ienākuma nodoklis ieplūst Padomes kasē, bet attieksme pret mums bija neitrāla. Gribējās šo situāciju mainīt, tāpēc par mērķi nospraudu iekļūšanu deputātos. Manā sarakstā «Liste 2001» bija pārstāvji no zemniekiem, izglītības darbiniekiem un mediķiem. Ieguvām divas deputāta vietas. Pirms tam bijām domājuši veidot kopīgu sarakstu ar apvienību «Zemgalieši», bet izrādījās, ka viņiem ir citi mērķi…
Deputātos iekļuvāt, mērķis sasniegts, bet jūsu kandidatūra tika izvirzīta arī priekšsēdētāja amatam.
Tas noteikti nebija plānots, un šādi situācija pavērsās tikai pirms pašām priekšsēdētāja vēlēšanām. Līdz tam biju domājusi, ka varēšu ieņemt vietnieka amatu, bet izrādījās, ka pretkorupcijas likums neļauj vienlaikus vadīt izglītības iestādi un būt par algotu priekšsēdētāja vietnieku. Un apvienība «Mēs Zaļenieku pagastam» nāca klajā ar ierosinājumu mani izvirzīt priekšsēdētāja amatam. Vēlēšanas bija īsākā no Padomes sēdēm – tā ilga tikai desmit minūtes. Lai izšķirtos par pārējām amatpersonām, deputātiem vajadzēja laiku pārdomām.
Cik gatava jūs bijāt uzņemties šo amatu?
Es sapratu, ka būs jāstrādā. Visa mana dzīve ir bijusi un ir cīņa par un ar sevi. Pirms četriem gadiem, kad stājos arodvidusskolas direktores amatā, situācija bija vēl smagāka. Tagad skola nostādīta uz kājām, un kolēģi nesaprata, kāpēc uzņemos jaunu amatu, ja vēl skaidri nav zināma reformas gaita. Nav garantiju, ka pēc gada vai diviem vēl būs šāda pašvaldība. Likums aizsargā Saeimas deputātu, nodrošinot viņam darbu, kad deputāta pilnvaru laiks beidzas. Pašvaldības deputātiem šādas garantijas nav. Tā nu ir iznācis, ka dzīvoju kā tāda pasaules lāpītāja. Es vienkārši apzinos, ka vēl varu kaut ko izdarīt iedzīvotāju labā. Protams, viens cilvēks nevar kalnus gāzt, tāpēc ceru uz pagasta darbinieku, iestāžu vadītāju un iedzīvotāju atsaucību. Tikai strādājot kopā, var panākt, ka Zaļenieki attīstās.
Kādi, jūsuprāt, būtu primārie pašvaldības uzdevumi?
Pirmkārt, jau noteikti jaunu darba vietu radīšana. Pagastam ciešāk jāsadarbojas ar lauku uzņēmējiem, jāattīsta infrastruktūra un jārada apstākļi, kas veicinātu izglītotu jauniešu atgriešanos Zaļeniekos. Vairāk jādomā par kultūras un sporta dzīves attīstību – patlaban tas viss pie mums ir pārāk mazās devās. Protams, traucē arī Jelgavas tuvums, jo daudz kvalitatīvāku atpūtu var baudīt rajona centrā, un, ja vēl cilvēks tur atrod darbu, tad Zaļenieki viņu ir pazaudējuši. It kā nebūtu nekas traks, ja cilvēks strādā citur, bet dzīvo pagastā – nodokļi ienāk, pagasts attīstās. Taču nereti situācija izveidojas citāda: cilvēks pārceļas uz dzīvi citur, bet pagasta pieraksts paliek, bērns mācās citā skolā, un pašvaldībai par viņu ir jāmaksā, bet vecāki strādā darbavietā, kur algu maksā aploksnē, un pašvaldība ir tikai zaudētājos. Tāpēc mums ir jādara viss, lai no šādām situācijām izvairītos.
Vēl, manuprāt, lielāka uzmanība būtu jāpievērš apkārtnes sakopšanai – katram būtu jāpaskatās, kas atrodas aiz viņa durvīm. Zaļenieki ir skaistā vietā – mēs tiešām varētu attīstīt tūrisma jomu. Mums jau ir kafejnīca, viesnīca, arī arodvidusskolai ir dienesta viesnīca.
Uzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk interesēties par pašvaldības darbu. Nav normāli, ja rodas domstarpības un tās netiek risinātas. Deputāti ir ievēlēti tāpēc, lai iedzīvotāji varētu viņiem uzticēt savas problēmas un gaidīt risinājumu. Visas pašvaldības sēdes ir atklātas, un tās var apmeklēt likuma noteiktajā kārtībā. Cilvēki ir jāradina pie aktivitātes un ieinteresētības.
Kādi varētu būt tie darbi, pie kuriem pašvaldība ķersies šā gada laikā?
Ļoti aktuāla lieta ir projekti, jo pašvaldība ar savu budžetu var atļauties tikai uzturēt iestādes un izpildīt funkcijas, bet attīstībai nekas nepaliek. Noteikti vajadzēs izsludināt konkursu un pieņemt darbā speciālistu, kas varētu šādus projektus rakstīt un aizstāvēt. Primārais, kam būtu jāķeras klāt, ir dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana. Ja šai sasaukumā to neizdosies īstenot, iedzīvotājiem par deputātiem būs tikai sliktas atmiņas. Vēl noteikti vajadzētu risināt pamatskolas telpu jautājumu – skola atrodas vecā ēkā un ir vienīgā rajonā, kurā ir krāsns apkure, pati ēka grimst. Pagastā ir nepabeigta jaunbūve, kur būtu jāveic priekšizpēte, vai to var pielāgot skolas vajadzībām. Vēl viens no darbiem varētu būt pabeigt kultūras nama piebūves celtniecību. Tur varētu izvietot arī bibliotēku un vairāk attīstīt jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Darba ir daudz.
Kā jūs raugāties uz sadarbību ar kaimiņu pagastiem?
Tā noteikti ir jāturpina. Nevar gaidīt, kamēr mūs likuma kārtībā apvienos ar kādu no pašvaldībām. Tomēr vienu es varu solīt droši – iestāšos par to, lai Zaļenieki ar savu attīstīto ciematu nepaliktu par kādas teritorijas nomali.
Jūs patiesi esat ļoti aktīvs cilvēks – pagājušajā piektdienā tikāt izvirzīta arī priekšsēdētājas amatam rajona Padomē. Daudzi to nodēvēja par drosmīgu uzdrīkstēšanos.
Cilvēkam ir vajadzīgi tādi pārbaudes brīži. Es 22 gadus esmu nostrādājusi Jelgavas rajonā un labi zinu rajona iedzīvotāju problēmas. Nāku no lauku ļaudīm. Piederu pie tiem saimniekiem, kas prot skaitīt naudu un neiztērēt nevienu lieku santīmu. Es uzdrīkstējos tikai tāpēc, ka man bija atbalstītāji. Taču politika veidojas neatkarīgi no kāda cilvēka vēlmēm vai spējām. Politikā dažas lietas un parādības ir saprotamas tikai atsevišķai cilvēku kopai. Tā tas notika arī šoreiz. Latviešiem ir izveidojies jau tāds sakāmvārds – gribējām kā labāk, iznāca kā vienmēr.
Nesen jūs pārsteidza vēl kāds patīkams notikums – kļuvāt par «Lauku Avīzes» konkursa «Radoša sieviete laukos» laureāti.
Jā, šis konkurss notiek jau četrus gadus, un tam dalībniekus var pieteikt līdzcilvēki. Man tas tiešām bija liels pārsteigums, jo Zaļenieku iedzīvotāja Milda Vītola bija uzrakstījusi vēstuli par mani un ieteikusi kā dalībnieci šim konkursam. Tajā var pieteikt tikai tādas sievietes, kuras strādā sabiedrības labā, ir labas mātes un ir ģimenes cilvēki. Es zināju, ka kāds pagastā par mani raksta vēstuli, bet, kam un kāpēc, tas bija noslēpums. Viss atklājās tikai tad, kad «Lauku Avīzes» numurā bija nopublicētas konkursa laureātes un mans vīrs nejauši šo sarakstu izlasīja. Arī mani kolēģi bija uzzinājuši rezultātus un apsveica ar laikraksta «Zemgales Ziņas» starpniecību. Tā ka varu teikt – visa informācija man nāca no preses. Jutos ļoti pagodināta, jo kāds bija novērtējis manu darbu. Tas ir tik patīkami, ja to izdara vienkārši cilvēks no malas – iedzīvotājs. Vislielākās emocijas sagādāja laureātu godināšana – mēs bijām 20, un vairākas institūcijas bija izvēlējušās savas sievietes, ko godināt. Mani sumināja gan premjera Andra Bērziņa kundze, gan Zemkopības un Izglītības ministrija. Mūs kā augstus viesus izvadīja pa Saeimas namu – gājām pa telpām, kur ved tikai augstus valsts viesus.
Es vienmēr esmu strādājusi tā, lai būtu rezultāts un līdzcilvēki justu, ka par viņiem domā un viņus ciena. Nospraužot mērķi, es apzinos, ka nebūs viegli un bez citu atbalsta nevarēšu iztikt. Esmu no tiem cilvēkiem, kas savu sasnieguši ar darbu un zināšanām, man nav «blatu». Katram ir sava vērtību skala, un manējā ir nedzīvot tikai sev.
Vija Cīrule, Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja
Dzimusi Latgalē, bet uzaugusi Zemgalē.
Absolvējusi Jelgavas 2. vidusskolu, Daugavpils Pedagoģisko institūtu, iegūts LLU pedagoģijas maģistra grāds, patlaban studē LLU Lauksaimniecības fakultātē, lai iegūtu maģistra grādu lopkopībā. Stažējusies piena lopkopībā Izraēlā, Nīderlandē, Dānijā un Vācijā.
Darbavietas – 22 gadi Jelgavas rajona trijos pagastos: Vilces pagasta pamatskolas skolotāja, vēlāk direktore, Zaļenieku bērnudārza vadītāja, Glūdas pamatskolas skolotāja, Zaļenieku arodvidusskolas direktore, zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» lopkopības speciāliste, grāmatvede, menedžere.
Ģimene – vīrs Juris «Mežacīruļu» īpašnieks, dēli – Gatis, 23 gadi, studē ASV, Pēteris, 21 gads, neklātienē studē LLU un ir «Mežacīruļu» pārvaldnieks, Oskars, 19 gadu, studē LLU.
