«Ai ceļi, gaitas, takas! Cik daudz ir jūsu iets!» Tā varētu teikt ikkatrs, kas dzīvo garu, darbpilnīgu, skaistu dzīvi un radošā pilnbriedā met skatu atpakaļ uz pavadītajiem gadiem.
«Ai ceļi, gaitas, takas! Cik daudz ir jūsu iets!»
Tā varētu teikt ikkatrs, kas dzīvo garu, darbpilnīgu, skaistu dzīvi un radošā pilnbriedā met skatu atpakaļ uz pavadītajiem gadiem.
Iesākums vienmēr ir grūts, bet skaists atmiņās. Mēs varam kavēties šajās tālajās dienās un nebeigt priecāties par to, kādi bijām toreiz un kādi esam tagad.
Ieskanas atmiņu stīga par to tālo 1966. gadu, kad ar Rozova lugas «Kas mīl» Klāvas lomu teātrī ienācāt Jūs – Vija. Jums viss bija jauns un neiepazīts, bet kopā ar režisori Lūciju Ņefedovu, ar kuru ceļi krustojušies jau agrāk, ir drošāk sākt jaunās gaitas. Teātrī ienācāt Jūs, un Jūsos ieiet teātris – uz visiem laikiem. Nu jau tas mērojams ar 35 gadu stāžu.
Kad sākas skatuves gaitas un sāk veidoties tēlu galerija, Jūs lomās ieliekat milzum daudz rūpīga darba, kas sniedz gandarījuma prieku, to apzināto laimes brīdi, ko izjūt aktieris. Nāk loma pēc lomas, un katra nākamā ienes kaut ko jaunu. Kura mīļāka, grūti pateikt. Visas jau pie sirds pieaugušas, kā savi bērni iznēsāti un pasaulē palaisti. Bet laikam pāri visam tomēr Elīnas Zālītes Astra «Rudens rozēs», kur bija iespēja ielikt visu aktrises spēku un talanta spožumu – no lielas mīlas uzliesmojuma līdz atteikšanās sāpēm un uzupurēšanās nebeidzamai smeldzei.
Arī ceļš, pa kuru iets šos gadus, ir prieka, smeldzes, darba un gandarījuma pilns.
Atbalsts katrā dzīves situācijā Jums ir dzīvesbiedrs Leo, ar kuru kopā gandrīz jau 25 gadus vadītas gaitas Ā.Alunāna teātrī. Kopīgi gājieni uz mēģinājumiem, izrādēm un vasaras izbraukumiem. Pārrunāts darbs pie jaunas lomas, spriests un domāts, līdz nonāk pie galamērķa – izrādes. Kopā nospēlētas lomas – vīrs un sieva – ne tikai dzīvē, bet arī uz skatuves. Pati jaunākā ir Loču pāris Anšlava Eglīša lugā «Omartija kundze». Tomēr katram ir bijis savs gājums un atradumi teātrī, katram – savs prieks par paveikto un savs rūgtums par neveiksmi, bet kopā tas ir bijis viens veselums – kas sakņojas stiprā ģimenē. Arī Jūsu meita Selva turpat desmit sezonu vadījusi Alunāna teātrī.
Paiet dienas, mēneši, gadi, un sakrājas dzīves virtene, pilna neaizmirstama prieka un gandarījuma. Paliek tas labais, paliek tas skaistais no gājušām dienām, un tas tad arī veldzē dvēseli un sirdi pēc darba sprīža un liek atskatīties ar smaidu uz daudz ko, kā to protat darīt Jūs – mūsu gaviļniece.
Tu zvaigznīte
Starp zvaigznēm Visumā,
Tu savu gaismu dedzi
Ikkatrā sirsniņā.
Tu stars,
No saules atrāvies,
Liec katrai sirdij
Iemirdzēt.
Tu zvaigznīte,
Kas mieru dedz,
Lai ļaužu sirdīs
Prieku redz.
Jūsu ilggadējais partneris teātrī – Arvīds Matisons
