1949. gada 25. marts Latvijas tautas vēsturē mūžam paliks drūms, neaizmirstams un sāpju pilns, jo tajā Māras dienā uz Sibīriju tika izsūtīts 43231 nevainīgs cilvēks.
1949. gada 25. marts Latvijas tautas vēsturē mūžam paliks drūms, neaizmirstams un sāpju pilns, jo tajā Māras dienā uz Sibīriju tika izsūtīts 43231 nevainīgs cilvēks. Vakar Svētbirzī notika komunistiskā terora upuru atceres brīdis.
Uz piemiņas akmens Svētbirzī sagūla pirmie pavasara ziedi gan jaunu, gan sirmu ļaužu nesti. Pirms 49 gadiem tikai pāris dienās no Latvijas uz Sibīriju tika izvestas 13504 ģimenes, viņu vidū bērni, sievietes un sirmgalvji. Tā laika galvenie maršruti bija Tomska un Omska, no kurienes tūkstošiem cilvēku tā arī neatgriezās.
Ar iedzīvotāju izvešanu nodarbojās 3870 operatīvo grupu, 8313 karavīri, starp kuriem bija arī latvieši. 33 vilcienu ešelonos bija 1974 vagoni, kuros tika sadzīti cilvēki un izvesti. No Jelgavas rajona izvestas tika 738 ģimenes ar 2097 cilvēkiem. Par pilsētu datu nav.
Čekas galvenais trieciens tika vērsts uz lauku iedzīvotājiem, kuru galvenā vaina bija tā, ka viņi mīlēja savu zemi, kopa to un nevēlējās pamest.
Daudzi tā laika aktīvisti, viņu vidū trīs čekas ģenerāļi, nemaz neskaitot pulkvežus, joprojām palikuši nesodīti un dzīvo zem vienām debesīm ar visiem pārējiem. To dienu liecinieki kļuvuši sirmāki un viņu rindas retākas.
Ar klusuma brīdi tika godināti tie, kuriem no Sibīrijas nebija lemts atgiezties.
