Nav tālu no patiesības teiciens, ka marts ir zemledus makšķernieku pēdējo iespēju laiks. Protams, arī aprīļa sākumā atradīsies kāds Latgales vai Vidzemes augstienes ezers, kas varēs konkurēt ar vaļējiem upju ūdeņiem, bet uziešana uz tiem būs saistīta ar samērā lielu risku.Martā vienmēr aktivizējas lielie brekši. Šī procesa pirmā pazīme ir tā, ka veikalos copmaņi iepērk vismaz 150 milimetru diametra ledus urbjus. Tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kur sāk «pacelties» pirmie «portfelīši». Kilogramīgie brekši un «sudraba bultas»Ar to gan nebija domāti puskilogramīgie pliči, kurus makšķernieki velk visu ziemu un kas breksim līdzinās tikai pēc formas. Kārtīgs breksis, manā skatījumā, sākas vismaz no kilograma, bet vieglākai kategorijai līdzīgie ir un paliek tikai kaulaini pliči. Pašreiz Lielupē pamatīgi aktivizējušās vimbas. Acīmredzot sākusies migrācija no jūras, un te nu darbiņš arī inspektoriem. Daudzi ir godīgi makšķernieki, kas paņem piecas atļautā izmēra zivis, bet ir arī tādi, kas ik pa brīdim, zaglīgi apkārt skatienus mezdami, startē uz saviem spēkratiem, lai atbrīvotos no nelikumīgās vimbu kravas. Šajā laika posmā dienā noķert 20 «sudraba bultu» nav nekāda īpašā problēma. Tikai vieni to dara ar atļautiem rīkiem, savukārt citi grib būt krietni gudrāki un asprātīgāki, jo, piesienot lielgabarīta bļitkas, tēlo, ka cītīgi rausta uz plēsoņām, bet raustīšanas amplitūda bieži vien pārsniedz makšķernieka augumu ar izstieptu roku. CemmētājiProtams, šie «gaļenieki» mēģina uztaustīt vimbu ceļu un tad ar cemmerēšanas paņēmieniem tās aizcirst. Šādos gadījumos tā vien prasītos kaut ko aizcirst viņiem pašiem. Vēl saprastu, ja katru zivi varētu izdabūt uz ledus, taču visbiežāk tā nenotiek. Dienas garumā šie cemmerētāji «aizplēš» neskaitāmas vimbas. Šai zivju sugai ir tā īpatnība, ka, pat zaudējot dažas zvīņas, spuraines aiziet bojā. Vimba, tāpat kā forele, ir ļoti jutīga un kaut arī skaitās spēcīga zivs, patiesībā viegli iet bojā. Cilvēks domā, zivis rīkojasKad uzcēla Rīgas HES un nosprostoja vimbām migrācijas ceļu Daugavā no jūras uz augšu, atradās gudrīši, kas izdomāja, ka vimbas varētu autocisternās pārvest uz Ogres upi un arī tur turpināsies šo zivju populācija. Izbūvēja pat speciālu auto novietošanas vietu, lai zivis būtu ērtāk ielaist upē. Kas notika pēc tam? To, ka vimbas kārtējo reizi šādi ielaistas upē, zināja visi ap upi dzīvojošie vai pastaigā izgājušie ļaudis, jo pat vēl trīs dienas pēc zivju ielaišanas upe bija pārvērtusies par baltu zivju līķu notekgrāvi. Skats bija drausmīgs. Prātā nāk teiciens – gribēja, kā labāk, bet sanāca, kā vienmēr. Ziemas novērojumiArī Lielupē copmaņi velk pēc svaigiem gurķiem smaržojošās salakas. Velk daudz, bet to izmērs ir diezgan niecīgs, un lomi, salīdzinot ar Ventas salakām, ir «bērnu» statusā. Savā copes lietu veikalā Ogrē visu dienu iznāk par makšķerēšanu vien runāt. Tāpēc izkristalizējies interesants fakts. Proti, ja neņem vērā pašu pirmo ledu, šoziem ļoti vāji ķērušās līdakas. Pats katru ziemu tieku pie apmēram 40 līdakām, taču šogad… labāk neizteikšos. Tas ir dīvaini, jo pat zināmās vietās, kur šo zivju ir «ka mudž», nekas vairāk par «zemmēriem» nav ķēries. Par to pašu sūdzējušies arī citi copmaņi. Laikam būsim pagājušā gada pavasarī, kad liegums vēl nebija spēkā, bet ūdeņi vaļā, līdaku resursos tā pamatīgāk iecirtuši robu. Tagad par to maksājam, jo tāds ar ikriem pilno zaļsvārču slaktiņš, kāds notika šajā laika posmā pērn, sen nebija dzirdēts un pieredzēts. Arī viens no līdakām bagātākajiem ezeriem Latvijā – Lobes ezers – uz zaļsvārcēm «atvērās» tikai uz pāris nedēļām. Tad gan vilka skaistas līdakas, un viens otrs varēja palielīties arī ar «desmitniecēm». Skats uz pavasariLēnām un pamazām sākam lūkoties pavasara virzienā, tāpēc prātīgākie un tālredzīgākie, neņemot vērā krīzi, sāk iepirkt nepieciešamo inventāru – ar domu, lai viss nebūtu pēkšņi jāiegādājas vienā dienā. Tos, kuri prāto, ka šogad visam copes inventāram būs lielākas cenas, kā copeslietu veikala īpašnieks varu nomierināt. Iespējams, kaut kam par kādu latu cena palielināsies, bet pārsvarā nekā īpaši sāpīga nebūs, jo šajos ekonomiskajos apstākļos arī ražotāji nav ieinteresēti, lai prece iegultu plauktos. Domāju, daudzas lietas kļūs pat lētākas. Gaidām arī izmaiņas noteikumos, un kuru katru brīdi tie tiks pieņemti, jo citādi nevar. Pavasaris ir klāt. Izmaiņas varētu būt diezgan interesantas un daudziem saistošas. Dzīvosim, redzēsim. Nākamreiz ķersimies pie pavasara inventāra, runāsim par to, kas labs, kas slikts, kas derīgs un kam ir tikai uzlikta cena, bet patiesībā tiek pārdoti pēdējie, piedodiet, neteikšu – kas. Visiem – ne asakas, un esiet prātīgi uz ledus! Atcerieties, jūs gaida mājās.
