Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību celtniecībā, galvenajam būvuzņēmējam būs pienākums sagatavot nodarbināto apliecības un kontrolēt, lai būvobjektā neiekļūtu nepiederošas personas.
Lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību celtniecībā, galvenajam būvuzņēmējam būs pienākums sagatavot nodarbināto apliecības un kontrolēt, lai būvobjektā neiekļūtu nepiederošas personas.
Nodarbināto apliecības būs nepieciešamas, ja būvdarbus vienā objektā veic vairāki darbuzņēmēji.
Šie pasākumi palīdzēs izskaust gadījumus, kad darba devēji un strādājošie izvairās no kontrolēm un soda, piemēram, aizbildinoties, ka uz būvobjektu atnākuši “ciemos”.
Ja vienā darbus veiks vairāki darbuzņēmēji, tiem būs jāiesniedz ģenerāluzņēmējam attiecīgajā objektā strādājošo saraksts. Tajā jānorāda nodarbinātā vārds, uzvārds, personas kods, darba līguma noslēgšanas datums un numurs, kā arī uzņēmēja nosaukums.
Saņemot minētos sarakstus, galvenais būvuzņēmējs sagatavos katrā būvobjektā nodarbinātā apliecību, kurā papildu minētajai informācijai iekļaus arī strādājošā fotogrāfiju. Tās, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, saņems ikviens attiecīgajā objektā strādājošais. Nodarbinātajiem būs pienākums glabāt apliecību pieejamā vietā, nepieciešamības gadījumā to uzrādot kontrolējošo institūciju pārstāvjiem.
Vienlaikus grozījumi noteikumos precizē darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus. Tajā noteikti kritēriji un nepieciešamais zināšanu līmenis darba aizsardzības koordinatoriem projekta sagatavošanas un izpildes posmos. Paredzēts, ka par būvniecības projekta sagatavošanas posma (no tā izstrādes sākuma līdz būvdarbu sākšanai) prasību ievērošanu būs atbildīga Valsts būvinspekcija, bet par tā izpildes posmu – Valsts darba inspekcija (VDI).
Priekšlikumus izstrādāja LM darba grupa, kurā ir pārstāvji no VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Ekonomikas ministrijas.
Zemgales Reģionālās VDI vadītāja pienākumu izpildītāja priekšlikumus vērtē pozitīvi, jo būvniecības objektos nelegālā nodarbinātība pietiekami izplatīta, bet darba inspektoriem ir ierobežotas iespējas pierādīt šos faktus. Apstākļos, kad cilvēki strādā objektā, bet dokumenti atrodas uzņēmuma birojā, nav iespējams operatīvi pārliecināties, vai ar visiem noslēgti darba līgumi. Nākamajā dienā, kad firmas pārstāvji iesniedz dokumentus, parasti viss ir kārtībā, lai gan nereti līgumi parakstīti tikai pēc pārbaudes. Bet to diemžēl nav iespējams pierādīt. Protams, sagatavotie priekšlikumi neatrisinās visas problēmas, jo darba devēji iet līdzi laikam un ar katru mēnesi kļūst rafinētāki.
VDI reģionālās inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka izmaiņas palielinās ģenerāluzņēmēju atbildību. Līdz šim gan nodarbinātībā, gan darba aizsardzībā tā nebija adekvāta. Ne vienā vien objektā ģenerāluzņēmēja pārstāvjus bijis grūti sameklēt. Tajā pašā laikā inspektoriem nebija iespējams pierādīt, ka celtnieku brigādes tiek savāktas no gadījuma cilvēkiem pilsētas laukumā vai citās pulcēšanās vietās.
Gan nodarbinātībā, gan darba aizsardzībā ģenerāluzņēmējs atbildību parasti deleģē apakšuzņēmējiem, paredzot attiecīgas sankcijas. Šajā jomā sen bija nepieciešamas izmaiņas, lai galvenais darbu veicējs sekotu līdzi notiekošajam un pārredzētu situāciju kopumā. Tās palīdzēs apkarot nelegālo nodarbinātību, taču mazāk ietekmēs situāciju darba drošībā. Būs informācija par darba aizsardzības instruktāžu, taču tas vēl negarantē, ka darba devējs parūpējies par drošu vidi. Tas būtu iespējams, ja konkursu nosacījumos iekļautu un vērtētu arī darba aizsardzībai nepieciešamās izmaksas, kas nav mazas. Diemžēl šajā jomā izmaiņas nav jūtamas. Gan valsts un pašvaldības, gan privātie pasūtītāji lielākoties izvēlas lētāko piedāvājumu. Rosinājums kā obligātas iekļaut tāmē darba aizsardzības izmaksas dzirdīgas ausis atbildīgo ierēdņu vidū nav radis.
