Sešdesmit gadu kopā. Tieši tik daudz laulībā nodzīvojuši Marga un Tālivaldis Pavāri, kas vakar kopā ar saviem mīļajiem atzīmēja šo jubileju.
Sešdesmit gadu kopā. Tieši tik daudz laulībā nodzīvojuši Marga un Tālivaldis Pavāri, kas vakar kopā ar saviem mīļajiem atzīmēja šo jubileju.
Uz jautājumu, kā tas ir izdevies, Tālivaldis Pavārs atbild: «Īpašas receptes nav. Vienkārši dzīvojam un cenšamies viens otram palīdzēt – ja tu otram to maizīti smērē, tad jau sev nezied biezāku kārtu. Abi esam nedaudz romantiķi, arī tas mūs vieno. Uzskatu, ka dzīvē katram ir savs liktenis, visādas nejaušības, kuras nevar paredzēt.»
Liktenis Pavāru ģimeni žēlojis. Kā toreiz 1944. gadā, kad Marga un Tālivaldis sāka strādāt Jaunsvirlaukas skolā. Taču vispirms jāpastāsta, kā puisis no Sēlijas un turīga Dobeles veikalnieka meita kļuva par pāri.
Pusaudža gados Tālivaldis ļoti vēlējies kļūt par mūziķi, taču dažādu apstākļu dēļ konservatorijas vietā pabeidza Skolotāju institūtu. Tur arī iepazinies ar savu nākamo sieviņu.
Stāsta Margas kundze: «Man bija viegli izšķirties, kur studēt. Skolā ļoti labi padevās angļu valoda, un toreiz Rīgā darbojās Angļu valodas institūts. Tur visi pasniedzēji bija angļi. Interesantas nodarbības bija Angļu – latviešu klubā, kurā iesaistījos. Esmu studējusi valodu Anglijā, Eksterā. Kādu laiku strādāju Skolotāju institūtā, tur iepazinos ar Tālivaldi. Tātad mans vīrs ir arī mans bijušais students.»
Marga un Tālivaldis mija gredzenus Rīgā, Doma baznīcā 1941. gada 8. novembrī, un laulību ceremonijas laikā ērģeles spēlēja Alfrēds Kalniņš. Tālivaldis sāka studēt Arhitektūras fakultātē, taču karš šo nodomu izjauca. Uz dažiem mēnešiem Tālivaldi iesauca leģionā, taču, par laimi, līdz frontei viņš netika. Kad 1944. gadā Jelgavā ienāca padomju karaspēks, Pavāri sāka dzīvot un strādāt Jaunsvirlaukā.
Atceras Tālivalža kungs: «Kādu dienu ar sieviņu ejam pa taku. Pēkšņi – pretī krievu virsnieks. Kas es tāds esmu un ko te daru? Viņš mani tūlīt vedīšot uz štābu, tad uz fronti. Bet sievai iedošot govi. Sieviņa man ap kaklu – iešot līdzi. Virsnieks mūs palaida vaļā. Vēl kādu reizi atbrauc pretizlūkošanas virsnieki. Viņiem vajagot tulku, jo ir atrasts angļu spiegs. Bija uzzinājuši, ka Marga prot valodu. Solīja, ka vakarā atvedīs atpakaļ. Meklēju sieviņu divas nedēļas, kur tikai nebiju – pie prokurora un partijas sekretāriem. Bet Marga bija «stūra mājā» it kā saistībā par darbošanos angļu klubā. Lūk, kaut vai šīs divas epizodes varēja būt mums liktenīgas.»
Kāds bija uzzinājis par Tālivalža leģiona laiku, un viņam aizliedza strādāt par skolotāju. Tā radās iespēja īstenot jau pirms kara iecerētu sapni – studēt arhitektūru. Tas arī izdevās, un Tālivaldis Pavārs piecpadsmit gadu nostrādāja Jelgavā Celtniecības un arhitektūras nodaļā. «Pēc kara Jelgava bija pilnīgi sagrauta. Tad ar centrālkomitejas lēmumu tika noteikts, līdz kuram laikam drupas jānovāc. Tas, protams, ir vieglāk un lētāk nekā atjaunot sagrautas ēkas,» stāsta Tālivalža kungs.
Dzīve pamazām nokārtojās. Margas kundze pēc tam, kad vairākus gadus bija nostrādājusi Ozolnieku skolā par mācību pārzini un angļu valodas skolotāju, atrada savu īsteno darbavietu – Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti. To par savu Margas kundze sauca divdesmit gadu. Angļu valoda ir palikusi viņas lielākā aizraušanās. Arī tagad Margas kundze savam dzīvesdraugam mēdzot deklamēt Šekspīra sonetus…
Bet Tālivalža kungs labprāt muzicē – spēlē klavieres un vijoli. Kad mazbērni bija mazāki, Pavāru mājās uz Ziemassvētkiem un jubilejām vienmēr tika gatavotas īpašas koncertprogrammas un spēlēts leļļu teātris.
Zelta kāzas Marga un Tālivaldis nosvinēja pirms desmit gadiem. Sešdesmit gadu jubilejai īpaša nosaukuma neesot. Tātad līdz Dimanta kāzām vēl laiks ir kopā ejams.
