Pārtikas veikalos esam raduši redzēt un iegādāties jau iecienītos tomātus, gurķus vai burkānus, bet, pamanot kādu mazpazīstamu dārzeni, kļūstam šaubīgi un svešo atstājam plauktā, jo nezinām par tā garšas īpašībām un izmantošanu uzturā.
Pārtikas veikalos esam raduši redzēt un iegādāties jau iecienītos tomātus, gurķus vai burkānus, bet, pamanot kādu mazpazīstamu dārzeni, kļūstam šaubīgi un svešo atstājam plauktā, jo nezinām par tā garšas īpašībām un izmantošanu uzturā. Tādēļ atļaujiet iepazīstināt – mazpazīstamie dārzeņi un garšaugi, audzētāju pieredze un pavāru viedoklis.
Kaprīzie «ķīnieši»
Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, zemnieku saimniecības «Vainagi» saimnieki Gunta un Ziedonis Saulāji jau vairākus gadus audzē sulīgu dārzeni, kas garšo līdzīgi kāpostam, bet izskatās kā salātu bunte – tas ir kaprīzais Ķīnas kāposts. Šā gada laika apstākļi negatīvi ietekmēja tā ražu, taču šī kultūra arī pati par sevi ir gražīga un prasa gan zināšanas, gan izmēģinājumus. Ķīnas kāposti ļoti garšo kukaiņiem, kā arī gaida rūpību no audzētājiem. Gunta Saulāja stāsta, ka pirmo reizi par šo neparasto dārzeni uzzinājusi, ciemojoties Zviedrijā. Tur ēdienkartē iekļautie Ķīnas kāposti tik ļoti iegaršojušies, ka «Vainagu» saimniece vēlējusies tos atklāt arī citiem. Tomēr nepopulāru dārzeņu kvalitatīvu sēklas materiālu iegādāties ir ļoti grūti, pie tam vienu gadu izmēģinātā šķirne pilnībā apmierina, bet jau citu gadu tās sēklas firmu piedāvājumā vairs nav atrodamas. Tomēr Latvijas laika apstākļiem pašas piemērotākās Ķīnas kāpostu šķirnes atklāšana vēl ir priekšā.
«Vainagos» Ķīnas kāpostu lauka platība ir tikai 0,2 hektāri, tādēļ saimniece to mēdz dēvēt par izmēģinājuma lauciņu. «Diemžēl cilvēki slikti ēd Ķīnas kāpostus,» atzīst Ziedonis Saulājs, to skaidrodams ar iedzīvotāju zemo pirktspēju, jo dārzenis ir nedaudz dārgāks par salātiem. Arī informācijas par kultūras lieliskajām garšas īpašībām vēl ir maz. Ķīnas kāposta cena veikalos pērn bija 0,30 latu par kilogramu. Savdabīgo dārzeni saimnieki realizē gan tirgū, gan kafejnīcās. Dārzeņus pārdot palīdz arī kooperatīvs «Tupenis», kura biedri ir Saulāji. Jāteic gan, ka pieprasījums ir mazs, kaut arī audzētāji apgalvo, ka garšas ziņā «ķīnieši» noteikti pārspēj parastos kāpostus. Saimnieki iesaka Ķīnas kāpostus uzturā lietot svaigā veidā vai salātos ar mērci vai majonēzi.
Balts, garš redīss…
Tā nu iznācis, ka mūsu rajona zemnieki iecienījuši Āzijas valstīs dzimušos dārzeņus. Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «TipTop» apmēram viena hektāra platībā tiks iesēti Japānas saldie redīsi «Daikons». Dārzeņa saknes garums ir līdz pat 50 centimetriem, un tās garša ir maigāka nekā parastajam redīsam. Kaut arī mazpazīstamais dārzenis ir kā rutka un redīsa krustojums, tā garša ir maigāka, nav sīva.
«TipTop» saimniece Daiga Balode saldos redīsus audzē tieši tāpēc, ka tā mūsu valstī ir reti sastopama kultūra un citi zemnieki to neaudzē.
Diemžēl šogad laika apstākļi kavē sēšanas darbus, jo potenciālajā redīsu laukā ir pārmērīgs mitrums. Taču tas netraucē laikus sarunāt pircējus. Kaut arī «Daikons» vēl nav iesēts, gardās saknes jau ir aizrunātas. Kilograms saldo redīsu pērn maksāja 0,30 latu. Baložu audzētos dārzeņus veikalos nopirkt nevar, bet tirdzniecības centri piedāvā saldos redīsus nogaršot ikvienam svaigu sakņu cienītājam.
Arī šie dārzeņi ir kaitēkļiem tīkami, tādēļ miglošana ir neiztrūkstošs lauku darbs. D.Balode uzsver, ka nenodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.
Visai sarežģīti audzēt to, kas ir jauns un nepārbaudīts. Tādēļ pagājušajā gadā saldo redīsu uzglabāšanai tika izvēlēts nepareizs temperatūras režīms. Saimniece ar nožēlu piebilst: «No kļūdām mācās, tikai žēl, ka no savām.» Prognozes šim gadam viņa vēl neizteica, jo dārzeņa uzvedība ir neparedzama un starpība starp Japānas un mūsu valsts apstākļiem ir liela.
Slikta pieredze
Audzēt mazpazīstamus dārzeņus bija arī Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecības «Apiņi» saimnieka vilinājums, taču, saskaroties ar realizācijas problēmām, šī nodarbošanās tika atstāta novārtā. «Cilvēki nesaprot, ka vēl neiepazītie dārzeņi ir garšīgi. Sākotnēji arī puravus un selerijas baidījās pirkt. Iespējams, ka, laikam ejot, arī fenheļi, melnsakne un brokoļi, kas auga mūsu laukos, tiks iekļauti daudzu Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē,» tā uzskata «Apiņu» saimnieks Valdis Meikulāns. Viņš stāsta, ka pieprasījums esot bijis ļoti nepastāvīgs un pārāk mazs. Bijusi lieliska sadarbība ar «Interpegro» lielveikaliem, taču ar «Rimi» veikalu tīklu tā vairs nav izdevusies. «Nauda tika ieguldīta, nezinot kur. Kaut arī uzņēmējdarbībā risks ir veselīgs, dažkārt nepieciešams krietni pārdomāt, pirms nodoties darbībai, kuras sekas ir neprognozējamas,» atzīst saimnieks. Šajā gadījumā V.Meikulāns iesaka visiem lauksaimniekiem pirmām kārtām uzzināt, kur mazpazīstamie dārzeņi tiks realizēti, jo tirgus ir pārāk nesakārtots, lai nodotos eksperimentiem bez apdomāšanās.
Melone vai bumbieris?
Melonbumbiera jeb pepīno dzimtene ir Dienvidamerikas kalnu rajoni, taču savvaļā šis dārzenis vairs nav sastopams, tā stāsta Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra dārzkopības speciālists Māris Narvils. Tā sastāvā ir tādas pašas ķīmiskās vielas kā melonei, bumbierim un gurķim. Izskata ziņā pepīno ir bumbierveidīgs, ar dzeltenīgu nokrāsu. No pusgataviem melonbumbieriem var pagatavot lieliskus salātus, savukārt gatavi dārzeņi visgaršīgākie esot ar jogurtu. Runājot par audzēšanu, ar pepīno ir līdzīgi kā ar tomātiem. Tie ir gaismas prasīgi un siltumu mīloši. Labas ražas gadījumā, kāda parasti ir prasmīgiem speciālistiem Holandē, var novākt pat sešas tonnas melonbumbieru no hektāra un 30 kilogramu no kvadrātmetra. Augļa svars ir no 50 līdz 750 gramiem.
Taču Latvijas pārtikas veikalos pepīno sastopams ļoti reti. To audzē Rīgas dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» biedri, taču tikai savām vajadzībām. Zināmas ir divas pepīno šķirnes «Ramzess», kas ir ar biezu un izturīgu mizu, un «Konsuelo» – sulīgi, nedaudz saldāki, taču nav transportējami bez speciāla iepakojuma.
Tiem, kam tīkams anīss…
Anīsa cienītājiem noteikti garšo fenhelis – dārzenis, kuru var dēvēt arī par garšaugu, jo tas ir līdzīgs dillei, tikai ar paplašinātiem lapu kātu galiem.«Ar ierasto dilli fenheli nesajauksim, ja to pagaršosim, jo augam raksturīgā īpatnējā anīsa garša ir ļoti spēcīga un daudziem var nepatikt,» tā M.Narvils. Fenheli uzturā var lietot svaigu, arī vārīt, sautēt, gatavot ar sieru, bet lapas var pievienot ēdieniem kā piedevu. Šo dārzeni var iegādāties mūsu valsts lielveikalos, bet lielās platībās pieprasījuma īpatnību dēļ tas Latvijā audzēts netiek. Potenciālo fenheļa audzētāju zināšanai – kultūraugs nemīl aukstumu, tādēļ nav ieteicama tiešā sēja.
Pilsētas kafejnīcu ēdienkartē
Lai nobaudītu neierastus un visai interesantus ēdienus, bieži vien dodamies uz kafejnīcu vai restorānu. Diemžēl mazpazīstamo dārzeņu piedāvājuma Jelgavas ēstuvēs tikpat kā nav. Gan restorānā «Silva», gan kafejnīcā «Kvatro» tiek piedāvāti svaigu sakņu salāti, taču tikai no ierastajiem dārzeņiem. Daudzveidīgāka ēdienkarte ir krodziņā «Tobago». Tur var nobaudīt baklažānu, Ķīnas kāpostu un sparģeļus. Šefpavārs Andris Brūveris stāsta, ka iepriekš bijuši arī brokoļi un citi mazpazīstami dārzeņi, taču cilvēki nemēdza tos pasūtīt. «Ja vismaz vienu reizi divās nedēļās kāds brokoļus vēlējās nogaršot, tad tas jau bija labi,» atzīst prasmīgais pavārs. Viņš uzskata, ka iedzīvotāji eksotiskākus ēdienus nevar atļauties, jo to cena ir krietni augstāka, tāpēc priekšroka tiek dota ierastajiem dārzeņiem. Turpretī ārzemju viesi labprāt ēd sparģeļus. A.Brūveris ir pārliecināts, ka nav jēgas iepirkt dažādus dārzeņus, ja pēc tiem nav pieprasījuma, taču viņš spētu pagatavot ko nepierastu, ja cilvēki tikai vēlētos paplašināt uzturā lietojamo produktu daudzumu. Visi tautā iecienītie dārzeņi «Tobago» piedāvātajā ēdienu klāstā ir izaudzēti tepat Latvijā, bet mazpazīstamie tiek importēti.
Iesaka speciālists
Māris Narvils iesaka arī pie mums audzēt mazpazīstamos dārzeņus, jo latvieša vēders esot pelnījis daudzveidīgu dārzeņu klāstu. «Nenoliedzami jāatzīst, ka esam konservatīvi un paies laiks, iekams jauns produkts tirgū iekaros savu vietu,» prognozē speciālists. M.Narvils ir Zemgales reģionālais konsultants dārzkopībā, tādēļ aicina mazpazīstamo dārzeņu potenciālos audzētājus pēc padoma vērsties pie viņa vai kāda cita konsultanta.
Ģimenes ārste Brigita Pļavkāne iesaka dārzeņus grauzt kā trušiem. Vitamīniem bagātas ir piemājas dārziņā augušās saknes, bet, ja maciņš atļauj, var iegādāties arī kādu mazpazīstamu dārzeni.
