«Ziņas» apciemoja Jelgavas mājas, kurās ir atšķirīga maksa par apkuri.
«Ziņas» apciemoja Jelgavas mājas, kurās ir atšķirīga maksa par apkuri.
Kooperatīva ielas 10. mājas īrnieki par apkuri janvārī maksājuši 44,5 santīmus par kvadrātmetru.
Pagājušajā rudenī šajā trīsstāvu namā ar 12 dzīvokļiem līdzšinējā mehāniskā skaitītāja vietā ierīkots automātiskais siltummezgls.
Namā nav neviena ilgstoša komunālo maksājumu parādnieka.
Iesmērē kaķi maisā
Par jauno mezglu īrnieki sajūsmā nav. Tā ierīkošanas dēļ namā siltums ienācis krietni vēlāk nekā citviet. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc tas viņiem jāpērk. Tāpat kā daudzu māju, arī Kooperatīva ielas 10. nama ļaudis nobrieduši kolektīvā vēstulē protestēt pret «kaķa pirkšanu maisā». Nav izprotams, kāpēc tikai desmit gadus kalpojušais mehāniskais skaitītājs (tik veca ir māja), ar ko iedzīvotāji bija ļoti apmierināti, tika nomainīts pret automātisko.
Lai gan šīs mājas vecākā Ž.Mickeviča apguvusi automātiskā siltummezgla darbību un atzīst, ka nekā sarežģīta tur nav, viņai piekļūšana pie tā ir liegta, jo atslēgas glabājas namu pārvaldē. Temperatūra noregulēta uz 18 grādiem, un tāda arī turas. Malējos dzīvokļos esot par grādiem diviem zemāka.
Ietekmē siltuma cenu
Kooperatīva ielas 8. māja ir to skaitā, kur maksa par siltumu pārsniedz 60 santīmu par kvadrātmetru.
Šī summa attiecināma uz sešiem dzīvokļiem, kam ir atsevišķa ieeja un atsevišķi uzstādīts automātiskais siltummezgls. Kādā dzīvoklī bojāta ūdenskrāna dēļ gan pa karstā, gan aukstā ūdens krāniem tecējis tikai siltais ūdens, tādējādi izraisot iespaidīgu pārtēriņu. Iedzīvotāji par bojājumu 1. namu pārvaldei ziņojuši uzreiz, taču tā nav pievērsusi nekādu uzmanību. Mājas vecākā Mārīte Pujāte beidzot panākusi blīves apmainīšanu. Viņa arī domā, ka siltuma rēķini tik lieli ir cilvēku nezināšanas dēļ, jo reti kurš ir lietas kursā par to, ka automātiskais siltummezgls uzskaita arī karstā ūdens patēriņu, tādējādi ietekmējot apkures maksu.
Izvēlas taupību
Pārējo 36 Kooperatīva ielas 8. nama dzīvokļu īrnieki, kam ir savs siltummezgls, par apkuri janvārī maksājuši 39,4 santīmus par kvadrātmetru. Tiesa, arī viņiem vajadzējis pierēķināt klāt 18 kubikmetru karstā ūdens pārtēriņu. Decembrī tas pārsniedzis visus 55 kubikmetrus, bet apkure izmaksājusi 48 santīmus par kvadrātmetru. Pēc tam mājas vecākā saukusi visus kopā un skaidrojusi situāciju. Acīmredzot arī tas palīdzējis, un īrnieki sākuši karsto ūdeni taupīt. Tobrīd domei iesniegta vēstule, kur izteikta neapmierinātība ar to, ka par karstā ūdens pārtēriņu jāmaksā gan tiem, kam siltais ūdens ir atslēgts, gan tiem, kam ir šā ūdens skaitītāji. Atbilde savukārt pienākusi nevis no domes, bet no siltuminspekcijas priekšnieka Z.Zepa. Tajā teikts, ka pārorientēšanās uz citu sistēmu iespējama vienīgi pēc attiecīga domes lēmuma pieņemšanas. Ar to apburtais loks it kā noslēdzies, bet labuma no tā nekāda.
Jābūt skaitītāja saimniekam
M.Pujāte atzīmē, ka skaitītāja rādītāju nolasīšanas brīdī mājas vecākajam jāuzmanās, lai nenotiktu kas negodīgs (pie mums taču iespējams viss). Viņa pieder pie tām retajām mājas vecākajām un siltummezgla apguvējām, kam ir atslēga, lai jebkurā brīdī pie tā piekļūtu.
Teicu, ka neparakstīšu nekādu līgumu, kamēr nesaņemšu atslēgas, tā par tikšanu pie siltummezgla nodalījuma atslēgām stāsta M.Pujāte un par ļoti nepareizu uzskata rīcību, ka neviens no nama iemītniekiem tam nevar piekļūt. Apkalpojošā meistara izsaukšana tomēr sagādā neērtības, un tas reti kad ierodas uz karstām pēdām. Savukārt siltummezgla lietošanā kompetents īrnieks regulāri var sekot gan patēriņa līmenim, gan noregulēt temperatūru. M.Pujātes namā, piemēram, noregulēts, ka karstā ūdens mājā nav no pulksten 24 līdz 5. No desmitiem vakarā līdz četriem no rīta arī istabas temperatūra noregulēta uz 17 siltuma grādiem, par diviem zemāk nekā dienā. Turklāt katlumājā reizēm notiek avārijas, kad jāatslēdz arī mājas siltummezgla sūknis, lai tas nedarbotos par velti.
Šā nama iedzīvotāji atzīst, ka patēriņš un līdz ar to arī apkures maksa salīdzinājumā ar mehānisko regulētāju kļuvusi lielāka. Pluss ir tas, ka līdz ar jauno iekārtu siltums vienmērīgāk tiek sadalīts pa dzīvokļiem.
Mehāniskie taupa labāk
Savukārt 4. namu pārvaldes pārziņā ir pieci nami, kur janvārī par apkuri jāmaksā 20 un mazāk santīmu. Pārvaldes inženiere «Ziņām» teic, ka nevienā no tām nav automātiskā siltummezgla. Šīs pārvaldes mājās ir vienīgi mehāniski regulējamie siltuma skaitītāji. Pērnavas ielas 10. nama regulētāja V.Vodopjanova kundze teic, ka regulēšanas apjoms atkarīgs no āra gaisa temperatūras aukstā laikā biežāk mērojams ceļš uz pagrabu. Kopumā gan regulēšanas nozīmi nevarot īpaši izcelt, vienīgi apkures sezonas sākumā nācies aktīvāk darboties. Sava nozīme esot arī tam, ka rudenī daudz darīts, lai māju kārtīgi sagatavotu ziemai. Vēsāks esot vienīgi pirmā stāva dzīvokļos, bet tas zināmā mērā atkarīgs no šajā stāvā izvietoto veikalu darbinieku rīcības, kas mūždien raduši atstāt vaļā durvis. Citādi dzīvokļos temperatūra svārstoties no 17 līdz 20 un vairāk grādiem saules pusē. Iedzīvotāji arī uzskata, ka no ķieģeļiem celtais piecstāvu nams atšķirībā no deviņstāvu blokmājām no laika gala bijis silts, kaut arī, kā dzirdēts namu pārvaldē šosezon cukurfabrikas katlumāja strādājot taupības režīmā.
Pārlielupes namu pārvaldes inženiere teicās, ka par mehānisko siltumskaitītāju regulēšanas knifiem grūti ko teikt katram regulētājam ir sava taktika. Tajā pašā laikā, piemēram, Loka maģistrāles 5. namā skaitītāja regulētāja nemaz nav, taču maksa, tāpat kā Pērnavas ielā, nepārsniedz 20 santīmu.
