Šī nedēļa bija ļoti «pieblietēta» un rūpīgi izplānota, varētu pat teikt, – pa minūtēm. Lediņos notika «Jundas» nometne, jau ceturtdien devos ceļā uz Portugāli ar brīvprātīgajiem «Kovārņa» jauniešiem.
Šī nedēļa bija ļoti “pieblietēta” un rūpīgi izplānota, varētu pat teikt, – pa minūtēm. Lediņos notika “Jundas” nometne, jau ceturtdien devos ceļā uz Portugāli ar brīvprātīgajiem “Kovārņa” jauniešiem.
Parasti mans darbs saistīts ar jauniešiem – plānojam dažādus pasākumus, gatavojamies nometnēm –, bet šī nedēļa bija citāda, vairāk, nekā ierasts, iznāca strādāt ar atskaitēm un gatavot prezentācijas.
Pirmdien bija pirmā nometnes “Esi stiprāks par…” diena Lediņos. Pēc tās kopīgi ar Amēliju, brīvprātīgo meiteni no Armēnijas, kārtojām uzturēšanās atļaujas, iepazīstināju viņu ar mūsu pilsētu. Meitene man palīdzēja nometnes darbā. Vakarā gan sāku rakstīt atskaites par brīvprātīgo projektu, kad pie mums viesojās meitenes no Vācijas, gan piedalījos muzikālajā fabrikā, jo esmu vijolnieku ansambļa koncertmeistare. Mūzika – tā ir mana sirdslieta. Tā kā šonedēļ ir brīvlaiks, vakari bija atviegloti, jo nebija jāpalīdz dēliem mājas darbos.
Otrdien jau no paša rīta devos uz darbu un gatavoju materiālus, ar ko prezentēt Latviju, Jelgavu un “Jundu” Portugālē. Tie tapa angļu valodā, lai varētu saprast visi dalībnieki. Atbildu par projektiem “Jaunatne darbībā”, tāpēc līdz darbam nometnē, kas katru dienu ilga no pulksten 12 līdz 16, veicu arī dažus organizatoriskus pienākumus, piemēram, rezervēju naktsmītnes, grupai pasūtīju biļetes. Bija jāatrod izdevīgākais maršruts, ceļš un laiks. Sēžot pie datora, ar vienu roku rakstīju atskaites, ar otru skatījos ienākošos epastus par ceļojumu detaļām, kā arī uzturēju kontaktus.
Nedēļas vidū bija daudz darba. Nometnē tā bija “Pretbaciļu diena”. Kopā ar Amēliju marlēs sējām tēju un vedām uz Lediņiem, meklējām ārstniecisko augu bildes. Trešdien notika arī “Jundas” iknedēļas sapulce. Izrunājām turpmākos plānus. Pēc tās devu pēdējos norādījumus kolēģiem par nometnes darbu. Pieskatīju muzikālo fabriku, kā arī brīvprātīgajai meitenei uzrakstīju nedēļas plānu. Vakars pagāja, sakārtojot domas un koferus braucienam.
Ceturtdien kopā ar sešiem dalībniekiem no Latvijas devos uz Portugāli jauniešu pieredzes apmaiņas projektā. Tā ir neformālā izglītība, kad jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides var iekļauties sabiedrībā. Nakšņojām Berlīnē, bet piektdien devāmies uz Lisabonu un vēlāk nonācām arī norises vietā – Porto. Tur pavadīšu desmit dienu.
Šodien sākās neformālās izglītības semināri, spēles, kultūras apmaiņas pasākumi un dalībnieku sagatavotās prezentācijas. Pasākumā piedalās sešas valstis. Arī rīt nebūs brīvdiena – notiks diskusijas, darbs jauktās grupās.
Par notiekošo valstī varu teikt tā – uz visu jāskatās pozitīvi, visā jāmeklē kaut kas labs, lai gaišāk skatītos uz dzīvi. Politiku nekomentēšu, jo, negatīvu sakot, jau nekas nemainās. Daudziem mūsdienās svarīgākais jautājums ir: vai man pietiks naudas? Žēl uz tādiem skatīties. Citu skatījumu man dod ārvalstu braucieni, kur redzu, kā dzīvo citās valstīs. Ārzemniekiem nav vairāk naudas, bet viņi jūtas stabilāki un drošāki, aprūpēti savā zemē. Ģērbjas vienkārši, ne tā kā latvieši – mēģina kaut ko pierādīt ar dārgām mašīnām, mājām, apģērbiem. Cenšos atrast pozitīvo.
Ļoti svarīga man ir ģimene, diemžēl šonedēļ tai atlicis maz laika, bet, kad atgriezīšos, atkal varēsim doties kādā atpūtas braucienā vai kopā pavadīt mierīgu vakaru.
