Anita Mieze studē kompozīciju Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā pie profesores Selgas Mences un strādā par mūzikas teorijas skolotāju.
Anita Mieze studē kompozīciju Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā pie profesores Selgas Mences un strādā par mūzikas teorijas skolotāju. Bet ar gleznošanu, pašas vārdiem, cītīgi nodarbojas jau no skolas laikiem. Viņas gleznu izstāde apskatāma bibliotēkā “Pārlielupe”.
Par zīmēšanas un gleznošanas prieka atraisīšanu Anita, kā daudzi jelgavnieki, saka siltu paldies Uldim Rogam. Viņa vadītajā zīmēšanas studijā darbojusies no gadu 12 vecuma (vēlāk – arī gleznošanas studijā pie Ivara Klapera) līdz laikam, kad, sākoties studijām Rīgā, tam vairs neatlika laika.
Papildināt prasmes gleznošanā iznāca arī pēc iestāšanās Mūzikas akadēmijā, kad izrādījās – kā izvēles kursu var apmeklēt gleznošanas nodarbības Mākslas akadēmijā. Pasniedzēji bijuši vairāki, bet ilgāku laiku – (arī Jelgavas muzejā ar saviem darbiem savulaik viesojies) Jānis Zemītis. Par vērtīgiem Anita atzīst arī meistarkursus, kas vasarās ritēja Mihaila Vasermaņa – pedagoga no Čikāgas – vadībā, kuros ietilpa Rīgas mākslinieku darbnīcu apmeklējumi, analītiskas pārrunas un, protams, savu darbu radīšana.
“Tāpat kā mūzikā, arī gleznošanā svarīgākais man laikam ir grūti aprakstāmu un paredzamu, viegli gaistošu noskaņu tveršana, un droši vien savu izteiksmi vēl tikai meklēju. Taču tas ir jauki – jūtos brīva, varu gan tā, gan tā. It kā rotaļājos,” autore teic par neviendabīgo izstādi, kas atmiņā paliek ar dažādās klasiskuma un aizplīvurotības pakāpēs tēlotām klusajām dabām.
Vai kā komponiste Anita jūtas līdzīgi brīva? “Gleznošana man ļoti palīdz. Tā un mūzika viena otru iedvesmo. Kad komponējot nezinu, kā iesākto domu turpināt, varu ķerties pie krāsām.”
Anitas darbi līdz šim bijuši apskatāmi zīmēšanas un gleznošanas studiju dalībnieku izstādēs. Atsevišķu ekspozīciju viņa sarīkojusi kopā ar vēl vienu gleznošanas studijas dalībnieci Silviju Pētersoni.
Piepildīts un veiksmes pilns pagājušais gads Anitai bijis muzikālajā jaunradē. Piedzīvots pirmais starptautiskais panākums. “Biju Šveicē, kur manu darbu atskaņoja festivālā – kā otrās vietas (augstākās godalgas, jo pirmo vietu nepiešķīra) ieguvēju jauno komponistu sacerējumu konkursā. Sarīkojums “Kultūras ainava” Bāzelē notiek ceturto gadu. Katru reizi tas veltīts kādai valstij vai reģionam. Uzmanības lokā jau bijusi, piemēram, Armēnija un Ukraina. Pagājušogad konkursā kopā ar šveiciešiem piedalījās jaunie komponisti no Baltijas valstīm. No iesūtītajiem darbiem žūrija izvēlējās četrus, ko autoru vadībā iestudēja Bāzeles Mūzikas augstskolas studenti.”
Iedvesmu kompozīcijai Anita smēlusi vasarā, apmeklējot, kā pati teic, neaizmirstamas meistarklases pie Džonatana Hārvija – Parīzē mītoša britu komponista.
Kamersastāvam rakstītā darba nosaukumā ir franču vārdi. Tie apzīmē “divas atsevišķas daļas, kas var būt saistītas un varbūt – ne”. Tulkojumā: “Gaidot… Vairāk skaidrības”. Anita cer, ka šogad to varēs novērtēt arī klausītāji dzimtenē, iespējams, sadarbībā ar projektu “Kultūras nams” Jaunajā Rīgas teātrī.
