Pēdējās nedēļas laikā radies kāds gana aktuāls bezprecedenta jautājums – vai tiešām konkrētas vietvaras struktūras pamanījušās nolaisties tik zemu, ka sadomājušas paspodrināt savas spalvas, izmantojot svešu vārdu?Sabiedriskās politikas pētniece savā situācijas vērtējumā retoriski vaicā – vai konkrētajā gadījumā izdarīts spiediens uz cilvēku? Šaubu par to maz, un ir vērts atgriezties pusgadu senā vēsturē, kad, organizējot akciju «Mēs pret bedrēm», «Ziņas» no pāris tās potenciālajiem atbalstītājiem saņēma atteikumus. Pamatojums bija gana «pārliecinošs» – konkrēta pilsētas saimnieku struktūra gan privātuzņēmumam, gan valsts iestādei lika skaidri saprast, ka, iesaistoties šādā akcijā (ko pilsētas vara uztvēra tradicionāli «slimīgi», kā jau ikvienu pret sevi vērstu kritiku), potenciālie tās labvēļi vismaz Jelgavas robežās sev var pamatīgi sarežģīt dzīvi. Pateikts tas tika pietiekami rafinēti, tā sacīt, «caur puķītēm». Vēl vien mazliet olīveļļas ar spageti, dažus rīkļurāvējus pie ieejas durvīm, un viss būtu noticis pēc labākajām «cosa nostra» tradīcijām.Arī pieķerti pie rokas, pašvaldības tēla «tēsēji» neapjūk, veikli vainojot kažoku mainīšanā uzņēmēju, kas mēdz būt nedaudz neizvēlīgs izteicienos un katrā reizē runāt «to, ko vajag». Pašvaldības sabiedrisko attiecību guru, iepriekš «izārdījusies» pret žurnālistiem domē, tik vien spēj, kā vārgi iepīkstēties par «kārtējo pašvaldības nomelnošanas kampaņu» (varbūt notikušajā vainot vēl arī masonu ložu un «Maskavas roku»?). Pilnīgi un nemaz netiek skarts jautājums, cik pieņemama ir situācija, kad par pilsētnieku naudu algoti pašvaldības darbinieki tik apšaubāmā veidā «piehaltūrē», izvairīgi maļot frāzi par «tēmas izsmelšanu». Nomelnošanas kampaņa te sen vairs nav nepieciešama. Ļipu tricinātāji to jau paveikuši paši.
Melnie «nomelnotie»
00:01
22.10.2008
92