Turpinājums,
sākums 28. oktobra numurā
Austrālija pārsteidz ar to, ka lielajās metropolēs – Melburnā, Sidnejā, Brisbenā – pilsētu centrā, debesskrāpju ielenkumā, ir iekārtoti botāniskie dārzi. Tie ir visiem pieejami milzīgi parki bez papildu maksas. Ir iespēja doties arī organizētā ekskursijā ar gidu, kurš iepazīstinās tuvāk ar parkā sastopamajiem augiem. Austrālijas klimats pieļauj, ka šajos parkos dabiski aug ļoti plašas augu kolekcijas. Sākotnējais botānisko dārzu mērķis bija augu kolekcionēšana, lai parādītu attiecības starp augu grupām, bet mūsdienās lielākoties šie dārzi vairāk koncentrējas uz dekoratīvo augu izstādīšanu, izvietojot tos pēc iespējas dabiskākā sistēmā. Brisbenas Centrālajā botāniskajā dārzā aug retas palmu, bambusu un fikusu sugas, Sidnejas Karaliskajā botāniskajā dārzā plašā klāstā sastopamas Austrālijas un pasaules ziedu šķirnes, Melburnas Karaliskais Viktorijas botāniskais dārzs ir 38 hehtārus liels, un tajā iespējams ieraudzīt vairāk nekā 8500 augu sugu. Šie skaistie parki ir gleznaina un harmoniska vieta, kur paslēpties no pilsētas kņadas un steigas. Vietējie iedzīvotāji atpūšas pusdienu pārtraukumos, rīko ģimenes piknikus, nododas meditācijai, lasīšanai, jogai, nodarbojas ar sportu, skriešanu vai vienkārši pastaigājas. Tūristi pēta katru augu, lasa aprakstus par tiem, aktīvi fotografējas un apņēmīgi cenšas ieraudzīt pēc iespējas vairāk.
Pilsoņa pienākums
Oktobrī notika 13. Saeimas vēlēšanas. Atrašanās Austrālijā nekavēja mūs no pilsoņa pienākuma pildīšanas. Bija iespējams nobalsot arī tur, jo pases, protams, līdzi – atlika vien sameklēt vēlēšanu vietu. Atradu informāciju, ka Brisbenā ir latviešu komūnas pulcēšanās vieta – Brisbenas Latviešu nams, uz kuru arī devāmies. Piebraucot redzam, ka mastā plīvo Latvijas karogs. Bija saviļņojoši tur satikt seniorus, kuri kara laikā emigrējuši uz Austrāliju, bet vēl kādus vārdus atcerējās un mācēja pateikt latviešu valodā, lai gan dzimteni pametuši jau vairāk nekā pirms pusgadsimta. Par pieciem dolāriem bija iespējams iegādāties rupjmaizi no Latvijas.
Oriģināli nosaukumi
Viena no Austrālijas īpatnībām, kuru es ievēroju visa mēneša garumā, braucot tūkstošiem kilometru, ir amizanti ielu, pilsētu un apkaimju nosaukumi. Piemēram, Sidnejas teritorijā ir apkaime Wooloomooloo, Parramatta, mazliet uz dienvidiem atrodas pilsēta Wollongong, Woolamia, netālu no Nūsas ir Ulladulla, Mullumbimby, Kooragang, Boonooroo un tamlīdzīgas jautri dēvētas vietas. Austrāļiem patiesi ir radoša pieeja ģeogrāfisko nosaukumu radīšanā, brīžiem pat šķiet, ka pirmā skaņa, kas ienākusi prātā, tiek uzreiz likta lietā. Ir arī ļoti daudz skaistu un poētisku nosaukumu, piemēram, austrumu piekrastē var apmeklēt Paradīzes, Varavīksnes, Zelta, Veiksmes, Sērferu paradīzes, Nāriņu, Saullēkta un Saulrieta pludmales, pastaigāties pa Saules ieleju un Saules kalna bulvāri, Mīlestības avēniju. Pat atrodami tādu pilsētu nosaukumi, piemēram, Saules staru krasts, Zelta krasts. Nemaz nebrīnos, ka austrālieši ir populāri ar savu harmonisko un pozitīvo dzīves uztveri. Ja es dzīvotu Zelta krasta pilsētā, Zvaigžņu bulvārī, ik dienu ietu pa Laimes ielu uz Paradīzes pludmali peldēties, domāju, es arī sasniegtu izteikti augstu pozitīvo vibrāciju frekvenci. Izteiciens “No worries, mate” jeb “Viss kārtībā, draudziņ” ir neoficiālais Austrālijas moto, kuru vismaz desmit reizes dienā izmanto katrs sevi cienošs austrālis.
Paradīzes nostūris Nūsa
Tālākais punkts mūsu ceļojumā bija neliela, bet sērfotāju apridās populāra pilsēta Nūsa. Šeit gan uz vairākām dienām izīrējām mājiņu Saules gaismas bulvārī, lai varētu pilnībā izbaudīt piekrastes pilsētiņas atmosfēru. Aizraujoši, ka mājai garām pagalma pusē tecēja upe, kurā nereti lecot delfīni, kā zināja stāstīt namiņa īpašniece. Rītos brokastojām saulainajā terasē ar skatu uz upi un kokiem, kuros aktīvi dziedāja krāsaini papagaiļi. Nūsā visi cilvēki bija pilnībā relaksēti, smaidīgi un ļoti iedeguši. Es, kā ziemeļniece, biju nodrošinājusies ar 50 SPF aizsardzības krēmu, jo ozona caurums virs Austrālijas ir pavisam reāls un tur saules stari ir īpaši bīstami. Pavadīju laiskas oktobra dienas, pludmalē sauļojoties, baudot pozitīvo atmosfēru, saldējumu un neticami gardus burgerus.
Sapņa piepildījums
Viens no manas dzīves mērķiem bija redzēt Sidnejas Operas namu. Kopš pirmoreiz bērnībā to ieraudzīju bildēs, mana kultūru mīlošā dvēsele tiecās šim sapnim pretim. Sidnejas apmeklējums ir viens no spilgtākajiem notikumiem šajā ceļojumā. Lai gan pavadījām tur tikai divas dienas, tās bija kontrastainu piedzīvojumu pilnas. Sidneju sasniedzām, braucot pāri iespaidīgajam Hārbora tiltam, no kura caur lietus šaltīm pirmoreiz ieraudzīju skaisto arhitektūras pieminekli.
Liktenīgajai satikšanās reizei tuvplānā es labi sagatavojos. Tā kā pēdējās četras dienas bijām pavadījuši mistēriju mašīnā, pirmais, kas bija jāizdara, – jānomazgājas un jāsapucējas! Kur to darīt? Īrēt naktsmājas Sidnejā neplānojām. Tad atcerējos, ka nereti fitnesa zāles piedāvā brīnišķīgu iespēju – pirmais sporta zāles izmēģinājuma apmeklējums bez maksas. Atradu kādu glaunu fitnesa zāli un devos uz turieni pilnā ekipējumā – ar šampūnu, dušas želeju, krēmiem, dvieli, kosmētiku, kleitu un augstpapēžu kurpēm! Draugs mazliet pacilāja kādus svarus, bet es pat neizlikos, ka mani interesē trenežieri – taisnā ceļā devos uz ģērbtuvēm un dušu. Lieliski, ka tur bija pieejams arī gludināmais dēlis un gludeklis. Pēc sporta zāles apmeklējuma jutos kā no jauna piedzimusi un gatava savam sapņa piepildījumam. Lai gan diena nebija saulaina, jutos ļoti īpaši, kad beidzot ieraudzīju vienu no slavenākajām ēkām pasaulē.
Sidnejas Operas nams
Vairāk nekā 2500 pasākumu katru gadu notiek Sidnejas operā, tas ir viens no aizņemtākajiem pasaules mākslas centriem. Izmantoju izdevību un iegādājos biļeti stundu garai tūrei pa namu kopā ar gidu. Visur gāju pati pirmā tūliņ aiz stāstītāja un klausījos neiedomājami uzmanīgi, vēlējos iepazīt šo kultūras centru pēc iespējas tuvāk. Šajā pastaigā tika izklāstīti svarīgākie fakti, varējām ieiet visās slavenākajās zālēs un pat dažās tikai māksliniekiem paredzētās telpās.
Kā zināms, Sidnejas opera ir pārklāta ar vairāk nekā miljons nelielām glazētām keramikas flīzītēm, kas pārvestas pāri teju visai pasaulei – no Zviedrijas. Ēkas pamatakmens tika iemūrēts 1959. gada 1. martā, pabeigta 1973. gadā, 2007. gadā Sidnejas opera ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Operas nams būvēts pēc dāņu arhitekta Jerna Utsona projekta, tas ir 1000 telpu komplekss ar piecām auditorijām – opera, koncertzāle un trīs dažāda izmēra teātra zāles, kurās darbojas Sidnejas Simfoniskais orķestris, Austrālijas opera, balets, Sidnejas teātra trupa un Sidnejas deju trupa. Kad pēdējoreiz atskatījos uz Sidnejas Operas namu, sev teicu: es šeit noteikti atgriezīšos!
Vakariņas debesīs
Operas nams, protams, nav vienīgais vērienīgais apskates objekts Sidnejā – lielākajā Austrālijas pilsētā, kurā dzīvo vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Sidnejas arhitektūra ir pilna ar kontrastiem – augstās stikla celtnes līdzās senākām būvēm, parkiem, strūklakām un statujām. Pastaigājoties pa pilsētu, nejauši uzzinājām, ka Sidnejas tornī, kas ir augstākā celtne pilsētā, ierīkots unikāls restorāns, kas ir visaugstāk esošais restorāns visā Dienvidu puslodē, tas atrodas 82. stāvā. Ja ar to vēl nepietiek – šis restorāns ir izvietots gredzenveidā ap torni un nepārtraukti rotē, sniedzot iespēju jebkuram gardēdim izbaudīt 360 grādu skatu pāri visam Jaundienvidvelsas štatam, pat nepieceļoties no sava galdiņa. Fantastiski! Protams, pie galdiņa var tikt, tikai iepriekš rezervējot konkrētu laiku, jo, par spīti augstajām cenām, pieprasījums ir liels. Saulrietā cenas ir vēl augstākas nekā citos dienas laikos, jo saprotams, ka īpašajai zelta stundai piemīt sava maģija. Piedāvājums bija tik īpašs, ka mēs nolēmām atrast ceļojuma budžetā līdzekļus neplānotajām vakariņām debesīs un pilnībā izbaudīt šo neatkārtojamo notikumu.
Tāpēc šis ceļojums ir tik neaizmirstams – tas bija kontrastu pilns. Dzīvot mašīnā, mazgāties sporta klubā, izstaigāt vienu no grandiozākajām ēkām pasaulē un piepildīt savu sapni, vakariņot saulrietā ekskluzīvā restorānā un pēc tam nelegāli nakšņot stāvlaukumā ar skatu uz jahtām – tā tik ir dzīve!
Turpinājums nākamajā numurā
