Zemes siltuma izmantošana daudzās pašvaldībās šķiet padārga, taču perspektīva.
Zemes siltuma izmantošana daudzās pašvaldībās šķiet padārga, taču perspektīva.
Lielplatones pagasta tautas namā, kas jau gadu tiek “apkurināts” ar zemes siltumu, piektdien pulcējās vairāku rajona pašvaldību vadošie darbinieki, lai spriestu par iespējām ieviest alternatīvo apkuri savu pagastu sabiedriskajās ēkās.
Gan Lielplatones pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins, gan vairāki citi pašvaldību vadītāji nenoliedz – lieta ir perspektīva. “Ilgtermiņā domājot, esam ietaupījuši, ieguldījumi atmaksāsies astoņos līdz desmit gados. Proti, nav jāmaksā kurinātājiem, kurus sezonas darbam atrast nebūtu viegli, nav dūmu un izdedžu. Pērnajā februārī, kad temperatūra noslīdēja līdz mīnus 28 grādiem, mēs par 600 kvadrātmetru telpu apkuri, apgaismošanu un pārējo elektroierīču lietošanu maksājām 345 latus. Ledusskapis “Snaige” parasti iztur divdesmit un vairāk gadu, domājam, ka mūsu jaunā apkures sistēma arī nepievils,” saka A.Kokins.
Plāno apkurināt skolas, bērnudārzus
Par alternatīvo apkuri ieinteresējušies Vircavas pagastā, kur to varētu ieviest bērnudārzā, skolā, tautas namā, arī Valgundes novadā, kur tādā veidā domā apsildīt Valgundes attīstības biedrības telpas. Līdz konkrētam projektam nonākuši sesavnieki, kas blakus pamatskolai gatavojas būvēt sporta zāli, ko apsildīs zemes siltums. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Skrauplis, būdams inženieris, esot savās mājās izmēģinājis gan gāzes, gan cieto, gan šķidro, gan kombinēto kurināšanu. Zemes siltumsūknis izrādījies pats efektīvākais.
Varētu palīdzēt valsts
Spēle ir it kā uz vieniem vārtiem – visi saka “jā”, tomēr darīt nesteidzas. Ierīkot alternatīvo apkuri nav lēti, taču, kā atzina siltumenerģētikas uzņēmuma “Energo optimus” pārstāvis Pāvels Kudlāns, ir dažādi fondi, kur pašvaldības var cerēt uz līdzfinansējumu. Lielplatones pagastmājā un tautas namā (no 2005. gada novembra līdz 2007. gada februārim) kopējās ierīkošanas izmaksas bija 24 690 latu. No tām Valsts investīciju fonda finansējums 8736 lati, pašvaldībai atlika samaksāt 15 954 latus, kur palīdzēja Vides investīciju fonds, aizdodot naudu uz 15 gadiem ar procentu likmi 4,75.
