Visupirms jānorāda, ka Jelgavas novada Domes apvienoto komiteju sēdē apstiprinātās Mājokļu politikas vadlīnijas 2014. – 2020. gadam galvenokārt ieskicē virzienu, kādā būtu nepieciešams virzīties, tomēr joprojām paredzamas daudzas diskusijas par konkrētu soļu speršanu.
Pozitīvi vērtējams tas, ka diskusija par mājokļu jautājumiem vispār aktualizēta un apzinātas galvenās problēmas, kas būtu risināmas. Ir pilnīgi skaidrs, ka faktiskās pašvaldības dzīvokļu uzturēšanas izmaksas nav nosedzamas no īres maksājumiem, kas nav godīgi nedz pret iedzīvotājiem, no kuru līdzekļiem jākompensē starpība, nedz arī pret pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, kuri sagaida, ka viņu īrētais dzīvoklis tiks savlaicīgi remontēts un būs veikti visi profilaktiskie darbi.
Otrkārt, likums un pašvaldības saistošie noteikumi paredz iedzīvotāju kategorijas, kurām pienākas palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tie ir maznodrošinātie un ģimenes, pensijas vecuma ļaudis vai invalīdi, kā arī politiski represētie un citi. Pašlaik gan pašvaldības dzīvokļos dzīvo arī personas, kurām saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem šāda palīdzība nepienākas.
Pēc pašvaldības speciālistu aplēsēm, pašvaldībai tās funkciju pildīšanai nepieciešams ap 120 dzīvokļu, patlaban gan to skaits ir teju desmit reižu lielāks, sasniedzot 1200, kas galvenokārt koncentrēti tajās novada vietās, kur sastopama pilsētvides apbūve, tas ir, Kalnciemā un Elejā.
Īsi raksturojot Mājokļu politikas vadlīnijas 2014. – 2020. gadam, tās galvenokārt paredz šādus uzdevumus: liberalizēt nekustamo īpašumu īres tirgu novadā, pakāpeniski ieviest adekvātu un taisnīgu samaksu par pašvaldības dzīvokļu īri, mazinot netaisnīgo situāciju maksājumu ziņā starp novada iedzīvotājiem, kuriem dzīvokļi pieder, kā arī tiem, kas dzīvokļus īrē no privātīpašniekiem, kā arī dot iespēju iedzīvotājiem iegūt dzīvokļus savā īpašumā, nodrošinot iespēju tos izpirkt pakāpeniski piecu gadu laikā.
Būtiski ir norādīt, ka plāns paredz dažādot iespējamos palīdzības variantus dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tā, piemēram, iespēju kompensēt daļu īres maksas privātā dzīvoklī vai segt transporta izdevumus. Nav īsti lietderīgi uzturēt dzīvokļus vien tādēļ, ka kādreiz kādā situācijā tie varētu noderēt.
Jānorāda arī, ka pozitīvi vērtējama koncepcijas doma par pašvaldības dzīvokļos dzīvojošo parādu samazināšanu. Tas ir īpaši nepatīkami situācijās, kad pašvaldības dzīvoklis ir daļa no kopīpašuma un reizumis pat negodprātīgas nemaksāšanas dēļ cieš citi nama iedzīvotāji. Turklāt parāds, ja nav iespējama piedziņa, jāsedz no pašvaldības, tātad arī nodokļu maksātāju naudas. Ja īrniekam ir problemātiski segt maksājumus, vadlīnijas paredz iespējas dzīvot sociālajos dzīvokļos, kas saskaņā ar koncepciju tiks koncentrēti pašvaldībai piederošās ēkās, kurām piešķirams sociālo māju statuss.
Ir būtiski piebilst, ka katrs no iepriekš aprakstītajiem soļiem ir rūpīgi apspriežams un katra realizācijai būs nepieciešami atsevišķi Domes lēmumi. Līdz ar to pašlaik apstiprinātās vadlīnijas ir vairāk dokuments, kas iezīmē nozares tālākas attīstības virzienu. ◆
