Vakar Jelgavā salidojumā bija sabraukuši vairāk nekā trīssimt zemes ierīcības speciālistu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru un agrākās Zemes ierīcības fakultātes absolventu.
Vakar Jelgavā salidojumā bija sabraukuši vairāk nekā trīssimt zemes ierīcības speciālistu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru un agrākās Zemes ierīcības fakultātes absolventu. LLU iesakņojusies stabila tradīcija, ka absolventiem ik pēc pieciem gadiem (ja ne biežāk) jāsatiekas, jāapspriežas par profesionālām lietām, jāparunā par dzīvi. Protams, tam visam par vidu arī jauka gremdēšanās studentu gadu atmiņās. Šis zemes ierīkotāju salidojums reizē ir īpašs. Šogad specialitātei kā plašai augstākās izglītības studiju programmai aprit sešdesmit gadu. Brāļu Kaudzīšu aprakstītie 19. gadsimta mērnieki galvenokārt bija izglītojušies Krievijā. Pēc Latvijas valsts dibināšanas, kad tika īstenota agrārā reforma, muižu dalīšana, Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē atvēra Kultūrtehnikas nodaļu ar specializāciju ģeodēzijā. 1939. gadā Mērniecības katedra tapa Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. Taču krietni plašākā mērā izglītošanās mūsu specialitātē sākās 1947. gadā, kad Lauksaimniecības akadēmijā tika atvērta jauna – Zemes ierīcības fakultāte. 1993. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Lauku inženieru fakultātē kā atsevišķu katedru. Šajos sešdesmit gados zemes ierīcības specialitāti mūsu augstskolā ieguvuši 1218 speciālistu.
Līdz ar mūsdienu ekonomisko izaugsmi palielinās nepieciešamība arī pēc mērniekiem. Pēdējos divos gados pirmajā kursā esam uzņēmuši divreiz vairāk studentu nekā iepriekš. Šogad tika sākta jaunā profesionālās izglītības trīsgadīgā studiju programma, kur neklātienē mācās 39 mērnieki. Arī maģistra studijās ir necerēti liels pieplūdums. Paplašinās sadarbība ar ārzemēm. Mūsu vājā vieta ir paaudžu maiņa Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedrā. Varētu būt vairāk doktorantu, savukārt jaunajiem pasniedzējiem lielās noslodzes dēļ trūkst laika zinātniskajam darbam. Tā jau ilgāku laiku mums nav aizstāvēts neviens promocijas darbs. Turklāt jaunus, zinošus speciālistus, kas varētu būt ļoti piemēroti akadēmiskai karjerai “nozvejo” firmas. Varam gan priecāties par zinošiem speciālistiem, kuri nāk no firmām kā stundu pasniedzēji. Taču tādu, kurus vilinātu zinātne, trūkst. Jubilejā runāju par šo problēmu ar mūsu absolventiem, un gribētos cerēt, ka kāds no viņiem varētu pieņemt aicinājumu nākt un strādāt ar studentiem.
Darīšanu pēdējā nedēļā pirms salidojuma daudz. Viss katedras kolektīvs strādāja kā bitītes. Priecājāmies par jubilejai izdoto grāmatu “Zemes ierīcības specialitātei – 60”, kuras sastādīšanas iniciatīvu uzņēmās emeritētais docents Harijs Kanaviņš.
