«Atklāj cietumnieku raktu eju» (11. augusts) aizupiete: Tas viss no bezdarbības. Kaut kāds murgs – 40 noziedznieku vienā telpā gan dienu, gan nakti.
“Atklāj cietumnieku raktu eju” (11. augusts)
aizupiete: Tas viss no bezdarbības. Kaut kāds murgs – 40 noziedznieku vienā telpā gan dienu, gan nakti. Traks var palikt, tad jau labāk sevi nodarbināt ar rakšanu. Vismaz ātrāk dienas aiziet. Un tā viņi tur nīkst gadu gadiem un no labas dzīves aizmirsuši, kā maize jāpelna.
varbūt: Varbūt tomēr cietumus no pilsētas teritorijas vajadzētu aizvākt. Vai nebūtu pēdējais laiks Tieslietu ministrijai uzbūvēt kādu jaunu cietumu, kas neatrodas nevienas pilsētas teritorijā?
“Kāda būsi, atmiņa
no Jelgavas?” (11. augusts)
doma: Nesen mani uz ielas uzrunāja vācu tūristi, kuri pēc salīdzinoši jauna ceļveža centās atrast jau sen neeksistējošu kafejnīcu. Ceļvežos informācija ir jāatjauno, un nenāktu par ļaunu bukletus par Jelgavu padarīt atraktīvākus un piesaistošākus.
par: Par tūristu piesaisti katrai pilsētai ir jācīnās, jārada infrastruktūra, lai tūristiem Jelgavā būtu ko redzēt.
“Bums, pa pieri!” (11. augusts)
MJanis: Lūdzu steidzamības kārtā pieņemt “Pelmeņu labturības noteikumus”. Vienā veikalā tie salipuši, citā sasaluši ledū. Cik ilgi tā turpināsies? Nez kādi pelmeņi izskatās Briselē?
Auditors: Neredzu neko sliktu, ka šādi noteikumi tiek izstrādāti. Cita runa ir par izpildījuma kvalitāti, bet ko var gribēt, ja vairums likumu un noteikumu rakstītāju ir studenti vai tikko augstskolu beigušie (pieredzes nekādas, labākajā gadījumā māk burtiski pārtulkot ES direktīvu tekstu un pēc savas izpratnes to atreferēt latviski), kas cenšas īstenot aprobežoto politiķu idejas. Un nevajag visu vainu gāzt uz ierēdņiem. Tā trakā tieksme ieviest Briseles direktīvas nāk no politiķiem un Ministru kabineta (arī veido politiķi).
Vitaļiks: Te nu, auditor, negribu pilnībā piekrist. Latvija būs vienīgā, kas kaut ko tamlīdzīgu izgudrojusi (ticīgāki par pašu pāvestu).
Auditors: Vitaļik, sapratu, ka tu nepiekrīti to noteikumu nepieciešamībai, kaut par to varētu vēl arī pastrīdēties. Man gan rakstā vairāk nepatika tas, ka kārtējā neizprotamā valdības iniciatīva tiek piedēvēta ierēdņiem. Ir tak acīmredzams, ka “veco” politiķu izvirzītie mērķi (Latvija ES un NATO) ir sasniegti, bet “jaunā maiņa” ir neziņā par mērķiem, uz kuriem tālāk virzīt valsti. Tad šo vakuumu arī aizpilda mānija uz ES direktīvu ieviešanu tādā līmenī, kas bieži ir krietni vien augstāks par direktīvās noteikto. Un zivju tiesību aizstāvības noteikumi nav vēl tie stulbākie. Žēl, ka šai valstī vairāk domā par zivīm, nevis par cilvēkiem, kas bieži vien uzturas apstākļos, kuros nu pat zivis turēt nedrīkst. Ja parok dziļāk, tā vienkārši ir nabaga vēlme izrādīties bagāto kaimiņu priekšā (ja ne labāk, tad savādāk). Švauksti Latvijā bijuši vienmēr, un nu tie tikuši arī pie valsts stūres.
varbūt: Varbūt tomēr vispirms jāizstrādā un jāpieņem cilvēku labturības noteikumi, citādi pēc Briseles prasībām katram cālim putnu fermā vairāk kvadratūras un svaiga gaisa pienākas nekā Latvijas maznodrošinātajiem.
Auditors: Tā dzīvniekmīlestības mānija nāk no pārtikušajiem rietumiem, kur dzīves līmenis ir augsts, kur strikti tiek ievērotas cilvēktiesības, ir nodrošinātas cilvēku pamatvajadzības un kur tiešām cilvēkiem nav nekā nopietnāka ko darīt, jo nav jācīnās par savu un tuvinieku izdzīvošanu.Starp citu, tur bomži paši izvēlas tādu dzīvi, jo ne par ko nav jārūpējas un jāuztraucas, bet pie mums līdz tādai dzīvei vairumu noveduši nelabvēlīgie dzīves apstākļi.Runājot par politiķiem, nejauši pa radio dzirdēju Repšes runu, kurā viņš izmeta gudru frāzi par to, ka mums jādzīvo saskaņā ar Eiropā pieņemtajām vispārējām vērtībām. Vecajā Eiropā pamatvērtība ir cilvēks, tā vajadzības un tiesības, viss pārējais ir tam pakārtots. Par mūsu politiķu un varasvīru (arī sievu) vērtībām labāk nerunāšu, bet cilvēks šo vērtību sarakstā noteikti nav pirmajā desmitniekā.
