Optimizējot Domes administrācijas modeli, ir ieviests pašvaldības izpilddirektora vietnieka amats, kura nebija iepriekšējā Domē.
Optimizējot Domes administrācijas modeli, ir ieviests pašvaldības izpilddirektora vietnieka amats, kura nebija iepriekšējā Domē. To, cik efektīvi būs strādājusi Andra Rāviņa vadītā komanda, rādīs laiks. Jelgavas mēra komandā ietilpst arī viņa partijas biedrs «zemsavietis» Vilis Ļevčenoks, kas sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta par Domes padarītajiem vai iesāktajiem darbiem un iecerēm.
Kopš pašreizējās Domes stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas ir pagājis pusgads. Kā jūs vērtējat šajā laikā padarīto un arī to, ko nav izdevies paveikt?
Pusgads nav garš periods, tas drīzāk ir uzdevumu apzināšanas laiks. Man ir prieks par to, ka no paša sākuma esam nosprauduši vairākus mērķus un Domes pozīcija un izpildvara ir orientēta uz to sasniegšanu. Kā jau jūs zināt, pirmais bija Jelgavā ārkārtīgi sasāpējušais siltuma, otrais – «kurjatņiku» jautājums, kura atrisināšanai bija nepieciešams papildu finansējums, jo tas saistīts ar 35 ģimeņu izvietošanu citur. Priecājos, ka viss paveikts. Nākamais – tilta remonts, kas ir sarežģīts ne pārāk drošā pontonu tilta dēļ. Faktiski mūsu ziņā ir tikai tehniskā izpilde. Nāk rudens, un šie mērķi ir sasniegti. Uzskatu, ka to varēja panākt tikai kopīgā darbā.
Ir pienācis oktobris. Vai ir kādas ziņas no «Dalkia»?
Otrdien sazvanījāmies, un viņi solījās turpināt darbu pie investīciju iespēju atrašanas. Pašreiz viņi pārņem Viļņu, un, kā no preses zinām, arī Daugavpilī ir sācies investīciju piesaistes projekts. Uzskatām, ka «Dalkia» projekts tiks uzsākts. Skaidrs, ka tas nenotiks uzreiz: šajā apkures sezonā vēl būs pašiem jāstrādā, bet, tuvojoties pavasarim, «Dalkia» būs, un nevajadzētu rasties nekādiem sarežģījumiem.
Tātad var teikt, ka «Dalkia» sāks darbu Jelgavā nevis šajā, bet nākamajā apkures sezonā?
Jā, pilna apkures sezona «Dalkia» Jelgavā būs nākamā, jo saskaņā ar līgumu nepieciešama izpēte, tas prasīs vairākus mēnešus.
Šajā gadījumā galvenais ir tas, ka «Dalkia» nav zaudējusi interesei par investīciju iespējām Jelgavā.
Jā, interesi par Jelgavu viņi nav zaudējuši, un «Dalkia» ir liela kompānija. Tagad var skaidri redzēt, ka tās ienākšana Austrumeiropas tirgū nav nejauša. Kompānijas darbība Lietuvā liecina, ka tas ir nopietni. Mēs ceram, ka viss būs kārtībā, un gaidām, kad solītie 7 miljoni latu tiks ieskaitīti. Ar tiem varēs nomaksāt parādus kreditoriem (Valsts kasē parādi par gāzi, Jelgavas uzņēmējiem), un vēl atliks nauda Domei budžeta papildināšanai. Stingri stāvam šajās pozīcijās, un cerības nav zudušas.
Nedaudz par citu jomu. Var saprast to, ka šo sāpīgo jautājumu risināšana Domei aizņem daudz laika. Tomēr, kas tiek darīts uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Jelgavā, par ko partijas tik daudz runāja pirms pašvaldību vēlēšanām?
Dome veikusi zināmus pasākumus uzņēmējdarbības uzlabošanā. Bija konkurss, un pagājušajā sēdē tika pieņemts lēmums par to, ka Jelgavā ienāks gāzes uzpildes stacija. Tas arī noteikti veicinās uzņēmējdarbību, radīsies ap 20 jaunu darbavietu. Vēl strādājam ar firmu, kas prasa zemi, lai, protams, konkursa kārtībā aiz RAF būvētu kādu lielāku uzņēmumu. Mums ir cieša saikne ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju, jo, kā jūs zināt, vieni no vērienīgākajiem Jelgavas uzņēmējiem ir tirgotāji. Bet dažam labam var likties, ka Dome viņu neatbalsta, tāpēc ka esam sākuši ļoti stingri administrēt nodokļus un piedzīt parādus. Palīdzam un atbalstām. Jelgavā ir ļoti daudz zemes nodokļa, nomas parādnieku utt. Visu laiku viņus lika mierā un neprasīja nodokļus, bet tagad sāk prasīt. Protams, viņiem tas nepatīk. Taču ir jābūt zināmai kārtībai, un nodokļi jāmaksā. Ja uzņēmēji nav spējīgi to darīt, tad nav ko slēpties: jānāk un tas jārisina. Neliekoties ne zinis par šiem jautājumiem, Dome neveicinātu uzņēmējdarbību. Tā drīzāk būtu palīdzība nodokļu nemaksātājiem. Tāds ir mans un Domes pozīcijas uzskats, tāpēc varbūt arī šogad ir uzlabojušies nodokļu ieņēmumi par zemi un nomām. Ir bijis pat tā, ka nodokļi nav maksāti gadiem. Šie jautājumi ir risināmi, taču tas jādara korekti – tad būs arī Domes atbalsts. Domāju, ka nekādus šķēršļus uzņēmējdarbībai neliekam, tikai veicinām to.
Vai nav tā, ka Dome labprātāk runā ar uzņēmējiem, kas darbojas Hercoga Jēkaba klubā vai arī nāk no Centra partijai «Latvijas Zemnieku savienība» pietuvinātām aprindām?
Neuzskatu, ka tas ir tā. Pastāv arī citi klubi. Arī to dalībnieki risina savas problēmas. Tie, kas ir šajā klubā, tieši veicina uzņēmējdarbību. Viņi ar personīgajiem līdzekļiem atbalsta dažādus pasākumus un izkopj tradīcijas, kaut vai uguņošanu. Plānojam 18. novembrī sarīkot svētkus. Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija sadarbībā ar Jelgavas Domi organizēs Jelgavas Uzņēmēju dienas Jelgavas Ledus hallē, kuras vadītājs Rodijs Trankalis arī ir Hercoga Jēkaba kluba biedrs. Var šķist, ka Dome vairāk atbalsta tos, kas grozās klubā, taču tā tas nav. Jebkurš var nākt uz Domi pie manis un risināt savus jautājumus. Nepastāv nekādas atlaides tiem uzņēmējiem, kas darbojas klubā.
Ar ko izskaidrojat «zemsaviešu» panākumus pašvaldību vēlēšanās?
Ar cilvēkiem, kas startēja Latvijas Zemnieku savienības sarakstā. Viņi ir pazīstami un cienījami. Programmas un solījumi visiem likās daudzmaz vienādi. Bet mūsu sarakstā bija spējīgi cilvēki.
Kā saredzat Centra partijas «Latvijas Zemnieku savienība» nākotni tad, ja tā neiekļūst nākamajā Saeimā?
Domāju, «zemsavieši» tiks Saeimā, tāpēc nākotni saredzu pozitīvu. Nevaru pateikt, cik vietas būs Zemnieku savienībai, bet esmu pārliecināts, ka tā būs nākamajā Saeimā.
Vai Jelgavā taps piemineklis Kārlim Ulmanim?
Nē, par Jelgavu nav domāts. Mums ar Domes priekšsēdētāju ir viedoklis, ka Jelgavā būtu jāuzstāda piemineklis Jānim Čakstem, kas nāca no Zemgales un bija pirmais Latvijas prezidents. Runājot par K.Ulmani, netālu no Jelgavas ir viņa dzimtās mājas «Pikšas». Viņam būs piemineklis galvaspilsētā, bet Jelgavā būtu vajadzīgs piemineklis J.Čakstem. Jelgavā tas varētu tikt uzstādīts tad, kad tiksim pie līdzekļiem. Jāizrauga arī vieta. Tas vēl nekur nav apspriests, bet mums ar Andri Rāviņu ir tāda doma.
Kā Domei veicas, sadarbojoties ar valdības partiju pārstāvju vadītajām ministrijām? Vai ir izjusts politisks spiediens gadījumos, kad Domes intereses nesakrīt ar kādas valdības partijas interesēm?
Protams, vienmēr liekas, ka varēja būt labāk, bet ņemam vērā, ka, piemēram, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns no Tautas partijas solīja līdzekļus sporta attīstībai Jelgavā, ar Satiksmes ministrijas atbalstu investīcijās nākamajam gadam paredzēti 370 tūkstoši latu. Cerams, Saeima nobalsos par tilta projekta turpināšanu. Pieejas tiks rekonstruētas, līdz Institūta ielai paplašinot Rīgas ielu. Ņemot vērā arī divus šāgada skolu siltināšanas projektus ar Pasaules Bankas atbalstu, es domāju, ka nevar runāt par kaut kādu bremzēšanu vai ko tamlīdzīgu. Dziļākas nianses jau ir, taču spiedienu neizjūtu. Rit lietišķas sarunas. Jelgavas problēmas ir apspriestas ar daudziem ministriem, un saņemta atsaucība.
Vai Jelgavas Dome redz pilsētas vietu tajā veidojumā, kāds būs pēc reģionālās reformas?
Skaidrs, ka Jelgava būs šā reģiona centrs. Slikti ir tas, ka vēl nav īsti skaidrs, kāds būs reģions. Līdz ar to kavējas vai nav pareizi vērsti darbi infrastruktūras sakārtošanā. Mēs cenšamies to vērst tādā virzienā, ka Zemgales reģionā ietilps Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons (ceļu izbūve un viss pārējais). Vilcināšanās šajā jautājumā nav nekas labs, taču mēs Jelgavas vietu apzināmies un, piemēram, kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ceram izveidot Jelgavā reģionālo mācību centru. Ir uzsāktas sarunas. Paliek neaizņemts bērnudārzs Pērnavas ielā, un jāmeklē veids, kā šīs telpas noslogot. Tajās šāds mācību centrs varētu atrasties. Sarunas jau ir uzsāktas.
