Kāda jelgavniece, narkomāna māte, kura vēlējās palikt anonīma, «Ziņām» jautā, kāpēc Jelgavā nav pieejama metadona programma un šādu palīdzību iespējams saņemt tikai Rīgā.
Kāda jelgavniece, narkomāna māte, kura vēlējās palikt anonīma, “Ziņām” jautā, kāpēc Jelgavā nav pieejama metadona programma un šādu palīdzību iespējams saņemt tikai Rīgā.
Psihiatriskās slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune uzskata – metadona un citas aizvietošanas terapijas programmas ir tikai viena no narkomānu ārstēšanas metodēm un tās lietderība katrā gadījumā stingri jāizvērtē.
Jāpiebilst, ka narkotiku tāpat kā jebkuras atkarības ārstēšana ir brīvprātīga. L.Caune min vairākus vēlamos posmus, kas būtu jāiziet cilvēkam, kurš grib atbrīvoties no šīs atkarības, un ir realizējami mūsu reģionā. Ambulatorajā nodaļā pieejamas konsultācijas pie narkologa. Narkotiku atkarības gadījumā ar to ir krietni par maz. Ieteicamais ceļš, kāds būtu veicams narkotiku atkarīgajam, ir šāds.
Pēc konsultācijas ambulatorajā dienestā pirmais svarīgais solis – pārtraukt lietot narkotikas. Palīdzību iespējams saņemt Detoksikācijas nodaļā, kur ir valsts finansēts 12 dienu ārstēšanas kurss (slimniekam jāmaksā tikai lats diennaktī). Tā laikā ar medicīnisku palīdzību tiek nodrošināts narkotiku lietošanas pārtraukšanas process.
Nākamais posms – rehabilitācijas programma, ko piedāvā “Rindzele” (slimnīcas “Ģintermuiža” struktūrvienība Tukuma rajona Zentenes pagastā), – ir no 12 līdz 14 mēnešiem. Kad cilvēks to pilnībā iziet, atgriežoties dzīvesvietā, viņam jāturpina atbalsta terapija pie narkologa (piemēram, Ambulatorajā nodaļā). Narkoloģes L.Caunes pieredze liecina, ka ārstēšanās process ilgst trīs līdz piecus gadus. Slimniekam jārēķinās, ka visu šo laiku jāuztur kontakts ar speciālistiem.
Ļaunuma mazināšanas programmas
Pasaulē pazīstama aizvietošanas terapija. Visām programmām ir viens galvenais mērķis – pēc iespējas pasargāt gan lietotāju, gan sabiedrību no narkotiku lietošanas sekām.
Gan metadons, gan subuteks ir narkotiskās vielas. Programmas uzdevums – dodot iespēju narkomānam lietot šo vielu legāli, vajadzētu mazināties kriminalitātei. Deva tiek kontrolēta un lietošanas laikā pakāpeniski samazināta, līdz ar to slimnieks pakāpeniski tiek atradināts no narkotikām. Periods, kādā noris šis process, var būt ļoti dažāds, vidēji no viena līdz trim gadiem.
Subuteksa programma – par maksu
Atšķirība starp metadonu un subuteksu ir tikai samaksā. Metadona programma ir valsts finansēta, bet subuteksa – maksas pakalpojums – par ikdienā saņemamo devu klientam jānorēķinās pašam. Maksa atkarīga no devas lieluma – par diviem miligramiem dienā jāšķiras no četriem latiem, par astoņiem – no septiņiem.
Gan subuteksa, gan metadona programmu izmantošana narkomānu ārstēšanā norit pēc stingras kārtības, to paredz Ministru kabineta noteikumi nr.429 (2002. gads) “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība”. Lēmumu par aizvietojošās ārstēšanas nepieciešamību pieņem pēc pārbaudes Narkoloģijas valsts aģentūrā Rīgā, Hospitāļu ielā 55. 2005. gadā šie noteikumi tika papildināti ar nodaļu, kas regulē narkotisko vielu atkarības slimnieku aizvietojošo ārstēšanu.
Subuteksa programma pieejama arī Jelgavā, slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskā dienesta Ambulatorajā nodaļā. Pašreiz to mūsu pilsētā izmanto viens pacients.
Metadona programmu apmaksā valsts
Metadona programma valstī ambulatori pašlaik pieejama tikai Rīgā. Protams, nav viegli katru dienu doties uz galvaspilsētu pēc ārsta noteiktās devas (iemeslu, kāpēc to izsniedz tikai vienai dienai, domājams, lasītāji sapratīs bez liekiem paskaidrojumiem). Arī finansiāli tas mūsdienās nav pārāk lēti, bet ja jāsalīdzina ar izdevumiem narkotiku iegādei…
Regulāri tiek kontrolēts aizvietojošās ārstēšanas pacienta veselības stāvoklis un veiktas analīzes. Pilnīgi izslēgts, ka slimnieks programmas laikā lietotu kādas citas apreibinošās vielas, šādā gadījumā no tās režīma pārkāpējs tiek izslēgts.
Ārstēšanās mērķis – cilvēks atgūst spēju kontrolēt savu dzīvi bez narkotikām.
L.Caune uzsver – pa īstam izārstēties no minētās atkarības iespējams tikai bez medikamentu, tai skaitā aizvietojošo narkotiku, palīdzības. Medikamentu lietošana pieļaujama tikai krīzes situācijās un stingrā ārstu kontrolē.
Pasaulē joprojām nav vienotas nostājas par aizvietojošām terapijām. Pēc ECAD (Eiropas pilsētas pret narkotikām) datiem, Skotijā veiktie trīs gadu pētījumi liecina, ka šajā laikā tikai 3,4 procenti metadona programmas pacientu pilnībā spēja atbrīvoties no narkotiku atkarības. Savukārt starp tiem, kas ik pa laikam ārstējās stacionāri bez metadona palīdzības, kļūst veseli 29,4 procenti.
Pacientam smags darbs
Jāņem vērā, ka aizvietojošās programmas nebūt negarantē pacienta labsajūtas būtisku uzlabošanos. Tas ir smags un nopietns darbs. L.Caune atgādina – tiek paredzēta minimālā deva (“līdz ar nagiem”) un nevar būt runas, ka slimnieks jutīsies tikpat “eiforiski” kā pēc iepriekšējā narkomāna pieredzē pierastās devas.
Pastāv bažas, ka metadons un subuteks var nonākt arī nelegālajā apritē. Turklāt metadona programma prasa lielus izdevumus, tāpēc lēmumus, kas skar aizvietojošo terapiju izmantošanu Latvijā, nepieņem lielā steigā un bez rūpīgas izpētes. Pašreiz tiek vētīts projekts par metadona programmas ieviešanas lietderību ārpus Rīgas, ļoti iespējams, arī Jelgavā.
***
Narkotisko vielu atkarības slimnieku aizvietojošā ārstēšana
(No Ministru kabineta noteikumiem nr.429, 2002. gads)
Narkotisko vielu atkarības slimnieku aizvietojošo ārstēšanas metodi lieto opioīdu atkarības slimnieku ārstēšanā.
Narkologs var nosūtīt narkotisko vielu atkarības slimnieku uz Narkoloģijas valsts aģentūru. Tā pieņem lēmumu par aizvietojošo ārstēšanu, ja:
– narkologs, izvērtējot narkotisko vielu atkarības slimnieka fizisko un psihisko veselības stāvokli un motivāciju, pamatoti uzskata, ka narkotisko vielu atkarības slimniekam nepieciešams sākt aizvietojošo ārstēšanu;
– narkotisko vielu atkarības slimnieks pie attiecīgā narkologa ir ārstējies vismaz sešus mēnešus.
Narkoloģijas valsts aģentūras izveidotais ārstu konsilijs (turpmāk – konsilijs) lemj par aizvietojošās ārstēšanas sākšanu, ja narkotisko vielu atkarības slimnieks ir grūtniece vai slimo ar HIV, AIDS, B vai C hepatītu, sifilisu, tuberkulozi vai citām smagām hroniskām slimībām, kuru dēļ narkotisko vielu lietošanu nav iespējams pārtraukt, un ja narkotisko vielu atkarības slimnieks ir:
– vecāks par 18 gadiem;
– ilgstoši atkarīgs no narkotiskajām vielām;
– vismaz divas reizes nesekmīgi ārstējies (par ārstēšanos nevar uzskatīt parastu detoksikāciju – narkoloģes L.Caunes piezīme).
Konsilijs lemj par aizvietojošā ārstēšanā izmantojamām zālēm un to dienas devu.
