Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra Metālapstrādes apmācības filiāle piedāvā piecpadsmit programmas pieaugušajiem.
«Mūsu iestādes mērķis ir ļoti aktīvi strādāt, lai, ejot ārā no ekonomiskās krīzes, mēs varētu piedāvāt jau sagatavotus darbiniekus, kā arī būtu gatavi mācīt atbilstoši tirgus prasībām. Metālapstrāde ir viena no retajām nozarēm, kur uzņēmumi pašlaik strādā. Varbūt ne visas dienas nedēļā, bet strādā! Arī vesela virkne Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču ir metālapstrādē,» pauž Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra (JRPIC) Metālapstrādes apmācības filiāles vadītājs Māris Ernstsons, atskatīdamies paveiktajā un ieskicēdams nākotnes vīzijas nozarē, ko Jelgava pasludinājusi par prioritāru.Vieni no modernākajiemJRPIC Metālapstrādes apmācības filiāle, kas izveidota par ES programmas «PHARE 2000» līdzekļiem, darbu sāka 2003. gada 15. oktobrī. «Pateicoties šim finansējumam, iegādājāmies iekārtas un pamataprīkojumu, ko par dažādu projektu līdzekļiem esam arī papildinājuši, tāpēc filiāli var uzskatīt par vienu no modernākajām mācību iestādēm metālapstrādē. Turklāt pērn nopirkām jaudīgu ciparu vadības darbgaldu (CNC), ar kuru tiek apgūtas praktiskas iemaņas,» stāsta M.Ernstsons, piebilzdams, ka filiālei atvēlētas tikai trīs štata vietas, bet tiek piesaistīti ap 20 ārštata darbinieku – pasniedzēju. «Jābūt pietiekami spēcīgiem, lai jebkurā brīdī varētu sniegt konsultācijas par apmācāmos un uzņēmējus interesējošiem jautājumiem,» viņš teic.Nākotnes perspektīva – CNCMetālapstrādes apmācības filiāle interesentiem piedāvā piecpadsmit mācību programmu trīs pamatvirzienos – metināšanā, darbā ar CNC un atbalstā inženiertehniskajiem darbiniekiem. «Pamatā piedāvājam apgūt lokmetināšanu ar mehanizēto iekārtu aktīvo aizsarggāzu vidē (MAG). Tā ir 480 stundu izglītības programma, pēc kuras jākārto valsts centralizētais kvalifikācijas eksāmens, jo tiek iegūta metinātāja profesija. Tā ir apliecība visam mūžam, un tie, kas to ieguvuši, ļoti daudz ieguldījuši savā nākotnē,» pārliecināts filiāles vadītājs.Interesanta ir programmējamo darbgaldu vadības prasmju apguve. Ar tiem tuvākajā nākotnē būs jāprot strādāt pat metinātājiem. «Pirms pieciem gadiem man bija iespēja apmeklēt starptautisku metināšanas izstādi. Pārsteidza, ka puse tur bija roboti. Metinātāja profesijā neiztikt bez programmējamajiem darbgaldiem un otrādi, tāpēc mūsu mērķis ir ļoti aktīvi strādāt šajā virzienā, jo bez tā neiztiksim,» atklāj metālapstrādes speciālists.Ja rasējumā spēts saskatīt attēloto detaļu un nolasīt tās izmērus, tehnoloģija darbā ar CNC ir samērā vienkārša, stāsta M.Ernstsons. «Stipri samazinājies zināšanu apjoms, kas cilvēkam jāpatur prātā. Jāapgūst vien ap 150 kodu vai komandu,» turpina filiāles vadītājs, norādot, ka valsts līmenī vēl jāsakārto šī apmācības sadaļa. CNC iestatītājiem paredzēts iegūt augsto 3. kvalifikācijas līmeni, tomēr ļoti nepieciešami arī vidējā līmeņa speciālisti, kas nav iekļauti profesiju klasifikatorā, tāpēc Metālapstrādes apmācības filiāle cenšas šo trūkumu labot.Filiāles inženiertehniskais atbalsts izpaužas piedāvājumā apgūt dažādas datorgrafikas programmas, ar kuru palīdzību strādā projektētāji, konstruktori, inženieri, tehnologi un augsti kvalificēti CNC speciālisti, stāsta M.Ernstsons. Brauc mācīties no visas LatvijasApmācāmie ceļu uz Metālapstrādes filiāli atrod dažādi, piemēram, pateicoties vairākiem ES projektiem. «Šādi esam mācījuši cilvēkus Jelgavas cietumā, kā arī, mazinot profesiju segregāciju, vairākas sieviešu grupas, kas turpina strādāt metālapstrādē, un darba meklētājus. Pašreiz vairāk strādājam ar NVA norīkotajām bezdarbnieku grupām, kas apgūst metināšanas programmu, kā arī palīdzam viņiem atrast nepieciešamās kvalifikācijas prakses vietas,» informē vadītājs, piebilstot, ka filiāle ir arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas biedre, kas nozīmē plašus kontaktus un sadarbības iespējas ar daudziem asociācijas pārstāvjiem. «Pie mums brauc mācīties arī no citiem Latvijas rajoniem. Piemēram, prasmes darbā ar CNC apguva grupas no Ogres un Cēsīm, bet pašreiz datorgrafiku mācās grupa no Brocēniem.»Jāveido mācību bāzeRaugoties metālapstrādes izglītības nākotnē, M.Ernstsons norāda, ka svarīgi sadarboties visām mācību iestādēm, kur tiek apgūta šī joma. «Vairāk vai mazāk tas jau notiek – dokumentāli sadarbība apstiprināta ar Jelgavas Amatu vidusskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnisko fakultāti, bet neformāli vēl ar citām Latvijas skolām. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija sākusi dialogu par nākotnes perspektīvām. Daļa profesionālās izglītības varētu nonākt privāto un pašvaldības skolu, kādi esam arī mēs, ziņā,» pauž metālapstrādes speciālists, ieskicēdams vēl kādu attīstības vīziju. «Katrā Jelgavas vispārizglītojošā skolā ir savs darbmācības kabinets, tomēr izdevīgāk būtu veidot vienotu mācību bāzi ar dārgākām tehnoloģijām. Tā arī varētu atrisināt problēmu, ka jauniešiem nav skaidrs, kā izskatās ražošanā. Piemēram, mūsu mācību telpas līdzinās normālam metālapstrādes ceham. Mēs rīkojam Metālapstrādes dienu un ekskursijas, lai jaunieši nāk paskatīties, kā tas ir strādāt metālapstrādē,» stāsta M.Ernstsons, popularizējot nozari, kas nemitīgi attīstās, ir vienmēr aktuāla, materiāli atbildīga (kas izpaužas arī atalgojumā) un pietiekami radoša.
