Seminārā salīdzina koptas un nekoptas jaunaudzes, ieaudzētas bērzu un priežu plantācijas, dabiski ieaugušas koptas un nekoptas mežaudzes lauksaimniecības zemēs.
Pagājušajā nedēļā 25 mežsaimnieki no Sidrabenes, Līvbērzes, Cenām, kā arī Bauskas un Dobeles pulcējās Salgales pamatskolā Emburgā, kur Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Jelgavas nodaļa sadarbībā ar Lauku konsultāciju centru organizēja semināru «Eiropas Savienības atbalsta pasākumi meža īpašniekiem». Pasākumā tika stāstīts par plantāciju meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, enerģētiskās koksnes izmantošanas perspektīvām un ES atbalsta pasākumiem meža īpašniekiem. Semināra otrajā daļā interesentiem kopā ar mežzinātnes institūta «Silava» pētniekiem un Valsts meža dienestu bija iespēja dabā apskatīt un salīdzināt mežus pie astoņiem saimniekiem Sidrabenes pagastā. Koki iestādīti, domā tikt pie atbalstaEmburdznieks Haralds Ješus savas zemes pameta pirms vairākiem gadu desmitiem. Pārcēlās uz pilsētu ar domu, ka laukos vairs neatgriezīsies. «Visu mūžu esmu pavadījis Rīgā – skola, darbavietas un tamlīdzīgi. Taču tad deviņdesmito gadu sākumā atguvu zemi. Ko ar to iesākt? Kundzītes riņķī: Harald, izīrē, izīrē. Tā arī darīju, taču platības mazas, dāmīte drīz vien bankrotēja. Tad pagastvecis man ieteica, lai stādu mežu,» tā semināra otrajā daļā savas jaunaudzes klātesošajiem izrādīt sāka Ješus kungs. «Velna milti, es taču no tiem mežiem neko nesapratu, bet gribēšana bija. Jākustas arī bija, jo vecam bukam, nokļūstot laukos pie dabas, sēdēt pie televizora nedrīkst, tā būtu ātra nāve.» Tā 2004. gada aprīlī nopirka pirmo tūkstoti sertificētu priežu stādu. Tūlīt priedītēm būs pieci gadi, pastiepušās ir, bet cilvēks tādās vēl neapmaldīsies. Bez īpašām zināšanām, kā saka Haralda kungs, uz dullo priedītes sabakstījis zemē, neņemot vērā ne stigošanu, ne citas prasības. Pēc gada iestādījis vēl, kopumā 4000 priedīšu, arī 0,7 hektārus bērzu. No 11 hektāriem pašlaik 1,6 aizņem meža jaunaudzes, bet, lai saņemtu naudu to kopšanai, audzēm bija jānosaka oficiāls meža statuss, jo tās iestādītas lauksaimniecības zemē. Tad viņš uzzināja par Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centru un sāka sadarbību ar Jelgavas nodaļas vadītāju Aldu Alksni. Šogad viņš ir oficiāls meža saimnieks, taču zemes statuss vēl jātransformē, lai pašvaldībai nebūtu jāmaksā tā dēvētais zemes nodoklis. Saviem spēkiem vien kungs no augošajām priedītēm izpļauj krūmus. Daloties pieredzē ar citiem mežu īpašniekiem, Haralda kungs uzslavēja kādu repelentu, kas no jaunajiem dzinumiem atbaida stirnu bukus. Savukārt Valsts meža dienesta Jelgavas mežniecības mežsargs Rihards Zandovskis gan Ješus kunga, gan vēl teju desmit mežinieku audzēs klātienē rādīja, cik un kuri koki atstājami un kuri jāizcērt, kopjot audzes. Lauksaimniecībā neizmantojamas zemes apmežošanaMeža īpašnieki līdz 17. aprīlim vēl var iesniegt projektus trijos Lauku attīstības programmas pasākumos, ar kuru palīdzību atkārtoti dota iespēja iegūt ES finansējumu, lai sakārtotu savu īpašumu. Pirmreizējās apmežošanas mērķis ir veicināt lauksaimniecībā neizmantojamās zemes efektīvu izmantošanu, saglabājot tās bioloģisko daudzveidību un lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. Šo atbalstu gan nevar saņemt, ja zemes saimnieks vēlas audzēt Ziemassvētku kokus, ja finansējumu ieguvis jau agrāk vai teritorija aizsargājama. Kā skaidro A.Alksne, atbalstāmās aktivitātes ir par meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē un dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanu un papildināšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Maksimālā platība vienam pretendentam, par kuru piešķir atbalstu gada laikā, ir 50 hektāru. Meža ekonomiskās vērtības uzlabošanaAtbalstu jaunaudžu kopšanai mežaudzē, kurā vidējais valdošās koku sugas augstums ir mazāks par četriem metriem, var saņemt divas reizes laikposmā līdz 2013. gadam. Vienreiz pie finansējuma var tikt, ja koki ir no četriem līdz astoņiem metriem augsti. Savukārt mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa tiek atbalstīta, ja stādīto koku skaits no kopējā ir vismaz 75 procenti. Par mazvērtīgu mežaudzi uzskata dabiski atjaunojušos izcirtumu vai mežu, kurā vidējais valdošās koku sugas augstums ir no diviem līdz sešiem metriem.Šajā pašā atbalsta plānā paredzēts finansējums arī jaunu instrumentu un aprīkojuma iegādei. Tas pieejams, ja īpašumā ir vismaz trīs hektāri meža platības. Vairāk par atbalsta veidiem, nosacījumiem un iesniedzamajiem dokumentiem var uzzināt Konsultāciju pakalpojuma centra interneta mājas lapā www.kpc.gov.lv vai centra Jelgavas nodaļā Tērvetes ielā 91d. Jāņem vērā, ka visus dokumentus sagatavot ir darbietilpīgs process, kam papildus vēl jāveic attiecīgās platības sagatavošanas darbi (stigošana un skices zīmēšana). Tāpēc, lai sekmīgi varētu iesniegt projektus, Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža īpašniekus nekavējoties ķerties pie šiem darbiem. Kā liecina iepriekšējā perioda pieredze, tieši šā iemesla dēļ daļa meža īpašnieku nepaspēja iesniegt projektu pieteikumus noteiktajā termiņā. Meža īpašniekiem iespēja iesniegt projektus ES finansējuma saņemšanai «Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana» – atbalsts jaunaudžu kopšanai, jaunaudžu kopšanai ar atzarošanu, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai un jaunu instrumentu, tai skaitā krūmgriežu, motorzāģu un aprīkojuma, kā arī darba aizsardzības līdzekļu, iegādei. Pieejamais finansējums – 2 660 211 latu. «Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana» – atbalsts meža atjaunošanai un kopšanai pēc vējgāzes vai ugunsgrēka. Pieejamais finansējums – 350 000 latu. «Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana» – atbalsts gan meža ieaudzēšanai un kopšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, gan dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanai un papildināšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Finansējums – 1 000 000 latu.
