Vairākos Jelgavas rajona mežos pēdējo gadu laikā palielinājies zaķu, meža irbju un citu dzīvnieku skaits.
Vairākos Jelgavas rajona mežos pēdējo gadu laikā palielinājies zaķu, meža irbju un citu dzīvnieku skaits.
Speciālisti to izskaidro ar to, ka lauki vairs netiek bagātīgi mēsloti ar ķimikālijām, kā tas bija padomijas gados, un līdz ar to mežazvēriem ir radīti labāki apstākļi, tie nevis izmirst, bet gan strauji vairojas.
Jelgavas virsmežniecībā ir sešas mežniecības, un katras uzdevums ir rūpēties par zvēru un putnu labklājību viņu mājās – mežā.
Vairojas zaķi, irbes un aļņi
Līvbērzes mežniecības mežziņa vietniece Dace Ozola stāsta, ka strauji vairojas garauši un meža irbes, kas padomju laikos bija sākušas izzust. Novērots, ka arī brieži pēdējās ziemās neklīst vienatnē, bet baros, īpaši daudz tie novēroti uz Liepājas šosejas pusi, iespējams, tas saistīts ar plēsoņu uzbrukumiem.
Divas sezonas bija aļņu saudzējamais laiks, kad nebija atļauts šos dzīvniekus medīt, tagad to skaits kļuvis kuplāks.
D.Ozola bilst, ka mednieku kolektīvi apgaitās rūpējas, lai dzīvniekiem būtu kas ēdams. Līvbērzes mežniecība Jelgavas cukurfabrikai ir nosūtījusi pieteikumu, lai tā pārdotu biešu atgriezumus izbarošanai mežazvēriem. Malumedniecība šoziem neesot īpaši izplatīta. Par to jāpateicas zemessargiem.
Nomedīts lūsis
Līvbērzes pagasts ir bagātākais ar vilkiem, bet, tā kā sniega šoziem bijis pamaz, nekādas dižās vilku medības nav iznākušas.
Pērnziem mežniecības teritorijā nošauti četri pelēči. Šoziem nomedīts viens lūsis un pa mežiem sirojam redzēts vēl viens.
Ar mežacūkām, pēc mednieku vārdiem, šoziem neveicoties, līdz februārim to bijis paredzēts nomedīt vairāk.
Medī klaiņojošie suņi
Svirlaukas mežniecības mežzinis Indriķis Strautnieks stāsta, ka viņpusē mežazvēri jūtoties labi, taču raizes sagādājot klaiņojošie suņi. Tie, dzenoties pēc laupījuma, atstājot saplosītas stirnas un citus zvērus.
I.Strautnieks teic, ka viņu mežos vilku neesot, apmēram pirms 20 gadiem viens esot ieklīdis.
Pagaidām vēl mežā nav sērsnas, sniegs ir irdens, un dzīvniekiem tas netraucē pārvietoties. Stirnas atkārpa sniegu un tiek klāt barībai.
31. janvārī beigusies zaķu un mežacūku medību sezona. Šogad Svirlaukas mežniecības teritorijā nomedītas trīs cūkas paredzēto sešu vietā. I.Strautnieks to izskaidro ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Aļņiem garšo jaunie dzinumi
Klīves mežniecības mežziņa vietas izpildītājs Vismants Austrums, kas pats ir mednieks jau 23 gadus, uzskata, ka šī ziema meža dzīvniekiem esot labvēlīga.
Šogad viens no Olaines mežiem ieklīdis vilks esot manīts, bet aizklīdis. Lūši neesot redzēti vismaz 20 gadu. V.Austrums smej, ka šoziem mežacūkas viegli izsprukušas cauri tā kā ilgstoši trūka sniega, nav varēts tām sadzīt pēdas un nav nomedīta neviena cūka. Savairojušies aļņi, kas mielojas jaunaudzēs.
Uzskaitot zvērus nākamajā sezonā, lūgsim samazināt to skaitu. Lai gan ir beigušies kolhozu laiki un mazāk lieto ķimikālijas, zaķi mūspusē nav savairojušies, stāsta V.Austrums.
Mežos pārsvarā sastopams pelēkais zaķis. No baltā meža zaķa palikuši tikai daži eksemplāri. Pelēkajam krustojoties ar balto, radušies ne īsti balti, ne pelēki garauši.
Klīves mežniecības teritorijā medībās dodas viens kolektīvs «Klīves mednieks». Tā vadītājs ir pieredzējis mednieks Māris Leitis.
