Pagājušās nedēļas nogale lielai daļai Latvijas politiķu atpūtas un miera vietā solījās būt saspringta.
Pagājušās nedēļas nogale lielai daļai Latvijas politiķu atpūtas un miera vietā solījās būt saspringta. Proti, notika divu valdošās koalīcijas partiju – Tautas partijas (TP) un apvienības TB/LNNK – kongresi. Turklāt to rīkošana sakritusi ar pašreizējai politiskajai situācijai nozīmīgu brīdi – sabiedrības šķelšanās un neuzticība Latvijas valdošajām partijām, un, nav ko slēpt, arī tajās vērojama šķelšanās. Gan attiecībā uz bijušo, gan attīstības virzienā. Līdz ar to izvēles priekšā bija arī tie, kas vēro norises pašmāju politikas laukā.
TP, kas par kongresa vietu izvēlējās Valmieru, šodienas politikā vērtējama par smagsvaru, tāpēc tajā notiekošais varēja šķist svarīgākais. Tajā pašā laikā jāsecina, ka tieši TP kongress un tā gaita šķita visparedzamākie. Bija gana spilgta, spriežot pēc atreferējumiem, “ierindas biedra” Andra Šķēles runa ar aicinājumu kongresa delegātiem atklāti nobalsot, kurš viņu nevēlas redzēt šādā statusā. Pat vairāk, izmaiņas statūtos bijušo partijas priekšsēdētāju padomdevēju statusu partijas valdē nostiprināja, veicot atbilstošus grozījumus. Savukārt līdzšinējais TP un nu jau arī bijušais valdības vadītājs Aigars Kalvītis savā runā secināja, ka partijai acīmredzot negaidīti gadu laikā esot augusi sabiedrības vēlme pēc atklātības un plašākas iesaistīšanās politisko lēmumu pieņemšanā. Pirms gadiem “likumu pieņemšana Satversmes 81. panta kartībā vai aizklātas partiju konsultācijas (..) bijušas vispārpieņemta norma, bet šobrīd tas vairs nedarbojas”. Vērtīga atziņa. Vien pamatīgi novēlota. Vēl vērts atzīmēt jaunā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna, starp citu, nupat vēl lielas pašvaldības vadītāja, kongresā sacīto, ka TP jāsāk plaša diskusija par reģionu izveidošanu, jo “vara Latvijā esot pārspīlēti centralizēta”. Viedi vārdi, ja vien par šādu diskusijas nepieciešamību nebūtu spriests gadu gadiem. Līdz šim viss palicis tikai runu līmenī.
149:153 tāds bija balsojums par jauno/veco apvienības TB/LNNK priekšsēdētāju. Un tas parādīja, kāpēc tieši “tēvzemiešu” rīkotais kongress jau sākotnēji solījās būt interesantāks ar iepriekš noteiktu intrigu. Bija pamats domāt, ka Eiroparlamenta deputāta Kristovska ievēlēšanas gadījumā “tēvzemieši” saņemtu impulsu, kas nepieciešams, lai partija, kas priecājas tikai par iekļūšanu Saeimā, varētu domāt par kaut ko lielāku. Amatā joprojām ir līdzšinējais apvienības vadītājs Roberts Zīle. Lai arī viņa sāncensis un partijas “nemiera cēlājs” Ģirts Valdis Kristovskis palicis “jaņos”, par mieru nesošu šādu iznākumu nevar dēvēt. Drīzāk pretēji. Pēc vēlēšanu iznākuma sagaidīšanas un tradicionālā labu vārdu vēlējuma konkurentam Zīlem viņš par nākotnes plāniem atbildēja tik izvairīgi, ka kļuva skaidrs – “tēvzemieši” ir lielākās sprukās nekā pirms kongresa sākuma. Nē, nav tā, ka TB/LNNK no politiskās skatuves izzudīs “rīt uz brokastlaiku”. Viņi būs un paliks. Ticamākais, teiks (un jau saka) savu vārdu šodien, kad tiek “bīdīta” jauna valdība. Teiks arī 2009. gada pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās. Vien šis vārds var izrādīties nudien pēdējais. Sestdienas kongress skaidri norādīja robežlīniju starp prognozējamu atklātu nacionāli orientētu labēju partiju un tādu, kam tā ir līdzeklis, lai ar ierastām, gados iestrādātām metodēm bīdītu varbūt ne vienmēr personīgās, tomēr sava klana intereses. Ne jau velti tieši TB/LNNK nekad nav slēpuši, ka stāvējuši pie valdību krišanu un veidošanu šūpuļa, viņu “runasvīri” perfekti apguvuši zempaklāja diplomātijas paņēmienus. Partijas “dumpinieki”, kurus simbolizē Kristovskis, šoreiz bija “citas politikas” simbols. Jāpiekrīt Ilzei Viņķelei, kas ir aktīva apvienībā valdošā politiskā klimata maiņas piekritēja, ka viņa vietā varēja būt jebkurš cits, kurš tikpat skaidri varētu formulēt “citādo”, kas iedvestu jaunu elpu politiskajās spēlītēs iegrimušajai “tēvzemiešu” elitei. Protams, var pieņemt, ka Kristovskis ir nobažījies par savu nākotni pēc nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, kurās var netikt nominēts sarakstā. Iespējama arī šāda varbūtība. Vien uzmanīgu dara fakts, cik vienotā frontē apvienojušies viņa kritizētāji un kādu atbalstu viņš saņēmis no ierindas biedriem. Tāpēc var izteikt diezgan nopietnu apsvērumu, ka briest jauna pārkārtošanās nacionāli orientēto līnijās.
