Pavasarim raksturīgā dažādu dzīvo organismu aktivitāšu paaugstināšanās nav gājusi secen arī Jelgavai. Jaunie domnieki kļūst aktīvāki dienu no dienas, un šai tendencei, protams, ir arī savs taustāms rezultāts.
Pavasarim raksturīgā dažādu dzīvo organismu aktivitāšu paaugstināšanās nav gājusi secen arī Jelgavai. Jaunie domnieki kļūst aktīvāki dienu no dienas, un šai tendencei, protams, ir arī savs taustāms rezultāts. Sarunas ar Jelgavas STU potenciālo investoru franču uzņēmumu «Dalkia» ir sasniegušas visai lietišķu fāzi, kad jau var spriest par konkrētiem cipariem, ar kuriem varētu rēķināties politiskā līguma noslēgšanas gadījumā, ja to akceptē abas puses. Tomēr nesteigsimies notikumiem priekšā. Lai arī līgums ar «Dalkia» sāk izskatīties visai izdevīgs vietējiem centralizētā siltuma patērētājiem, tas tomēr vēl ir tikai apspriešanas stadijā un būtu pāragri izdarīt tālejošus secinājumus.
Neapšaubāmi, ka «Dalkia» pārstāvja mutiska piekrišana nākamajā apkures sezonā samazināt līdzšinējo Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprināto tarifu par 9%, bet pirmajā apkures sezonā pēc līguma parakstīšanas – pat par veseliem 10%, ir reāls jaunās Domes panākums un darba rezultāts, kurā nevar neatzīmēt arī Domes algotā zvērināta advokāta Ilmāra Krūma kompetenci.
Diemžēl nevar teikt, ka visi Domes deputāti pārzina STU situāciju – kā neslēpa viens no kreiso partiju deputātiem, no gigakalorijām un megavatstundām viņš neko lāga nesaprotot, bet gribot zināt kā patērētājs: cik jāmaksā par viena kvadrātmetra dzīvojamās platības apkuri.
Diemžēl domnieku panākumus zināmā mērā apēno tikai stundu pēc publiskajām sarunām ar «Dalkia» ar astoņām vairāk nekā pārsteidzīgām domnieku balsīm pieņemtais lēmums atļaut veikt lokālā siltuma avota renovāciju nekustamajam īpašumam Jāņa Asara ielā nr.8. Citiem vārdiem sakot, domnieki jau ierastajā «izņēmuma kārtā» atļāva ierīkot gāzes apkures katlu tajā pilsētas daļā, kurā pilsētas Dome ar iepriekš pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem ir aizliegusi ierīkot alternatīvo apkuri. Pēc ceturtdienas domnieku «sēdēšanas» tā arī nekļūst skaidrs, kāda ir jaunās Domes pilsētas siltumapgādes politika. Ja tā aizstāv centralizētās siltumapgādes ideju (par ko it kā liecina Domes apstiprinātie saistošie noteikumi) un ciena potenciālos jaunā siltumapgādes uzņēmuma partnerus «Dalkia», tad šāda raustīšanās ir vairāk nekā nevietā.
«Dalkia» nav nekāds Jāņa vai Pētera individuālais uzņēmums, tā ir liela multinacionāla kompānija, kuras pirmais iespaids par investīciju vidi Latvijā (un arī Jelgavā) veidosies tieši no sadarbības ar Jelgavas Domi. Tā ir pirmā pašvaldība Latvijā, kuras teritorijā «Dalkia» izvēlējusies veikt investīcijas un nodarboties ar pilsētas apgādi ar siltumenerģiju. Savukārt, ja jaunā Dome neatbalsta siltumapgādes monopola ideju pilsētā, tad grūti saskatīt jēgu iepriekšminētajiem saistošajiem noteikumiem. Tādā gadījumā sen jau vajadzēja dot atļauju visiem atslēgties gribētājiem un likvidēt centralizēto siltumapgādi pilsētā kā šķiru. Tikai – kurš tādā gadījumā atmaksātu STU parādu miljonus?
Vēl viens diskutabls jaunās Domes lēmums saistīts ar Revīzijs komisijas likvidēšanu. Protams, pilsētas mēra Andra Rāviņa arguments, ka pagājušajā gadā Revīzijas komisijas locekļiem algās izmaksāti 10 tūkstoši latu un ka pilsētas budžeta līdzekļi ir jātaupa, ir vērā ņemams. Taču diez vai var piekrist apgalvojumam, ka Revīzijas komisija tikai dublē likumdošanā paredzēto ikgadējo auditu. Sķiet, katram skaidrs, ka iespējamos finansu pārkāpumus vai neizdarības daudz vieglāk noslēpt no «svešām acīm» nekā no cilvēkiem, kas dienu no dienas seko Domes darbinieku veikumam un tā atbilstībai likumdošanas normām. Tāpēc šīs astoņas domnieku balsis par Revīzijas komisijas likvidēšanu, iespējams, sevī slēpj viena otra domnieka bailes no nepatīkamiem «pārsteigumiem», kurus varētu sagādāt šīs tik nevēlamās komisijas aktivitātes. Tas noteikti nav īstais ceļš uz Domē valdošo politisko spēku darbības atklātību un «caurspīdīgumu».
