Ministru kabinets vakar nolēma minimālo mēneša darba algu paaugstināt līdz 160 latiem. Plānots, ka pielikums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Ministru kabinets vakar nolēma minimālo mēneša darba algu paaugstināt līdz 160 latiem. Plānots, ka pielikums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Labklājības ministrijas, kuras informatīvo ziņojumu otrdien skatīja valdība, eksperti norādījuši, ka vidējās darba samaksas palielināšanos valstī arvien mazāk nosaka minimālās algas apmērs, un tās paaugstināšanu no pašreizējiem 120 līdz 160 latiem pieļauj Latvijas šā brīža makroekonomiskā situācija. Kas attiecas uz darba ņēmēju interesēm, daudz būtiskāk viņu “maciņa biezumu” varētu ietekmēt ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma plānotais palielinājums no 50 līdz 80 latiem, kā arī nodokļa atvieglojumu par apgādājamo personu kāpums no 35 līdz 56 latiem.
Jāatzīst, ka ne jau visi eksperti gaidāmo minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu uztver pozitīvi. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Voldemārs Bariss, kas koordinēja nule pabeigto pētījumu “Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas”, prognozē, ka ne viens vien mikrouzņēmējs varētu saskarties ar nopietnām problēmām šo it kā ne pārāk nozīmīgo 160 latu dēļ.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nepieciešamība palielināt minimālo darba algu jau ir izdiskutēta un akceptēta, pieņemot Koncepciju par minimālo darba algu (Ministru kabinetā 2003. gadā). Tā paredzēja pakāpeniski palielināt minimālo algu, lai tā 2010. gadā sasniegtu 50 procentu no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Pēdējo gadu straujais vidējās algas palielinājums radījis situāciju, ka minimālās mēneša darba samaksas līmenis salīdzinājumā ar vidējo nevis palielinās, bet samazinās. 2006. gadā minimālā darba alga veidoja tikai 36,6 procentus (pēc provizoriskiem datiem) no iepriekšējā gada vidējās (2005. gadā – 37,9 procentus). Tas pastiprina sociālo noslāņošanos Latvijas sabiedrībā.
