«Vienādojums ar nezināmo» (18. februāris).
“Vienādojums ar nezināmo” (18. februāris)
Vita: “Vispārēju minimumu”, kā vēlas raksta autors, var konstatēt jau tagad, bet mums ir vajadzīgi jaunieši ar attīstītu matemātikas izpratni, ko var iegūt, pilnvērtīgi to mācoties jau no 1. klases.
Forbs: Pilnīgi piekrītu autoram. Ir tas gods un tā laime nedaudz saskarties ar augstskolu studentu pirmajiem kursiem, un vērojama interesanta tendence. Kopš 2000. gada studenti kļūst arvien “glupāki”, viņu zināšanas – arvien haotiskākas, un ir milzīgas problēmas tās izmantot praksē. Par kaut kādas loģiskās domāšanas aizmetņiem vispār nav ko runāt, toties ambīcijas un pārprastā tiesību izpratne lien ārā pa visām šķirbām. Manuprāt, tas saistīts ar nepārtraukto izglītības reformu, kas jau no pirmsākumiem veikta tikai reformas dēļ – viss padomiskais neder tāpēc, ka neder, bet vietā likt nav ko, grābstāmies kā pa mākoņiem. Varētu minēt virkni idiotismu, kas parādās dažāda līmeņa ministrijas akceptētajos pārbaudes darbos, piemēram, audiokasetes ar vājprātīgiem trokšņiem, kas it kā modelējot situāciju uz ielas (uz ielas gan es varu pārprasīt, ja ko nesapratu). Domāju, izeja no šā stulbuma ir vienkārša – jebkurus pārbaudes darbus kopā ar skolēniem jāliek kārtot Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnīšiem un nevis Rīgas sterilajos apstākļos, bet lauku skolās ar visu tur pieejamo aprīkojumu. Nu kā, cienījamā ministre un ministrijas dažādu līmeņu gudreļi, “slabo” piekrist šādam priekšlikumam?
Jurists: Cienītā Vita, tas, ko redzam pašlaik, ir kretīnisma rezultāts, nevis vispārējs minimums. Runa vairāk ir par saprātīgu eksāmena saturu un papildu iespējām tikai tiem, kas vēlas padziļināti apgūt matemātiku. Ja ne idiotiskā eksāmena satura, kārtot gribētāju būtu daudz vairāk.
Mamma: Ja normāli māca no pašiem pamatiem, skolēniem nevajadzētu būt problēmām nevienā priekšmetā. Mums jau skolās nenotiek mācīšana, bet gan eksperimentēšana ar mācību programmām – rezultātus skatīt augstskolās, kur eksaktie priekšmeti ir teju kā ķīniešu ābece. Lai cik stulbi izklausītos, bet padomju gados no skolām nāca ārā labāk sagatavoti topošie inženieri un citas tehniskās specialitātes mācīties gribētāji.
ruffo: Viss ir ļoti vienkārši. Atgriežamies pie padomju laiku mācību programmām, piemetot klāt informātiku un vēl dažus nu jau ļoti nepieciešamus priekšmetus. Gribētos arī padomju laika skolotājus ar ļoti lielo atbildību par saviem skolēniem. Piedodiet, tagadējie pedagogi, diemžēl ar attieksmi pret darbu jūs neesat pelnījuši lielākas algas. Pirmkārt jāsakārto slodzes, jo nav normāli, ka viens skolotājs var strādāt divas un vairāk slodzes. Runas par lielo darba apjomu utt. ir pilnīgākais murgs. Vai tagad kāds skolotājs mājās briesmīgi strādā, muļķības – darba nedēļa četras dienas plus divi mēneši atvaļinājums. Kāpēc, par ko, vai tad pedagogi vairāk pārstrādājušies kā pārējie? Agrāk skolotājas stiepa uz mājām burtnīcu un kontroldarbu kalnus, tagad tas nenotiek. Visa izglītības sistēma ir kaķim zem astes.
