Lai gan valstspilsētu un to apkārtējo novadu apvienošana plānota tikai 2025. gadā jeb pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi konsultācijas ar Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas un Ventspils valstspilsētu un tām piegulošo novadu domju deputātiem par iespējamo pašvaldību apvienošanu, lai sagatavotu priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Pirmajā apspriedē VARAM tikās Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību pārstāvji.
Sadarbību uzliek par pienākumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka sadrumstalota teritorijas pārvaldība kavē produktivitāti un samazina efektīvas pašvaldību darbības iespējas. Neapvienojoties tiek turpināta savstarpēji konkurējošu pakalpojumu veidošana par publiskajiem līdzekļiem, kā arī nelietderīgi dublēts iestāžu un publiskās infrastruktūras tīkls. Apvienojot valstspilsētas ar tām piegulošajiem novadiem, tiktu veicināta teritoriju attīstība, veidojot vienotu racionālu tīklu izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūrai un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.
VARAM ir piedāvājusi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai atgriezties pie ministrijas sākotnējā reformas piedāvājuma, kas nozīmē apvienot Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu, Daugavpils valstspilsētu ar Augšdaugavas novadu, Rēzeknes valstspilsētu ar Rēzeknes novadu, Liepājas valstspilsētu ar Dienvidkurzemes novadu un Ventspils valstspilsētu ar Ventspils novadu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka šajos novados atbilstoši reformas izvirzītajiem kritērijiem ir attīstības centrs. VARAM piedāvā šo pieeju attiecināt ne tikai uz Jelgavas un Augšdaugavas novadiem, par kuriem saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Ozolnieku un Ilūkstes novadu lietā Saeimai ir jārod jauns risinājums.
Par ierosinātajām izmaiņām VARAM apspriedīsies ar attiecīgo novadu domju deputātiem, lai varētu sagatavot priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam un nodrošināt tā atbilstību Satversmei.
Pašlaik iepriekš nosauktajām pašvaldībām ir jau noteikts pienākums savstarpēji sadarboties tādās jomās kā teritorijas attīstības plānošana, civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana. VARAM tiek atgādināts arī Satversmes tiesas spriedums, ka Ozolnieku novada apvienošana ar Jelgavas novadu neatbilst Satversmei, un šīs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas nebūs spēkā no 2022. gada 1. janvāra, līdz ar to Saeimai vēl šogad jārod risinājums attiecībā uz šiem novadiem.
Iedzīvotāju mazāk, bet administrācija aug
Sanāksmē tika prezentēta vīzija par Jelgavas un Jelgavas novada attīstību līdz 2030. gadam. Prognozēts, ka šajā laikā gan pilsētas, gan novada iedzīvotāju skaits varētu samazināties vēl par četriem tūkstošiem. Ap divsimt iedzīvotāju pieaugums tiek plānots vienīgi agrākajā Ozolnieku novadā.
VARAM pārstāvis un arī Jelgavas novada domes deputāts Madars Lasmanis, kas piedalījās sanāksmē, atzina, ka saruna noritēja cieņpilnā gaisotnē un tika pieņemts, ka ciešāka sadarbība starp Jelgavas valstspilsētu un tagad apvienoto Jelgavas novadu ir jāveicina. “Ne tikai izglītība, teritorijas plānošana, atkritumu saimniecība un civilā aizsardzība, bet varētu būt arī jaunas jomas, kur pilsēta ar novadu sadarbojas. Piemēram, kāpēc gan pilsētai un novadam nevarētu būt viena dzimtsarakstu nodaļa, kuru tagad izveidos Jelgavā Raiņa parkā?” spriež M.Lasmanis.
VARAM pārstāvis izteica neapmierinātību, ka, apvienojot Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldības, netiek mazināts pašvaldības darbinieku skaits. “Citviet Latvijā apvienotajās pašvaldībās administrācija tiek veidota efektīvāka, ietaupot administratīvos izdevumus un uzlabojot pārvaldes struktūru. Turpretī apvienotajā Jelgavas novadā tiek veidotas jaunas štata vietas, sataisīti vietnieki visiem, kam tik vajag,” uztraucas M.Lasmanis.
