Vakar Latvijas Lauksaimniecības universitāti apmeklēja zemkopības ministrs Atis Slakteris, lai iepazītos ar pašreizējo augstskolas stāvokli, kā arī spriestu par nākotnes perspektīvām.
Vakar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) apmeklēja zemkopības ministrs Atis Slakteris, lai iepazītos ar pašreizējo augstskolas stāvokli, kā arī spriestu par nākotnes perspektīvām.
Vizītes sākumā ministrs apmeklēja universitātes zirgkopības centru «Mušķi», Veterinārmedicīnas fakultāti, Sēklzinību laboratoriju, Agronomijas analīžu zinātnisko laboratoriju, kā arī bibliotēku un Informātikas institūtu. Pēc iepazīšanās ar struktūrvienībām Atis Slakteris tikās ar fakultāšu dekāniem un administrācijas pārstāvjiem.
LLU rektors Voldemārs Strīķis jau tikšanās sākumā uzsvēra, ka pašreizējā sistēma, kas ļauj universitātei palikt Zemkopības ministrijas (ZM) pakļautībā, ir pozitīvi vērtējama: «Man ir bijušas sarunas ar līdzīgu izglītības iestāžu pārstāvjiem no mūsu kaimiņvalstīm, un viņi visi ir ieteikuši pēc iespējas ilgāk turēties pie Zemkopības ministrijas, jo lauksaimniecības skolu pāreja uz Izglītības un zinātnes ministriju ne Igaunijā, ne Lietuvā nav devusi vēlamo rezultātu – universitātes ir bijušas tikai zaudētājas.»
Arī ministrs uzsvēra, ka pagaidām, kamēr izglītības sistēma valstī nav vēl pietiekami sakārtota, šāda pāreja būtu lieka.
Lai gan sarunas gaitā tika atzīts, ka, salīdzinot ar citām augstskolām Latvijā, LLU nav pamata sūdzēties, tomēr finansiālā situācija nav tik laba, kā varētu vēlēties.
Augstskolā sācies darbs pie attīstības mērķprogrammas laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam. V.Strīķis gan uzsvēra, ka tas ir tikai uzmetums, ko kopā ar ministrijas pārstāvjiem vēl jāapspriež, lai rudenī varētu izstrādāt jau pamatotu dokumentu, kas kalpotu kā attīstības mērķprogramma turpmākajiem pieciem gadiem.
Lielākā problēma ir nepietiekamās investīcijas. LLU aprēķināts, ka tuvāko gadu laikā investīcijās būtu nepieciešami septiņi miljoni latu, bet ZM var atvēlēt tikai trešo daļu no tiem. Rektors skaidroja, ka, piemēram, pils fasādes atjaunošanai vien nepieciešams miljons, daudz prasa arī savu laiku nokalpojušās dienesta viesnīcas.
Vairāki fakultāšu dekāni atzina, ka studiju un prakses bāze ir novecojusi, vajadzētu iekārtot jaunas laboratorijas, iegādāties tehnisko nodrošinājumu un citus mācību materiālus. Dekānus satrauc arī tas, ka dažkārt studentiem no tālākas izglītības jāatsakās līdzekļu trūkuma dēļ.
A.Slakteris skaidroja, ka patlaban tiek apspriests budžets un tajā skaidri redzams, ka investīcijām varēs atvēlēt tikai tik līdzekļu, lai pildītu jau pašreizējās saistības: «Es noteikti nevaru solīt, ka investīciju apmērs LLU palielināsies. Tāpēc vēl jo vairāk ir prieks redzēt, ka universitātē nopietni tiek domāts par līdzekļu piesaisti ar dažādiem projektiem. Lai arī ne tik ātri kā vēlētos, tomēr lietas attīstās. Ir jāsaprot, ka lauksaimnieciskā izglītība valstij vienmēr izmaksās vairāk nekā jebkura cita, tāpēc es apņemos arī turpmāk Saeimā cīnīties par līdzekļu piesaisti.»
