Konkursa «Iepazīsim savu un cittautiešu vēstures un kultūras mantojumu» uzvarētāja Jadviga Radziņa atgriezusies no ceļojuma uz Vācijas pilsētu Minsteri. Šo ceļojumu viņa saņēma kā balvu par uzvaru konkursā.
Konkursa «Iepazīsim savu un cittautiešu vēstures un kultūras mantojumu» uzvarētāja Jadviga Radziņa atgriezusies no ceļojuma uz Vācijas pilsētu Minsteri. Šo ceļojumu viņa saņēma kā balvu par uzvaru konkursā.
Par saviem iespaidiem Radziņas kundze pastāstīja arī «Ziņām»: «Ceļojumā biju jūlija vidū kopā ar cita konkursa uzvarētājiem – «Laimīgo pārīti». Ceļa biļeti man dāvināja firma «Auto-Stars», bet trīs dienas viesnīcā maksāja Tautas partija. Paldies viņiem par to. Braucienu patīkamu darīja arī komfortablais autobuss un laipnie šoferīši.
Vācija vispirms mani pārsteidza ar augstas kvalitātes ceļu un ielu segumiem – brauc kā pa galdu, un to, ka pie apdzīvotām vietām gar maģistrālēm ir uzbūvētas trokšņu aizsargbarjeras (apmēram 4 – 5 m augstas). Interesantu akcentu ainavai dod daudzie vēja ģeneratori, apdzīvotās vietās – košie, visbiežāk sarkanie, namu jumti un brīnišķīgie puķu un košumkrūmu stādījumi gan ap mājām, gan kastēs un podos pie balkoniem.
Minsterē ir 250 tūkstoši iedzīvotāju, un tā ir studentu un velosipēdistu pilsēta. Velosipēdi tiek brīvi atstāti vai katrā vietā, un neviens tos nezog. Pirmo reizi redzēju, ka velosipēdistiem tiek izrādīta tāda cieņa. Tiem uz trotuāra ierādīti speciāli celiņi, un riteņbraucējiem pilsētā vairāku kilometru garumā stiepjas promenāde. Arī es, paņemot viesnīcā divriteni, nobraucu pa šiem celiņiem lielus attālumus.
Pilsētas vecajā daļā ir daudz baznīcu. Visbiežāk tās ir celtas gotikas stilā, rotātas ar krāšņām vitrāžām un skulptūrām. Ik pēc noteikta laika iezvanījās baznīcu un katedrāļu zvani. Vienu brīdi, kad skan visi, liekas, ka klausies savdabīgu koncertu – no dobja baritona līdz smalkai tonalitātei. Piedalījos arī poļu dievkalpojumā. Minsterē apskatīju botānisko dārzu un Vācu kapus.»
Konkursu rīkoja Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālā nodaļa un nacionālās biedrības. Katra tā kārta bija veltīta kādas Jelgavā pārstāvētās tautas kultūrai un vēsturei. Konkursa jautājumu veidošanā iesaistījās ebreju, poļu, lietuviešu, krievu un latviešu kultūras biedrību pārstāvji.
