«Man bail iet uz darbu,» ar šādiem vārdiem «Ziņās» vērsās kāda SIA «Mītavas Elektra» darbiniece.
“Man bail iet uz darbu,” ar šādiem vārdiem “Ziņās” vērsās kāda SIA “Mītavas Elektra” darbiniece. Iepriekšējā gada nogalē Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā saņemtas vairākas sūdzības, ka šajā uzņēmumā par normu vadība uzskata “aplokšņu algas”, kā arī nemaksā par darbu brīvdienās un svētkos. Šonedēļ firmas valdes priekšsēdētājai Brigitai Buividaitei par vairākiem būtiskiem likumpārkāpumiem piemērots 150 latu naudas sods.
SIA “Mītavas Elektra” darbojas ne tikai elektromontāžas, tirdzniecības, celtniecības un izglītības (bērnudārzs) jomā, bet procentu tās bruto apgrozījuma veido autostāvvietas pakalpojumi. Decembra beigās “Ziņās” vērsās kāda stāvlaukuma strādniece, sakot, ka uzņēmums daļu algas izsniedz “aploksnē”, nemaksā par darbu naktīs un svētkos. Līgumā, ko parakstījusi darbiniece un “Mītavas Elektra” valdes priekšsēdētāja B.Buividaite, noteikts divdesmit stundu darba laiks nedēļā katru dienu no pulksten 13 līdz 17. Taču sieviete uzsver, ka bijis jāstrādā maiņās, četriem sargiem stāvlaukumā dežurējot katram 24 stundas. To apliecināja arī viņas decembra darba grafiks ar iekrāsotiem lodziņiem un sargu vārdiem. Tiesa, šim papīram nav dokumenta statusa. Tāds ir tikai līgumam, kurā minēts, ka papilduzdevumus darbinieks var veikt pēc vienošanās ar vadību, kā arī aizliegts slēgt līgumu ar citu darba devēju.
Par 180 stundu darbu maksā 31 latu
“Mēnesī strādāju 180 un pat vairāk stundu atkarībā no tā, kā sagadās maiņas. Par atbildību apsargāt automašīnu stāvlaukumu pilsētas centrā SIA “Mītavas Elektra” man maksā pusi no minimālās algas, kas pēc nodokļu atvilkšanas ir 31 lats. Taču katru mēnesi bija arī tā saucamā “aplokšņu alga”, tiesa, firma maksāja nevis 45 latus (kas būtu puse no minimālās algas), pat ne 31, bet gan 28 latus. Gadu tā arī nostrādāju, bet šomēnes (decembrī – red.) neko papildus saņēmusi neesmu. Kad to pārmetu priekšniekam, viņš man piedraudēja un pat iedunkāja, tāpēc nolēmu no šā darba aiziet. Taču bail uz turieni doties – ka tikai man ko nenodara,” satraukti stāstīja firmas darbiniece. Šādu informāciju viņa izklāstījusi arī iesniegumā policijai un Zemgales Reģionālajai valsts darba inspekcijai. Par sūdzību iestādes šomēnes sāka pārbaudi.
Sargu vietā strādājot elektriķi
Intervijai ar “Ziņām” SIA “Mītavas Elektra” valdes priekšsēdētāja B.Buividaite, kas parakstījusi līgumu, nepiekrita, bet uz sarunu lūdza firmas līdzīpašnieku Uldi Reinbergu. Viņš atklāja, ka stāvlaukums strādā visu diennakti, tajā pamatā nodarbināti četri cilvēki. “Tā kā SIA nodarbojas ar elektromontāžu, bet šoziem darba nav daudz, stāvlaukumā strādā arī citi – mehāniķi, montāžnieki, šoferi. Mēnesī stāvlaukumā nodarbināti līdz desmit cilvēku,” atklāj U.Reinbergs. Taču pirms tam automašīnu placī uzrunātais sargs, nezinot, ka runā ar preses pārstāvi, “Ziņām” apstiprināja sievietes teikto – jāstrādā pat 180 stundu. “Jā, viņi pamainās, tomēr tas nav pēc administrācijas rīkojuma,” saka firmas līdzīpašnieks. Pamatojums it kā vienkāršs – piemēram, elektriķiem stundas darba apmaksa jeb tarifa likme esot lielāka, tādēļ darbiniekiem izdevīgi, ja teorētiski par apsargu strādā augstāk kvalificēts darbinieks, bet reāli stāvlaukumā sēž kāds cits. “Tādā gadījumā elektriķis saņem 10 latu par astoņu stundu darbu, bet viņa vietā sēž sargs, kuram elektriķis samaksā sešus latus. Pašam, neko nedarot, paliek četri,” “matemātiku” skaidro U.Reinbergs, taču to, kādēļ “Mītavas Elektra” šādas izdarības pieļauj, neatklāj. Par darbinieces uzrādīto grafiku, kurā visa sargu slodze sadalīta četrām personām, viņš neapstiprināja, ka to izveidojusi firmas vadība, bet par tādu zināja: “Tur Buividaite “ņemas” ar darbu vadītāju par šo jautājumu, tas aizgājis jau līdz Valsts ieņēmumu dienestam un darba inspekcijai.” Taču viņš savu neieinteresētību par padotajiem skaidro ar to, ka pamatā ir vadītājs Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā. Tāpēc nav īsti izprotami iemesli, kādēļ runāt ar presi par darbinieku un darba devēja attiecībām “Mītavas Elektrā” B.Buividaite aicināja firmas līdzīpašnieku, kas par SIA ikdienu nav tik labi informēts.
Noliedz aplokšņu algu esamību
Kā U.Reinbergs vērtē to, ka “Mītavas Elektras” vadība ar darbiniekiem vienojas par “aplokšņu algām”? “Pie mums tādu nav,” viņš uzsver. Darbiniece sacīja, ka nelegālās algas apmērs ir nevis 45 lati, kas būtu, nemaksājot nodokļus, bet gan tikai 28, tā jau zemu atalgotajam sargam atņemot vai neiedodot vēl dažus latus. Firmas līdzīpašnieks par šo izteikumu bija izvairīgs: “Nezinu šādus jautājumus, saprotiet mani pareizi.”
Savukārt firmas vadība darbiniecei pārmet, ka viņa mēneša vidū uz vairākām stundām stāvlaukumu atstājusi neaizslēgtu un aizgājusi. Administrācijas rīcībā esot arī fakti, ka padotā regulāri ļāvusi laukumā atrasties spēkratiem, naudu par pakalpojumu saņemot kabatā, nevis kasē. Turklāt, pametot darbu, viņa no kases aparāta bez atļaujas izņēmusi 31 latu. Sieviete “Ziņām” to apstiprināja, sakot, ka paņēmusi to, kas viņai pienākas (decembrī neesot izmaksāta “aplokšņu alga”), turklāt par savu rīcību atstājusi parakstītu vēstuli. Vai summa vien neliecina, ka šī bijusi tā otra puse no minimālās mēnešalgas (pēc nodokļu nomaksas), ko regulāri maksā firma? “Šāda kārtība nav pastāvējusi un nepastāv,” stingri teic U.Reinbergs. Viņš arī nemācēja apgalvot, kā tiek apmaksāts nakts un brīvdienu darbs, nosakot, ka to pēta darba inspekcija.
Līgums liedz darbiniekam strādāt pie cita darba devēja, taču par jautājumu, kā sargam izdzīvot ar pusi no minimālās algas, ja nedrīkst darīt neko citu, U.Reinbergs lūdza komentāru prasīt valdes priekšsēdei.
Vairāki būtiski likumpārkāpumi
Zemgales Reģionālā valsts darba inspekcija veica pārbaudi uzņēmumā “Mītavas Elektra”. Galvenā inspektore Marija Jansone teic, ka saistībā ar sievietes iesniegumu konstatēts – firmas darba uzskaites tabelēs nav uzskaitītas darba stundas brīvdienās, svētku dienās un naktīs. Nav reģistrētas arī virsstundas. “SIA “Mītavas Elektra” uzrādīja darba algu aprēķinus, kuros ir nepaskaidroti koeficienti. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja B.Buividaite skaidroja, ka ar tiem citiem firmas darbiniekiem (ne sargiem) tiek aprēķināts atalgojums par laukuma apsargāšanu. Taču uzņēmumā nav nolikuma par darba samaksas sistēmu, tāpēc nevar pierādīt, cik stundu un kad noteikts cilvēks strādājis,” par Darba likuma pārkāpumiem saka inspektore.
Visi sargi it kā strādā katru dienu pa četrām stundām, taču darba inspekcijā vērtē, ka šādu sistēmu, kad apsargi nodarbināti četras stundas dienā, nevis diennakti, nav nekur citur redzējuši.
Par administratīvajiem pārkāpumiem firmai piemērots 150 latu sods. Uz “Ziņu” jautājumu, kādēļ tā netika sodīta ar maksimālo iespējamo 500 latu sodu, M.Jansone skaidroja, ka sodam ir audzinoša nozīme, svarīgi izvērtēt vainu pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus un soda piemērošanas lietderību.
SIA “Mītavas Elektra” nav izvērtēta arī darba vide mehāniskajās darbnīcās, par firmas darbu turpinās pārbaude, bet Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atklāj – par uzņēmuma darbu saņemta vēl kāda sūdzība saistībā ar darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājai.
***
Pēc tam, kad par “Mītavas Elektra” sargu darba samaksu interesi izrādīja Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcija un materiāli nodoti Valsts ieņēmumu dienestam, U.Reinbergs sola rosināt pārējo vadību darbu šajā biznesā izbeigt, jo tas firmai “ienesot” tikai procentu apgrozījuma. “Ziņas” aprēķināja, ja stāvlaukumā var izvietot 42 automašīnas un abonēšanas maksa mēnesī ir 18 latu, bet dienā lats, tad minimāli firma no stāvlaukuma darba iegūst vismaz 750 latu mēnesī. Vienīgie izdevumi ir pieticīgās dažu sargu algas un maksa par elektroenerģiju. Gluži nerentabla šī nozare tomēr nav.
