Šāgada 1. janvārī beidzies termiņš dokumentam, ko domnieki dēvē par moratoriju.
Šāgada 1. janvārī beidzies termiņš dokumentam, ko domnieki dēvē par moratoriju. Proti, līdz šim datumam bija spēkā domes apstiprinātā shēma, kas paredz degvielas staciju celtniecību apkārt pilsētai, nevis tās centrā, kā šobrīd vēlētos dažu ārzemju kompāniju pārstāvji.
Redakcijas pastā joprojām pienāk vēstules ar iedzīvotāju iebildēm pret degvielas staciju celtniecību Māras ielas apkaimē. Tajās izteiktas arī bažas, ka viņu domas netiks ņemtas vērā. Šādām bažām varētu būt pamats.
Pirms dažām nedēļām preses konferencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uz «Ziņu» korespondentes jautājumu, kādā veidā šādos gadījumos tiek fiksēta un ņemta vērā sabiedrības doma, ministrs Anatolijs Gorbunovs atbildēja, ka, protams, tiek izskatīts katrs iesniegums un katra vēstule šajā sakarā, taču lēmumu pieņem pašvaldība.
Galvenā teikšana tātad būs deputātiem. Un viņiem vajadzēs izlemt, vai ir svarīgākas vēstuli parakstījušo 250 un vēl citu to iedzīvotāju intereses, kam būs tā laime (vai nelaime) dzīvot degvielas uzpildes stacijas tuvumā, vai arī to iebraucēju un caurbraucēju ērtības, kas varēs ērti uzpildīt degvielu savās mašīnās un iepirkties pa ceļam uz Dobeli, Tukumu un citurieni Kurzemes virzienā.
Savi argumenti ir katrai pusei. Šobrīd liekas svarīgi arī tas, ka degvielas uzpildes stacijas ir gandrīz vai vienīgās vietas pilsētā, kas ar savu apgaismojumu un apsardzi jelgavniekos vieš miera un drošības izjūtu. Svarīgi tas, ka ārzemju firmas kā maksu par «ienākšanas biļeti» piedāvā zināmus līdzekļus pilsētas labiekārtošanai. «Par» argumentos dzirdēts arī spriedums, ka «tuvākajos desmit gados» nevaram sagaidīt realizējamies kādreiz pilsētas ģenerālplānā zīmētās ieceres par zaļo zonu vietā, kur tagad grib nostiprināties degvielas tirgotāji.
Arī Māras ielas apkaimes iedzīvotāji ir vēlējuši pašreizējos domes deputātus, kuriem nu nāksies uzticēties.
Spoži apgaismota un moderni iekārtota degvielas uzpildes stacija, protams, var būt glīts akcents pašreizējā Jelgavas sejā. Bet vai tā ir tā seja, ko arī pēc šiem «tuvākajiem desmit» gribēsies redzēt?