Jau desmit gadu Latvijā ir zemnieku saimniecības, un sākotnējie standarti vairs neatbilst reālajai situācijai.
Jau desmit gadu Latvijā ir zemnieku saimniecības, un sākotnējie standarti vairs neatbilst reālajai situācijai. Likums par zemnieku saimniecībām visu saliktu pa vietām, tādēļ Zemnieku saeima rosinās Saeimas deputātus ķerties pie tāda izstrādāšanas.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss vakar pēcpusdienā žurnālistus informēja par viņa vadītās organizācijas nostāju četros lauciniekiem nozīmīgos jautājumos – par 2001. gada subsīdiju nolikumu, par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksas apjomu un noteikumiem, par zemnieku saimniecību statusu, kā arī par nodokļu politikas vienādošanu zemnieku saimniecībām.
2001. gada lauksaimniecības subsīdiju nolikumam Zemnieku saeima ir iesniegusi arī savus priekšlikumus. Paturot prātā subsidēšanas mērķi – lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanu – tā akcentē atbalsta vajadzību piensaimniecībai un graudkopībai, kā arī nozarēm, kam liels potenciālais tirgus kā Latvijā, tā ārpus tās: dārzeņu, augļu, rapša audzēšanai, Vidzemē – cietes kartupeļu, Latgalē – linu audzēšanai.
Zemnieku saeima iebilst pret valdības lēmumu atmaksāt akcīzes nodokli par 80 litriem dīzeļdegvielas uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tā prasa paturēt spēkā vasarā panākto vienošanos par akcīzes atmaksu 100 litriem. Kā informēja V.Bruss, Zemnieku saeima akceptē lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes darba grupas panākto neoficiālo vienošanos ar finansu ministru Gundaru Bērziņu par akcīzes atmaksas normas palielināšanu ar nosacījumu, ka atmaksu saņems zemnieku saimniecības nodokļu maksātājas un apmaksa notiks bezskaidras naudas norēķinu ceļā (protams, ja ievēroti arī citi nosacījumi – nav parādu, ir attiecīgas izziņas u.c.). Patlaban Latvijā kā nodokļu maksātājas reģistrējušās 28 674 zemnieku saimniecības.
Valstī joprojām nav definēta zemnieku saimniecība – par tādu uzdodas arī degvielas un šņabja tirgotāji. V.Bruss uzskata, ka tā ir uzņēmējdarbība, kam galvenais mērķis ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde, kam vismaz 50 procentu ienākumu dod lauksaimnieciskā ražošana. Tāpat jānosaka zemnieku saimniecības minimālais gada apgrozījums, lai vienādotu nodokļus. Tas varētu būt 5000 latu, kas atbilst saimniecībai ar 20 hektāriem graudu un desmit govīm. Līdzšinējā robeža 30 000 latu ir pārāk augsta un atbilst īsti lielajām saimniecībām ar vismaz 100 līdz 150 hektāriem graudu. Optimāls variants, pēc V.Brusa ieskatiem, būtu, ja, jau reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā, zemnieku saimniecība automātiski kļūst arī par nodokļu maksātāju.
