Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ar vīrushepatītu A ir slimojuši septiņi tūkstoši cilvēku, divi no viņiem ir miruši.
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ar vīrushepatītu A ir slimojuši septiņi tūkstoši cilvēku, divi no viņiem ir miruši.
Pērn Latvijā reģistrēti 2303 saslimšanas gadījumi ar vīrushepatītu A, ko cilvēki parasti sauc par dzelteno kaiti vai Botkina slimību. Apmēram tikpat daudz saslimšanas gadījumu bijis 1996. gadā.
Jelgavā pērn reģistrēti 87 dzeltenās kaites slimnieki, no tiem 37 bijuši bērni. Šis rādītājs 1,3 reizes pārsniedz vidējo valstī. Savukārt rajonā pērn reģistrēti 33 saslimšanas gadījumi un 15 gadījumos slimi bijuši bērni. Šis rādītājs ir vienāds ar vidējo valstī, tomēr 1,2 reizes pārsniedz 1996. gada līmeni.
Kas ir šī slimība?
Vīrushepatīts A ir vīrusu infekcijas slimība ar ierosinātāja fekāli orālo pārnešanas mehānismu. Tas nozīmē, ka slimības ierosinātājs vīruss izdalās no cilvēka organisma ar izkārnījumiem. Vīruss var ilgstoši saglabāties ārējā vidē (+4 grādos vairākus mēnešus, istabas temperatūrā vairākas nedēļas). Slimībai raksturīgs aknu šūnu bojājums.
Kas ir infekcijas avots?
Ar vīrushepatītu A var saslimt ikviens. Liela epidemioloģiskā nozīme ir slimniekiem ar bezdzeltes un bezsimptomu formām, kā arī slimniekiem slimības pirmsdzeltes fāzē.
Masīva vīrusu izdalīšanās ar fekālijām notiek inkubācijas perioda beigās un saslimšanas pirmajā nedēļā. Tas nozīmē, ka līdz klīnisko simptomu izpausmei inficētie cilvēki var inficēt apkārtējos, paši par to nezinot.
Kā var inficēties ar vīrushepatītu A?
No vīrushepatīta A slimnieka vīruss izdalās ar fekālijām. Ierosinātājs vesela cilvēka organismā parasti iekļūst, lietojot ar vīrusu kontaminētu ūdeni vai pārtikas produktus. Vīrushepatīta A vīruss viegli pāriet no cilvēka uz cilvēku pārblīvētās vietās, piemēram, armijas kazarmās, garīgi slimu cilvēku iestādēs.
Retāk sastopama ir vīrushepatīta A pārnešana ar inficētu plazmu un asinīm. Ir aprakstīti vīrushepatīta A saslimšanas gadījumi, kur ierosinātāja pārnešana notikusi ar kontaminētiem asins preparātiem, šādā veidā, iespējams, inficējusies daļa narkomānu.
Cik ilgs ir inkubācijas periods?
Inkubācijas periods, kas ir laiks no vīrusa iekļūšanas cilvēka organismā līdz pirmo slimības simptomu parādīšanās brīdim, ir septiņas līdz 50 dienas, vidēji 15 līdz 30 dienas.
Kādas ir slimības galvenās pazīmes?
Galvassāpes, sāpes muskuļos, ēstgribas trūkums, slikta dūša, vemšana, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, ādas un gļotādu dzelte. Slimības attīstības gaitā rodas aknu šūnu bojājumi.
Ko darīt, ja esat inficējies?
Rūpīgi mazgājiet rokas pēc katra tualetes apmeklējuma.
Izmantojiet personīgās kompaktās vai šķidrās ziepes, lietojiet tikai savu dvieli vai papīrdvieli.
Rūpīgi mazgājiet rokas pirms katras ēdienreizes. Izvairieties gatavot vai pasniegt ēdienu citiem.
Nav ieteicama mazgāšanās vannā, labāk izmantojiet dušu. Īpaši nav ieteicams apmeklēt peldbaseinu.
Drēbes mazgājiet veļasmašīnā visaugstākajā temperatūrā, ko var izturēt audums.
Gadījumā, ja jūsu darbs ir saistīts tieši ar pārtiku, jūsu pienākums ir informēt par savu saslimšanu darbavietas vadību.
Kā izsargāties no vīrushepatīta A?
Visdrošākais veids, kā sevi aizsargāt, ir vakcinācija. Vakcīna ir par maksu apmēram Ls 17.
Ja jums ir vēlēšanās un iespēja potēties, varat interesēties Jelgavas vides veselības centra potēšanas kabinetā, tālrunis 3022674.
Dzeriet tikai vārītu ūdeni. Uzturā lietojiet tikai vārītu pienu, mazgātus augļus un dārzeņus. Rūpīgi mazgājiet rokas!
