Ikreiz, kad atnāku ciemos uz studiju, Ingrīda man neaizmirst pavaicāt: «Kad nāksi aust?».
Ikreiz, kad atnāku ciemos uz studiju, Ingrīda man neaizmirst pavaicāt: «Kad nāksi aust?»
Tā ir fascinējoša un nezinātājam nesaprotama pasaule: gaisā virmo krāsu un kodinātāju skābenais aromāts, uz skaliņiem satīti jaunās segas krāsu toņi, ritmiski klaudz paminas… Pilsētas kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijā «Dardedze» turpinās darbs.
Lietišķās mākslas studijas Latvijā savus pirmos ziedu laikus ir pārdzīvojušas. Statistikas dati liecina, ka vislielākais dalībnieku skaits tajās bijis astoņdesmitajos gados. Līdz ar brīvvalsts atjaunošanu un pāreju uz skarbajām tirgus attiecībām vairākas studijas beidza pastāvēt. Rūpes par dienišķās iztikas pelnīšanu vaļasprieku nobīdīja otrajā vietā. «Dardedze» izturēja. Agrāk studijā bija ap septiņdesmit dalībnieču, tagad – trīsdesmit septiņas. Nāk klāt arī pa kādam jaunajam, daudzas iegādājušās stelles un auž mājās, bet uz studiju nāk konsultēties. «Jaunietēm būtu vēlēšanās darboties studijā aktīvi. Cilvēkiem patīk tā lieta, taču grūti sevi līdzsvarot starp vaļasprieku un studijām. Mūsdienās ar audēja amatu iztiku nopelnīt nevar,» tāds ir dalībnieču uzskats.
Studija sākusies ar 1963. gadā dibināto audēju pulciņu. 1974. gadā tai piešķirts tautas kolektīva nosaukums un iegūts vārds «Dardedze», kas labi raksturo dalībnieču veikumu – viņu darbos ir ieaustas visas varavīksnes krāsas.
1970. gadā par kolektīva vadītāju kļuva Ingrīda Ozolniece. Nenoliedzami, tas ir viņas nopelns, ka kolektīvā ir satikušās, apguvušas un papildinājušas amata prasmi daudzas talantīgas audējas. Studijas dalībnieces vai, kā dažkārt viņas mīlīgi sauc Ingrīda, sieviņas apbrīno savu vadītāju par neizsīkstošajām radošajām potencēm un spēju atrast kopēju valodu ar savām audējām. «Diplomātijai jābūt. Un, galvenais, cilvēki ir jāmīl. Studijā nāk tikai tie, kam aušana patīk. Ja tu mīli darbu, ko dari, tas nevar neizdoties,» atzīst vadītāja. Vēl pēdējā laikā Ingrīda ir iemācījusies «neņemt galvā» dažādas sadzīves negācijas: «Atstāju tikai pozitīvas emocijas, negatīvās – neielaižu. Ar kreņķīgu prātu nevar radošu darbu darīt. Ļoti palīdz radio «Amadeus».»
«Dardedzei» ir bijušas neskaitāmas izstādes. I.Ozolniece ir pārliecināta, ka izstādēm ir lielāka atdeve, ja tās ir tematiskas: «Vienmēr esmu teikusi, ka ļoti mīlu savu Latviju. Visu, ko darām, veltām tēvzemei, ieaužot tās dabas skaistumu. Vēl stellēs ir darbi, kas domāti izstādei «Liedags». Ja mērķis ir izplūdis, domām nav asuma, liekas, es uzaudīšu kaut kādu galdautu un viss. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka tas būs liedags, – cita lieta. Uzreiz prāts koncentrējas, jauni pinumi rodas. Liedags jau nav tikai dzeltena smilts un zila jūra.»
Par studijas augsto līmeni var spriest arī pēc iegūtajām pirmajām vietām, kuras vēl šogad maijā konkursā «Latvijas novadu segas» ieguvušas Ausma Spalviņa, Inga Rasmane un Māra Mangusa.
Par studijas audumiem ir sajūsminājušies ne tikai Latvijā. Jaunākais – A.Spalviņas lakatu kolekcija – aprīļa beigās tika demonstrēts Zviedrijas Nacionālās audēju asociācijas konferences dalībniekiem.
Kāpēc cilvēki nāk uz studiju? Dalībnieces secina, ka tas ir dzīvesstils, apmātība, bez kuras vairs nevar iztikt. Vairums studijas dalībnieču tajā ir divdesmit un vairāk gadu – ja cilvēks ir atnācis un palicis, tad tas ir uz ilgu laiku. «Mēs esam kā viena liela ģimene. Katru nedēļu satiekamies, ja vēl audekls stellēs, tad biežāk. Dažreiz iznāk tā, ka ar radiem redzamies retāk,» atzīst studijas dalībniece Māra Mangusa. Ja arī ikdienā audējas satiekas retāk, tad «vispārēja mobilizācija» notiek, gatavojoties kārtējai izstādei. Tad klaudz visas studijas stelles, tiek austs mājās un vadītāja tik vien spēj kā pārlūkot kūpošos dziju katlus un saskaņot ar savējām jaunā audekla rakstu un krāsas.
«Mums šad un tad pārmet, ka kultūra nepelna. Lai citi runā, ko grib, mēs paliekam pie sava. Zinu, ieguvēji esam mēs. Es tā arī jūtos. Nu, nav tās naudas, bet, ieliekot svaru kausos naudu un to, ko darām, mūsu pusē kauss vienalga būs smagāks. Un pie pasaules labestības auras esam pielikušas arī kripatiņu mūsējās,» tāda ir vadītājas Ingrīdas pārliecība.
Pilsētas kultūras nama tautas lietišķās mākslas studija «Dardedze»
1963. gadā nodibināts audēju pulciņš;
1970. gadā par kolektīva vadītāju kļūst Ingrīda Ozolniece;
1974. gadā tas iegūst tautas kolektīva nosaukumu;
pašlaik studijā aktīvi darbojas trīsdesmit septiņas dalībnieces;
1985. gadā sabiedrībā plašu rezonansi gūst studijas izstāde Vēstures muzejā «Dabas noskaņas tautas lietišķajā mākslā», kurā bija izlikti apskatei rūtaini plecu lakati;
1993. gadā izstādē «Viss mājai» bija apskatāmas tekstilijas, sākot ar grīdas celiņiem un aizkariem līdz pat mazām salvetītēm;
80. gados lielu popularitāti ieguva mezglojumi, «Dardedzes» darinājumi bija augstā mākslinieciskajā līmenī;
1999. gadā brīvdabas muzejā izstādē «Dubultaudumi» studijas dalībnieces skatītājus iepazīstināja ar senu tehniku – dubultaudumu skalos;
no 26. jūlija brīvdabas muzejā būs apskatāma studijas izstāde «Liedags», kur no lina austajās tekstīlijās atspoguļosies Baltijas jūra, liedaga smilts, debesis un mākoņi. Daļa darbu vēl ir stellēs.
