No Romas atgriezusies bīskapa Antona Justa vadītā svētceļnieku grupa, kurā bija piecdesmit astoņi dalībnieki, lielākoties jelgavnieki.
No Romas atgriezusies bīskapa Antona Justa vadītā svētceļnieku grupa, kurā bija piecdesmit astoņi dalībnieki, lielākoties jelgavnieki. Viņi divas reizes tikās ar pāvestu, svētvietās piedalījās dievkalpojumos, kā arī apskatīja kultūras un vēstures pieminekļus.
Svētceļojums notika laikā, kad sākas gavēnis un līdz ar to Lieldienu gaidīšana. No Rīgas grupa izlidoja 19. februāra rītā. Caur Prāgu tā pusdienlaikā nonāca Romā. Par grupas apmešanās vietu tika izraudzīts kristīgais centrs “Pro Sanctitate”, kas atrodas Romas vecpilsētā Tibras upes krastā apmēram divdesmit minūšu gājienā no Vatikāna. Šajā centrā kalpojošajām klostera māsām ir uzdevums dot pajumti svētceļniekiem.
Runājot par spilgtākajiem iespaidiem Romā, priesteris Viktors Siļčonoks teic, ka viņam viens no tiem bija iespēja noturēt dievkalpojumu Svētā Pētera bazilikā pie pirmā pāvesta Svētā Pētera kapa. Tur svētceļnieki ieradās nākamajā rītā, un Latvijas grupai nepilna stunda tika atvēlēta dievkalpojumam. Pēc tam svētceļnieki turpat blakus lūdzās pie kapa, kurā guldīts pāvests Jānis Pāvils II. Viņš bija spilgta, pasaulē augstu novērtēta personība, kas katoļus vadīja divdesmit septiņus gadus. Jānis Pāvils II iecēlis bīskapa kārtā arī mūsu A.Justu.
Diena pagāja, apskatot Romas baznīcas un vēsturiskās vietas. Kā atzina ne viens vien grupas dalībnieks, slodze bija ne tikai dvēselei un prātam, bet arī kājām, jo vecpilsētā ar autobusu tālu netiksi. 20. februāris noslēdzās ar aizgavēņa vakariņām, kurās tika dzerts vīns. 21. februāris bija Pelnu diena, ar kuru sākas četrdesmit dienu gavēnis. Tūlīt pēc brokastīm svētceļnieki devās uz pāvesta Pāvila VI vārdā nosaukto Audienču zāli, kas atrodas Vatikānā septiņdesmitajos gados būvētā namā. Zālē var ietilpt 12 tūkstoši cilvēku, un torīt tā bija piepildīta. Kā atceras svētceļnieku grupas dalībniece Rasma Urtāne, uz liela ekrāna bija redzams, kā pāvests Benidikts XVI no savas rezidences iziet uz Audienču namu. Uzrunājot klātesošos, viņš nosaucis visas svētceļnieku grupas, kas ieradušās. Tur bija gan baltkrievi, gan korejieši, gan spāņi un amerikāņi, gan vācieši un poļi u.c. Lielais vairums, protams, itāļu. Jāpiebilst, ka Romas pāvests reizē ir arī augstākais Itālijas katoļu garīdzniecības pārstāvis. Tur pieklājas ievērot arī itāļu garīgās dzīves tradīcijas, piemēram, sievietes baznīcā drīkst ieiet vienīgi ar galvas segu – šalli vai lakatu. Kolīdz Benedikts XVI nosauca Latviju, mūsu svētceļnieki piecēlās kājās un nodziedāja himnu.
Atkal kopā ar Benediktu XVI
Pievakarē svētceļnieki ieradās uz dievkalpojumu Svētās Sabīnes bazilikā, kas ir viena no vecākajām Romā un kur pēc tradīcijas pāvests katru gadu vada Pelnu dienas dievkalpojumu. Kā piebilda bīskaps A.Justs, ne katrai svētceļnieku grupai, ierodoties Romā, iznāk ar pāvestu tikties divas reizes. Dievkalpojumā viņš svētījis pelnus, kas atgādina, ka cilvēks bez Dieva radītās dzīvības un dvēseles ir kā puteklis. Pelni simbolizē ticības atjaunošanu. Domu, ka atgriešanās pie ticības, Kristus mīlestības dziļāka iepazīšana cilvēkam ir nepārtraukts process, šajā Pelnu dienā uzsvēra arī pāvests Benedikts XVI.
Nākamajās dienās svētceļnieki apskatīja Kolizeju, Mamertines cietumu, panteonu, Spānijas laukumu, Trevi strūklakas, Svētā Kalista katakombas, kā arī vairākas bazilikas, kur tika noturēti dievkalpojumi. “Kur vien Romā ej, visur jūti kristietības vēsturi. Ir labi, ka mūsu cilvēki atrod laiku un līdzekļus apmeklēt šīs svētvietas,” saka bīskaps A.Justs. Svētceļnieku grupa no Jelgavas uz Romu devās arī pērn, tādēļ vairāki tās dalībnieki Romā bija jau otro reizi. Ir cerība, ka tādi svētceļojumi nākotnē varētu turpināties.
Šajā līdztekus Antonam Justam un Viktoram Siļčonokam piedalījās četri garīdznieki – Dobeles dekāns Pēteris Skredeļs, mūki tēvs Gabriēls un tēvs Krišjānis, kā arī luterāņu mācītājs Artis Eglītis no Cēsīm. Vairākiem grupas dalībniekiem šis svētceļojums bija kā sev sarūpēta dāvana kāzu un dzīves jubilejās.
