Atjaunotās neatkarības desmitgadē iegūtajā politiskajā pieredzē īpašu vietu ieņem jaunizveidotie politiskie spēki, kas joprojām visai kuplā skaitā pamanās «dzimt» tieši pirms pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām.
Atjaunotās neatkarības desmitgadē iegūtajā politiskajā pieredzē īpašu vietu ieņem jaunizveidotie politiskie spēki, kas joprojām visai kuplā skaitā pamanās «dzimt» tieši pirms pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām. Tas nekas, ka daudziem gadās izjukt, vēl nesagaidījušiem nākamās vēlēšanas, jo, kā apgalvo budistu lamas, svarīgi dzīvot nevis pagātnē vai nākotnē, bet tieši tagadnē, šajā mirklī, tāpēc iespējami lielāks varas kumoss ir jāsagrābj jau tagad, tā sakot, «neatejot no kases».
Kā liecina mārketinga speciālistu pētījumi, pārmaiņu un jaunu izjūtu alkās apmēram pieci procenti patērētāju vienmēr iegādājas tikko apgrozībā laistas preces un tehnikas jaunumus, lai gan iepriekšējie vēl nebūt nav kļuvuši lietošanai nederīgi. Šķiet, līdzīgi ir arī ar partijām. Pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām radītā Tautas partija un Jaunā partija vēlēšanās ieguva ap trešdaļu balsu, kas liecina, ka Latvijā vēl nav izveidojies stabils elektorāts (ar tādu, iespējams, var lepoties vienīgi «Latvijas ceļš», taču to rādīs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas), tas vēl joprojām atrodas veidošanas procesā. No vienas puses, tas ir demokrātiski un labi, taču, no otras, aizvien jaunu politisko spēku nākšana pie varas neveicina valsts un tautsaimniecības attīstību, jo ilgs laiks paiet, dalot ietekmes sfēras ar jau parlamentā pārstāvētajām partijām.
Vēl viena tipiska Latvijas politiskās dzīves iezīme ir jaunu politisko spēku veidošana no cilvēkiem, kas jau pamanījušies pabūt vairākās «vecākās» partijās. Atkal, no vienas puses, tā ir politiskā pieredze, tiekšanās pēc jauniem ideāliem (arī mantiskiem), no otras, neatkarības desmitgadē jau ir izveidojusies tādu politiķu «kasta», kas nejūtas labi nevienā politiskajā spēkā.
Trešā iezīme Latvijas politikā, kas uzskatāmi parāda brieduma trūkumu tajā, attiecas uz pašvaldību vēlēšanām. Latvijas pašvaldībās notiek nevis partiju vai sarakstu, bet gan personāliju vēlēšanas. Un vienas vai otras personālijas ievēlēšana nosaka koalīciju veidošanas iespējas starp dažādiem vēlēšanās pārstāvniecību ieguvušiem spēkiem.
Jau labu laiku iepriekš pie apvāršņa ir parādījusies Latvijas Demokrātiskā partija (LDP), kuru veido daļa bijušās Demokrātiskās partijas «Saimnieks» biedru, kā arī vairāki līdz šim citās politiskajās partijās nepabijuši politiķi. Tā kā nav notikusi daudz apspriestā LDP apvienošanās ar sociāldemokrātiem, LDP, kas mērķē aptuveni uz to pašu elektorātu, var izrādīties nepatīkams konkurents LSDSP un Aivara Kreitusa vadītajai Darba partijai.
LDP, kā izskatās, bez kavēšanās ir sākusi savam atbalstam krāt natoskeptiķu un eiroskeptiķu balsis. Lai arī partijas līderi tālredzīgi nav pateikuši skaidru «nē!» Latvijas līdzdalībai abās starptautiskās organizācijās, var noprast, ka lielāko daļu LDP atbalstītāju veidos tieši pret NATO un ES skeptiski noskaņotie vēlētāji.
Sestdien notikušajā LDP kongresa debatēs izskanēja noraidoša attieksme pret Latvijas integrāciju NATO. Kā vēstī LETA, partijas biedrs bijušais izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš ierosināja uz laiku atlikt jautājumu par iestāšanos NATO, jo «šī nebūtu mūsu partijas prioritāte». Viņš kritisko un noraidošo attieksmi pret iestāšanos NATO pamatoja ar to, ka pārāk daudz valsts līdzekļu ir nepieciešams integrācijai aliansē un tādā veidā cieš daudzas citas jomas – veselības aprūpe, izglītība, mazā un vidējā biznesa attīstība u.c. Savukārt partijas biedre Sandra Paura aicināja partijā diskutēt par iestāšanos ES un NATO – «viennozīmīgi neteikt nē». S.Paura norādīja, ka Latvija nedrīkst noslēgties. Kā skaidroja sestdien atkārtoti ievēlētais partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks, NATO jautājums programmā nav ietverts, jo partijai nav pilnīgi viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā. Briseles diktāts ir pat spēcīgāks nekā savulaik Maskavas diktāts, teicis LDP priekšsēdētājs, ziņo LETA.
Tā, lūk, tieši un kodolīgi! Šādi izteikumi vedina domāt, ka skepticismu LDP izmantos kā politisku instrumentu. Šķiet, pēdējos gados Latvijas parlamentāriešiem un valdību veidotājiem skepses vairāk vai mazāk ir trūcis. Jāatzīmē, ka skepse var kavēt īstenot arī vienu otru efektīvu reformu. To, cik veselīga skepse nākotnē būs LDP, rādīs laiks, taču politiskajiem konkurentiem jau tagad vajadzētu rēķināties, ka elektorāta konservatīvā daļa to var arī atbalstīt.
