Jelgavas vizuālās mākslas dzīvē šā gada nogale vēsturē ieies ar muzeja atdzimšanu; atmiņā paliekošāko izstāžu autoru vidū bija vairāki jubilāri; bet «Ziņu» ekspertu rokās šogad nonākusi pilsētas mākslinieku organizācijas vadībā.
Jelgavas vizuālās mākslas dzīvē šā gada nogale vēsturē ieies ar muzeja atdzimšanu; atmiņā paliekošāko izstāžu autoru vidū bija vairāki jubilāri; bet “Ziņu” ekspertu rokās šogad nonākusi pilsētas mākslinieku organizācijas vadībā. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas darbus, ko Jelgavas pašvaldība pilsētā veikusi pēdējos piecos gados, gribas dēvēt par vērienīgāko, kas šajā jomā darīts kopš laikiem, kad pēc kara svarīgākās kultūras būves tapa vai atrada mājvietu. Rudenī noslēdzās būtisks posms projektā, kas tieši saistīts ar vizuālās mākslas galveno izstāžu vietu – Ģ.Eliasa muzejs nu ir Latvijā vienīgā šāda vēsturiskā ēkā izvietota iestāde, kuras nams vienā laikā renovēts gan no ārpuses, gan iekšpuses. Izstāžu dzīves priekšplānā bija vairāku pazīstamu gleznotāju jubilejas ekspozīcijas. Uz pirmo pilnsapulci Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas biedrus pulcēja jaunā enerģiskā, nākotnes plānu pilnā valde mākslas zinātnieka Māra Branča vadībā. Viņš un kolēģis – tagad arī organizācijas valdes loceklis – Guntis Švītiņš ir “Ziņu” ilggadēji sadarbības partneri pilsētas mākslas dzīves norišu vērtēšanā.
Šoreiz – īsi par trīs lietām, kas pagājušajā pusgadā visvairāk iepriecināja. Vai ir arī kas tāds, ko gribētos norādīt kā satraukuma avotu?
***
trīs prieki
1. Pagājušā gada otrajā pusē visvairāk iepriecināja muzeja restaurācijas pabeigšana. Arhitekta Severina Jensena projektētā ēka ieguvusi sākotnējo izskatu ar melno krāsu ēnojuma vietā, kas piedod šim vecajam namam eleganci. Atkal pēc ilgāka laika muzejs atvērts skatītājiem, un atkal jelgavniekiem būs iespēja regulāri apmeklēt izstādes.
2. Ļoti patīkami, ka pilsēta novērtējusi mūsu mākslinieku ieguldījumu Jelgavas garīgās gaisotnes veidošanā. Šajā gadījumā ir runa par apbalvojumiem, ko saņēma gleznotāji Gunārs Ezernieks un Mārcis Stumbris. Arī pašvaldības aģentūra “Kultūra” atbalstījusi mūsu centienus. Mēs ļoti ceram, ka tās palīdzība šajā gadā būs jo dāsnāka.
3. Jelgavas mākslas dzīvē nozīmīgs notikums bija arīdzan mūsu jubilāru G.Ezernieka un M.Stumbra izstādes. Tonālās glezniecības cienītāja var izbaudīt Vitas Mercas izsmalcināto mākslu. Nevar nepieminēt izstādes, ko rīko Mākslas skola. Tur vienmēr ir augstas raudzes māksla, ko izraugās tik dvēselē smalks un prasībās augsts mākslinieks, kāds ir Indulis Landaus.
***
Kas satrauc?
diskie izdevumi – “Jelgavas Vēstnesis” un “Nedēļa Jelgavā”. Skumji, ka tie praktiski nepievērš uzmanību mākslai. Vai mūsu pilsētas mākslinieki to nav pelnījuši? Vai tikai sports piesaista lasītājus? Vai šiem izdevumiem nav jāizvirza sev augstāki ideāli? Vai grāmatu (kaut arī ļoti interesantu) pārdrukāšana nav iešana pa vieglāko ceļu? Ir arī citi teksti, kas būtu jādod jelgavniekiem lasīšanai, lai iepazītu savas pilsētas daudzkrāsaino pagātni, piemēram, Jelgavas ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja, gleznotāja Jūliusa Dēringa dienasgrāmatas.
1. “Ģedertam Eliasam 120”. Izglītojoša un informatīva izstāde visplašākajā nozīmē. Interesentam bija iespēja iepazīties ar gleznotāja radošo darbu gandrīz visa viņa mūža garumā, redzēt daiļrades dažādu periodu raksturīgās iezīmes. Pateicoties restauratoru pacietīgajam darbam, daudzas gleznas tika eksponētas pirmo reizi.
2. Mārča Stumbra un Vitas Mercas personālizstāde. Abi gleznotāji vienlīdz spēcīgas personības ar savu un stabilu pasaules skatījumu. M.Stumbra glezniecība nedaudz smagnēja, kontrastaina ar pamatīgi izstrādātu kompozīciju, kas rada stabilitātes un miera sajūtu. V.Mercas darbi nepārprotami runā par mākslinieces atvērtību mirklim un emocionālās noskaņas radošo spēku, kas rosina improvizēt un reizē arī saglabāt trauslo stīgu starp sapni un īstenību.
3. Kārļa un Lindas Freibergu kopizstāde Jelgavas kultūras namā. Katrā ziņā šis abu radošo personību tandēms bija izveidojis interesantu darbības un sadarbības rezultātu – izstādi. Šodienas steidzīgajā dzīves ritmā visai reti varam redzēt plenēra glezniecību, kas ir īpaša pašizteiksmes un izpausmes forma. L.Freiberga nemeklē īpaši skaistus vai nozīmīgus sižetus saviem darbiem. Rodas iespaids, ka viņa prot vienkārši redzēt, analizēt un strādāt, tādējādi skatītājs tiek ievests tajā laukā, kur dzīvo gaisma, gaismēnas, atmosfēra, gaisa vibrācija. K.Freiberga fotogrāfijās dominē nedaudz cita estētika un vienlīdz uzmanīgi tiek atsegta gan personas emocionālā pasaule, gan dabā esošā vai arhitektūras elementu veidotā ritmika.
* Manuprāt, ir ļoti sarežģīti mākslas izstādes sagrupēt pēc nozīmīguma, vērtības vai citiem kritērijiem, jo radošo darbu ir grūti viennozīmīgi svērt, mērīt vai salīdzināt. Es patlaban esmu gatavs teikt: “Uz šīm izstādēm labprāt aizietu vēl vairākas reizes un šādā secībā.
