Vasarā pirms diviem gadiem aģentūra «Pilsētsaimniecība» iepazinās ar pilsētas ietvju stāvokli. Taču nekas nav mainījies – līdzekļi to pakāpeniskai sakārtošanai, kā solīts, nav piešķirti.
Vasarā pirms diviem gadiem aģentūra “Pilsētsaimniecība” iepazinās ar pilsētas ietvju stāvokli. Taču nekas nav mainījies – līdzekļi to pakāpeniskai sakārtošanai, kā solīts, nav piešķirti.
Jelgavā ierasts zūdīties par sliktajām ielām, kuru remontam gals nav redzams. Taču, līdzīgi kā braucēji izsakās par ielām, gājēji pamatoti sūdzas par ietvēm. Pēdējos gados to stāvoklis uzlabojies vien ielās, kas tiek rekonstruētas. Pārējās grambas un bedres tikai padziļinās.
Pirms diviem gadiem pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns, kritiski vērtēdams pilsētas ietves, stāstīja, ka veikta to inventarizācija. Darbam piesaistīti vasaras brīvlaikā nodarbinātie skolēni, kas fiksē ietvju stāvokli katrā ielā. Pēc tam iegūtos datus apkopos un, izstrādājot sakārtošanas secību, noteiks prioritātes.
A.Baļčūns atzina, ka gājēju ietvēm līdz šim tā arī nav izdevies pievērst pienācīgu uzmanību. Daudzviet tās ir sliktas vai to vispār nav, tāpēc darbs varētu būt visai ilgstošs. Viņš solīja, ka turpmāk finanšu sadalījumā tiks ieviesta atsevišķa sadaļa ietvēm. Taču arī pēc diviem gadiem tādas nav. Vērienīgākais pašvaldības finansētais veikums pērn bija Domes iekšējā pagalma bruģēšana vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā.
Apstājusies kādreizējā prakse līdzfinansēt ietvju bruģēšanu pretī pakalpojumu vai cita veida uzņēmējdarbības objektiem. Tie, kas to vēlējušies, labiekārtojuši, citi iniciatīvu vairs neizrāda. Arī jauni ielāpi uz ietvēm vairs netiek “ķibināti”. Vienīgi pirms 1. septembra veikta pie skolām piegulošo ietvju “lāpīšana”. “Jundas” apmeklētāji “Ziņām” paspēja pavēstīt, ka darbu veicējiem pietrūcis uzrauga. Proti, ielāpi uzklāti tikai uz galvenās ieejas, šovasar komunikāciju nomaiņas dēļ sabojātā ietve, kas ved sāņus, palikusi nesalabota.
Tikmēr pirmās ar bruģi, pareizāk, betonētām plātnēm, klātās ietves jau prasās pēc remonta. Piemēram, Lielajā ielā pie kādreizējā “Lido”. Vēl kritiskāks ir Raiņa ielas posms no Pētera līdz Sakņudārza ielai. Lai gan vēl nav pagājis pat desmit gadu, kopš komunālo pakalpojumu uzņēmuma “Kulk” pārstāvji bija devušies smelties bruģēšanas pieredzi uz Ventspili. Atsevišķas plaisas var pamanīt arī pēdējos gados Svētes un Mātera ielas ietvēs klātajā bruģī. Apstākļos, kad pat centra ielās tās prasās pēc labošanas, par attālākām vietām trūkst vārdu.
Pēc “Pilsētsaimniecības” aplēsēm, lai pilsētas ietves sakārtotu pieņemamā stāvoklī, ieskaitot iespēju pa tām pārvietoties invalīdiem, nepieciešams vairāk nekā 1,1 miljons latu. A.Baļčūns un “Pilsētsaimniecības” inženiere Dzidra Staša atzīst, ka sistemātiska darba, kā tiek organizēta ielu bedrīšu “lāpīšana”, ietvju sakārtošanā Jelgavā nav bijis. Visas savulaik asfaltētās ir tādā stāvoklī, ka nav labojamas ar frēzēšanas metodi, jo tām nav stingra pamata, der tikai “lāpīšana”. No pērn padarītā Dz.Staša min ietves remontu pie Raiņa parka, LLU Meža fakultātes, tā labota Institūta un Sakņudārza ielā.
Līdzšinējā pieeja tomēr tikšot mainīta. “Ietvēm, tāpat kā apgaismojumam, ielām, grantēto brauktuvju uzbēršanai katru gadu jāplāno līdzekļi un jābūt sistemātiskam darbam. Domāju, jau nākamgad sāksim to darīt. Nesolu lielu apjomu, ka uzreiz visu sakārtosim, bet sāksim strādāt nopietnāk,” pauž A.Baļčūns. Pirmās uzlabojumus varētu sagaidīt Jelgavas centrālo ielu ietves. “Lai gan tas nav populāri un ne visus apmierinās, tomēr intensīvāk izmantotās būs pirmās.” Konkrētāk par iecerēm varētu runāt oktobrī, kad tiks saplānots nākamā gada budžets. Tiesa, vēl nav zināms, vai pašvaldība to visu arī atbalstīs un piešķirs finansējumu.
Pašlaik “Pilsētsaimniecība” izvērtē konkursa rezultātus ietvju mehanizētai tīrīšanai. To īstenos ielās, kur veikta rekonstrukcija.
Dzirdētas sarunas
* Beidzot sapratu, kas vainīgs kurpju problēmās. Iepriekšējās divās reizēs, kad nolūza papēži, dusmojos uz ražotājiem, kuri piedāvā preci, kas nenokalpo pat sezonu. Šovasar, kad vienu rītu savu labo, daļēji slēgto ādas kurpju pazolē ieraudzīju caurumu, sapratu vainīgas Jelgavas ietves. Nav normāli, ka sezonai nepietiek ar vienu apavu pāri. Turklāt tādu, kas maksā pieklājīgu summu. Savulaik asfaltētais ietvju segums ir tik izkurtējis, ka no tā izspraukušies lielāki un mazāki akmeņi. Autobraucējiem pavērušās vismaz kaut kādas iespējas piedzīt zaudējumus no ceļa saimniekiem. Bet ko lai dara kājāmgājēji? (Kāda lielveikala rindā stāvētāja.)
* Gandrīz trieku ķēru, kad pēkšņi aizķērās kāja un lidoju uz nelīdzenā asfalta. Labi, ka bija tumsiņa un citi vismaz īsti neredzēja briesmīgo skatu, kad nobraucu uz ceļgala, bet hūtīte aizlidoja labu gabalu uz priekšu. Vējjaka sabojāta, ceļgals pušu, bet bikses gan bija izturīgas. Tagad vienmēr skatos, kur kāju speru. Nezinu, kā gados vecāki cilvēki var paiet. (Kāda Asteru ielas doktorāta apmeklētāja.)
***
Uzziņai
* Jelgavas ietvju kopīgā platība – 195 100 kvadrātmetru.
* To sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi – 1 102 000 latu.
***
Ielas, kur nepieciešama ietvju rekonstrukcija:
Akadēmijas – no Driksas līdz Raiņa ielai
Asteru – no Dambja līdz Aspazijas ielai
Raiņa – no Pulkveža O.Kalpaka līdz Mātera ielai
Dambja – no Lielās līdz Kungu ielai
Dobeles – no Pasta ielas līdz Dobeles šosejai
Filozofu – no Raiņa līdz Augstkalnes ielai
J.Čakstes bulvāris – no Ausekļa līdz Raiņa ielai
Katoļu – no Raiņa līdz Driksas ielai
Ūdensvada – gar Valsts ģimnāziju
Pētera – no Lielās līdz Zirgu ielai
K.Barona – no kultūras nama līdz vecpilsētai
Loka maģistrāle – no Rīgas ielas līdz 6. vidusskolai
Kļavu – no Tērvetes līdz E.Dārziņa ielai
Maija – no Sakņudārza līdz Sarmas ielai
Institūta – no Vecā ceļa līdz Zāļu ielai
Mazais ceļš – no Mākslas skolas līdz vakarskolai
Stacijas – no Pasta līdz O.Kalpaka ielai
Puķu – no Asteru līdz Māras ielai
Pulkveža Brieža – no Dobeles līdz Kazarmes ielai
Svētes – gar autoostu
Sakņudārza – no Raiņa ielas līdz Mākslas skolai
Kazarmes – no Lapskalna līdz Ganību ielai
Vārpu – no Pulkveža Brieža līdz Blaumaņa ielai
