Klausoties mūziku, bieži vien jādomā vai tiešām cilvēks ir spējīgs radīt kaut ko tik skaistu un vai tikai te roku nav pielikuši kādi augstāki spēki.
Klausoties mūziku, bieži vien jādomā vai tiešām cilvēks ir spējīgs radīt kaut ko tik skaistu un vai tikai te roku nav pielikuši kādi augstāki spēki. Ir dzirdēti dažādi nostāsti par komponistiem, kas it kā pārdevuši dvēseli sātanam, lai no tā mantotu spēju uz dievišķiem sacerējumiem un savos darbos kļūtu slaveni un nemirstīgi. Ar šo un citiem jautājumiem, kas saistīti ar mūziku, vērsos pie Jelgavas Sv.Annas baznīcas mācītāja Tāļa Rēdmaņa.
Cik liela loma baznīcas dzīvē ir mūzikai?
Mūzikai ir ļoti liela nozīme. Liturģiskā daļa bez tās vispār nav iedomājama. Sprediķis varbūt neuzrunā dažus cilvēkus, līdz ar to viņi varbūt līdz galam neizprot, kas viņiem gribēts pateikt, bet mūzika iedarbojas tieši, ielīst sirdīs un dvēselēs.
Mūzika un sātans. Dzirdēts, ka tie abi esot cieši saistīti.
Cilvēkiem viena no pazīstamākajām Bībeles daļām ir Psalmi jeb Dāvida dziesmas, kas, manuprāt, pilnīgi atspēko šo hipotēzi. Drīzāk šādas runas ir cilvēku fantāzijas auglis un nekas vairāk.
Cik liela vara mūzikai ir pār cilvēku?
Jebkuru cilvēku var pakļaut tiktāl, cik tas ļaujas. Piemēram, klasiskā, arī baznīcas mūzika, cilvēku vedina uz gaišo, izglīto to. Toties rokmūzika dažkārt darbojas pretēji tā paverdzina un nesniedz gaišumu un atbrīvotības izjūtu, kas jūtama klasiskajā un baznīcas mūzikā.
Vai vēsturē ir zināmi gadījumi, ka kāds komponists, līdzīgi «Operas spoka» variantam, būtu pārdevis dvēseli nelabajam, pretī saņemdams spēju radīt un slavināt savus darbus?
Klasiskā mūzika 70 80 procentos sastāv no garīgās mūzikas. Turklāt šī mūzika ir radusies laikā, kad ļaudis, arī komponisti, dzīvoja veselīgu garīgo dzīvi normālos dievbijības apstākļos. Ņemsim kaut vai par piemēru J.S.Baha kantātes, kuras viņš attiecīgi baznīcas mācībai sacerēja katrai nedēļas svētdienai. Tā bija viņa kalpošana Dievam. Par «Operas spoku» jāsaka cilvēkiem vienkārši patīk rotaļāties ar lietām, kuras viņi īsti nesaprot.
Kādu mūziku klausāties jūs?
Dažādu. Klasiku (Bahu, Bēthovenu, Šostakoviču), arī džezu. Pēdējā laikā man visai interesants šķiet zviedru saksofonists Jans Gārbareks, kas izpilda avangarda džezu. Ļoti intelektuāls mākslinieks. Savā mūzikā viņš klasisko džezu apvieno ar gregoriāņu kori, citā variantā ar afrikāņu tautas mūziku. Man patīk arī Braiens Ferijs un Leonards Koens. Šo mākslinieku darbus raksturo pamatīgums gan mūzikā, gan vārdos.
Kā vērtējat starp mūziķiem tik izplatītos krustus ausīs, degunā un sazin kur vēl, T-krekliņus ar Jēzus attēliem?
Bez šaubām, katram simbolam ir savs segums, taču es nevērtēju to kā zaimošanu. Katrai paaudzei ir sava izpratne par skaisto un ētiski pareizo, taču es neņemos teikt, ka tas vienmēr būtu slikti domāts. Katru gadījumu būtu vēlams uzlūkot atsevišķi. Protams, gadās, ka zaimo. Sātanisti, piemēram, savos rituālos pēc iespējas cenšas izmantot atribūtiku, kas kalpojusi baznīcā.
Kā jūs vērtējat to, kas patlaban notiek pasaules, arī Latvijas, mūzikā?
Kā jebkurā citā laikā, tas ir normāls meklējumu ceļš. Kas šodien liekas labs, pēc mēneša varbūt šķitīs neklausāms. Ir gan ļoti laba mūzika, gan absolūti neklausāmas lietas.
Cik man zināms, ir vienības, kas pārstāv kristīgo hārdroku un pat punk. Pastāstiet, lūdzu, ko jūs domājat šai sakarā?
Protams, tas ir vieglākais ceļš paņemt tekstus no Svētajiem Rakstiem un ar savu materiālu iet uz kādu no tā dēvētajām kristīgajām ierakstu studijām. Bieži vien šādu taktiku piekopj netalantīgi mūziķi, kas citādi nespēj izlauzt sev ceļu. Ir ļoti daudz kristīgas pārliecības mākslinieku, kaut vai Stings un arī Klifs Ričards, taču viņi neizmanto Dieva vārdu, lai kļūtu slaveni, un tai pašā laikā neslēpj savu ticību Kristum.
Kurā vietā starp visām mākslām jūs ievietotu mūziku?
Katrai mākslai piemīt kaut kas tāds, kas nav citai, katrā no tām ir savs skaistums. Tādēļ es negribētu sarindot tās kaut kādā noteiktā secībā. Slikta mūzika nav labāka par labu gleznu, un otrādi.
Ko jūs varat teikt par «Metallica»?
Šāda mūzika iedarbojas uz motorisko centru, uz miesu, nevis dvēseli, tās nepārtraukti dauzošais ritms nav saskaņā ar cilvēka sirdspukstiem. Šāda mūzika prasa bezierunu pakļāvību. Tā nav mūzika brīviem cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu personību.
