Šoreiz – par diviem ierakstiem, kas pretēji intelektuāļu nievām ir varen pieprasīti. Pirmais nāk no Francijas: «Era» albums «Era 2» (izdevējs «Mercury Records»).
Šoreiz – par diviem ierakstiem, kas pretēji intelektuāļu nievām ir varen pieprasīti.
Pirmais nāk no Francijas: «Era» albums «Era 2» (izdevējs «Mercury Records»).
Franču komponista Ērika Levi jauna muzikāla pseidomistikas spekulācija. Interesanti, ka līdz pat šā – projekta «Era» otrā – albuma iznākšanai un pat pēc tās komerciāli veiksmīgs ir pirmais albums, turklāt bez jebkādas reklāmas vai cita veida informācijas. Zināmā mērā – tautas mūzika.
Šķiet, ka «Era» suģestija slēpjas ne tikai melodiju senlaiku noskaņās, kas labi saskan ar ģitāru, bet visvairāk – kora klātbūtnē. Kas tad cits latvieti (acīmredzot arī francūzi) aizraus, ja ne romantiska kora dziedāšana?
Tas pats ir arī nesen iznākušajā otrajā albumā – «Era 2». Jo tīkamāk, ka «Era 2» no «Enigma» un tamlīdzīgiem projektiem atšķiras vairāk nekā pirmais albums.
Otrais ir amerikāņu «līvu» – grupas «Bon Jovi» – albums «Crush» (izdevējs «Island/Def Jam» ASV un «Mercury» Eiropas tirgum).
Grupas «Bon Jovi» skanējums ir kā stabila valūta ar visām tās priekšrocībām un trūkumiem. Nekā jauna, tomēr no pazīstama grupas skanējuma dveš labas mūzikas magnētisms.
Neizprotama šķiet milzu ažiotāža Rietumu veikalos, kas albumam pelna platīnu un zeltu. Neizprotama tāpēc, ka par spīti kritikas nežēlīgajiem uzbrukumiem, piemēram, Vācijā «Crush» nedēļas laikā tika izpirkts pilnā tirāžā (iegūstot dubultplatīnu), aizkavējot ieraksta importēšanu Latvijā (šeit lielāko daļu kompaktdisku saņemam no vācu fabrikām).
Varbūt cilvēki, noguruši no jauno grupu stila meklējumiem, ir izslāpuši pēc kvalitatīva, enerģiska un «parasta» roka. Parasts hamburgers, ja sen nav ēsts, var garšot atkal.