Ne skaitliski ļoti daudz, taču ar lielu kvalitātes zīmi – tā pagājušās pussezonas koncertdzīvi Jelgavā vērtē «Ziņu» mūzikas ekspertes.
Ne skaitliski ļoti daudz, taču ar lielu kvalitātes zīmi – tā pagājušās pussezonas koncertdzīvi Jelgavā vērtē “Ziņu” mūzikas ekspertes
Auglīgi – arī lielo kolektīvu koncertus rīkojot – turpinās Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” sadarbība ar VSIA “Latvijas koncerti”. Bet visu vainago vērtīgs Jelgavas mākslinieku devums.
Kā zināms, akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklētība ir visai neprognozējama. Taču etiķetei atbilstošu reakcijas pārredzamību daļai publikas gan vajadzētu novēlēt nākamajā pusgadā. Tas, kā liecina iepriekšējo gadu novērojumi, varētu būt vēl ražīgāks.
Trīs prieki
Ar Eiropas cienīgām noskaņām protam sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu. Senatnīguma elpu saklausīju baroka mūzikas programmā, ko sniedza
LNSO, diriģents Andris Veismanis un solisti Risto Josts (kontrtenors), Vineta Sareika (vijole). Atšķirīga, bet bezgala saistoša bija valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” programma, ietverot klasicismu – Ž.F.Ramo svītu no operas “Dardans” (kopā ar deju grupu “Dzirnas” un A.Daņiļeviču) – un mūsdienas – Kārlis Lācis “Rhythm Drive” (sadarbībā ar Rīgas saksofonu kvartetu).
2. Liels īpatsvars atvēlēts latviešu mūzikai. Ne pārāk plašajā latviešu ērģeļmūzikas klāstā zelta graudi noteikti būs Riharda Dubras “Dievmātes skatiena pieskāriens” un Maijas Einfeldes “Ave Maria”. Prieks klausīties Aigara Reiņa ērģeļu spēli Sv.Annas baznīcā Jelgavā. Mūsu kora mūzikas lepnums Latvijas Radio koris Jelgavā bieži neuzstājas. Sajūsmināja Friča Bārdas dzeja no “vītoliska” atturīguma līdz kvēlai ekspresijai (J.Lūsēns, V.Pūce, P.Butāns) – Latvijas Radio kora, diriģenta Sigvarda Kļavas un ansambļa “Tango son quinto” sniegumā. Valsts svētkos novembrī pašiem savs latviešu mūzikas opuss – L.Celmas scēniskā oratorija “Paldies, saule!”. Lielu, vērienīgu ieceri, vadot daudzskaitlīgu izpildītāju sastāvu, veiksmīgi realizēja diriģents Aigars Meri.
3. Rudens kamermūzikas dienas joprojām gūst atsaucību ne tikai Jelgavā, bet arī Salgales Mūzikas skolā. Šķiet, Latvijā pašreiz uzvirmo metāla instrumentu ansambļu uzbrukums.
Kas satrauc?
dēļ izbrīna, ka joprojām skan aplausi starp vairākdaļīgu skaņdarbu daļām. Varbūt gājienam uz koncertu vajadzētu gatavoties, ielūkojoties kādā mūzikas leksikonā un noskaidrojot, kas ir svīta, sonāte, oratorija, simfonija. Joprojām nevaru aizmirst, ka aplausi nevietā gandrīz izjauca kontrtenora Risto Josta uzstāšanos. Ziemassvētku un Jaungada koncertos maz jaunatnes – izrādās, pašiem bijis jāuzstājas. Bet vai tieši skolu jaunatnei nevajadzētu visvairāk klausīties Latvijas izcilākos mūziķu kolektīvus tepat Jelgavā?
1. Guvums no Radio kora koncerta: liels pozitīvisma lādiņš, emocijas, relaksācija, diriģenta un režisora panāktā īpašā saikne izpildītājiem ar klausītāju, mūzikā izdzīvojot dažādu komponistu rokrakstos veidoto Jāņa Jaunsudrabiņa dzeju.
2. Patīkams pārsteigums bija jaunu mākslinieku grupa, par kuru līdz šim īpaši nebiju dzirdējusi, – “Brokastis četratā”. Saistīja interesantie pārlikumi ansamblim, nedzirdēti oriģināldarbi, pārliecinošā, brīvā, mākslinieciskā domāšana. Muzicējot no sirds, jaunības degsme apvienojās ar lielu patiku.
3. Trešais nozīmīgais notikums ir jelgavnieces Līgas Celmas apliecinājums, ka mūzikai nav robežu, populāro, klasisko un tautas mūziku apvienojot vērienīgā lieldarbā. Arī tradīcijas turpinājums – iespēja valsts svētkos dāvināt klausītājiem šo sižetiski piemēroto skaņdarbu. Atrasts arī interesants risinājums atskaņošanai, projekta ietvarus paplašinot ar kaimiņiem lietuviešu māksliniekiem.
