LLU Sporta kluba 50 gadu jubilejā nevarēja nepamanīt šarmantu dāmu cienījamos gados
Uzrunāta par bijušo kolēģi, pasniedzēju vai vienkārši Skaidrīti, viņa nonāca uzmanības lokā te vienā, te otrā Sporta kluba jubilejas viesu kompānijā un arī oficiālajā ceremonijā bija pirmā, kas saņēma apsveikumus un ziedus.«Dažs labs jau jokoja, ka esmu kā sporta nama inventārs, kam būtu numurs jāpiesprauž,» nosmej Skaidrīte Kriņģele, sākdama ritināt atmiņu stāstu, kurā lielākais posms tiešām saistīts ar šo namu – Sporta klubu, augstskolas Sporta katedru un treniņzāli, kur aizvadīts laiks no 1958. līdz 1992. gadam.No dejotājas – par basketbolistiJelgavas advokāta meitu Skaidrīti pamatskolas laikā vilinājusi dejas māksla. «Apmeklēju ritma un plastikas kursus pie Almas Kūmiņas,» viņa piedāvā ielūkoties albumā, kur līdzās pazīstamās aktrises un kustību konsultantes A.Kūmiņas fotoportretam arī Skaidrīte pati – gan solodejas tērpā, gan lielākā cilvēku pulkā grupas fotogrāfijā. «Te, tā pati mazākā, esmu es, bet te pa kreisi no manis – Elza Radziņa, tobrīd vēl statiste teātrī,» Skaidrītes kundze atceras, kā reiz viņas, divas ritma grupas meitenes, izvirzītas dejot Kārļa Ulmaņa jubilejai veltītā iestudējumā uz skatuves kopā ar lielajām meitām, no kurām viena bijusi vēlāk slavenā aktrise un mūsu pilsētas Goda pilsone.1939. gadā pamatskolas diploms bija rokā, un Skaidrīte turpināja mācības Jelgavas Valsts ģimnāzijā.No līdzjutējas – par spēlētāju«Hercoga Pētera ģimnāzijā tolaik bija jau diezgan laba basketbola komanda. Notika sacensības ar citām pilsētas mācību iestādēm. Ģimnāzistes gāja skatīties, kā pazīstamie zēni spēlē.» Skaidrīte atceras, ka sava loma šajā interesē par basketbolu bijusi arī spēļu noslēgumā rīkotajiem deju vakariem. Bet tad treneris Imants Štāls nolēmis pievērsties meiteņu basketbolam, un pirmo uzaicināto vidū bija arī viņa.«Komanda nodibinājās pie toreizējās Jelgavas Sporta biedrības, un pirmās nodarbības bija Hercoga Pētera ģimnāzijas vingrošanas zālē, kur tagad Sporta servisa centrs. Rezultāti sākumā mums bija vāji,» vēlākā Latvijas čempione atzīst, ka vietējā mēroga spēles nereti beidzās vien ar dažu grozu guvumu. Taču sportiskās sacensības velniņš bija iedegts, un 1944. gada pavasarī Skaidrīte Kriņģele devās uz Rīgu, uz fizkultūras skolotāju kursiem.No Platones – uz universitāti Rīgā«Kad pārbraucu, sākās pilsētas bombardēšana, un pārcēlos uz svaines mājām Platonē, bet rudenī atkal devos uz Rīgu, iestājos Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārmedicīnas fakultātē. Dziļākā doma man tolaik gan bija par medicīnu, tāpēc nākamajā rudenī atkal liku eksāmenus, lai pārietu uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Tad arī sākās īstā sporta dzīve.»Augstskolas basketbola komandas sastāvā Skaidrīte Kriņģele piecas reizes izcīnījusi Latvijas čempiones titulu, nopelnījusi zelta medaļu Baltijas valstu spartakiādē, piedalījusies PSRS mēroga turnīros Lietuvā. Gruzijā, Maskavā un citur. «Vienubrīd biju arī universitātes komandas kapteine,» aizsardzības spēlētāja atklāj, ka liktenīgs šim postenim bijis gadījums PSRS meistarsacīkstēs Viļņā. «Vienā no apakšgrupas spēlēm mums izdevīgāk sanāca zaudēt, un tad nu tā arī rīkojāmies, līdz tiesnesis maču pārtrauca un sacīja, ka sūtīs mājās. Aizsūtīt gan neaizsūtīja, bet tika pieprasīta pārspēle un komandas kapteiņa nomaiņa.» No medicīnas – uz sporta pedagoģiju«Medicīnas studijās pavadīju divus gadus, bet materiālie apstākļi prasīja strādāt. Aizgāju uz 44. pamatskolu Jaunciemā par fizkultūras skolotāju un iestājos neklātienē Ļeņingradas Fizkultūras institūta filiālē, kuras vietā vēlāk izveidojās Latvijas Valsts fizkultūras institūts.» Fizkultūras institūta diploms un septiņi Jaunciema skolā nostrādāti gadi ierakstāmi šā posma skaitļu hronikā, bet atmiņā palikuši toreizējie skolēni. Brāļi Tālivaldis un Jānis Jēkabsoni, no kuriem pirmais vēlāk vadījis institūta Smagatlētikas katedru, bet otrs bijis Minhenes olimpiādes kandidāts brīvajā cīņā. Garo distanču skrējējs Juri Ābelīte, GDA daudzcīņas čempions Juris Reinhards un citi, kas savu dzīvi saistījuši ar sportu. Bet Skaidrītes dzīve iegrozījās tā, ka no 1958. gada viņa sāka strādāt Lauksaimniecības akadēmijā, atgriezās Jelgavā, kļuva par jaundibinātā LLA Sporta kluba pirmo vadītāju un sporta nodarbību pasniedzēju studentiem. Smaiļotājs Aleksandrs Avdejevs, ūdensmotosportists Atis Slakteris, Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis… no turpmākajiem vairāk nekā četriem gadu desmitiem prātā palikušo studentu saraksts sanāks krietni vien garāks. Joprojām aktīvi sekodama līdzi sabiedriskās, politiskās un sporta dzīves norisēm Latvijā, Skaidrītes kundze ar prieku uzzina arī par viņu gaitām un panākumiem. Bet īpaši svarīgi, protams, ir nepalaist garām kārtējo basketbola spēli, kas gadu gaitā kļūst arvien dinamiskāka un tāpēc jo interesantāka.
