Uz kāda izrakumos atrasta saules pulksteņa arheologi atklāja uzrakstu: «Ir jau vēlāks, nekā tu domā!».
Uz kāda izrakumos atrasta saules pulksteņa arheologi atklāja uzrakstu: «Ir jau vēlāks, nekā tu domā!». To pašu var teikt arī Jelgavas politiķiem – 11. martā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas ir jau tuvāk nekā, daudzi no viņiem domā. Un tās arī noteikti būs jautrākas, nekā daudzi no viņiem domā – vēlēšanu sarakstu skaits Jelgavā vien iesniegsies otrajā desmitā. Tas nozīmē, ka kāda saraksta iespējas iegūt trīs vietas ir līdzīgas Latvijas izredzēm šogad iestāties Eiropas Savienībā. Būs ļoti smagi jāpacīnās pat par divām vietām, un, ja arī divas vietas ieguvušo politisko spēku būs maz, tad pastāv visai lielas iespējas, ka par «pilsētas galvu» tiek ievēlētas personas, kuras iepriekš neietilpa kuluāru sarunu dalībnieku plānos.
Jau labu laiku tiek runāts par vienošanos starp Latvijas Zemnieku savienību (LZS), «Latvijas ceļu» («LC») un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), kā potenciālo mēra kandidatūru minot «Latvijas Unibankas» Jelgavas filiāles vadītāju Andri Rāviņu. Jāatzīst, ka iespējas trijotnei nostiprināties nākamajā Jelgavas Domē ir samazinājušās. Pirmkārt, ne LC, ne LZS Jelgavas nodaļas šobrīd nepārdzīvo labākos laikus popularitātes ziņā, tās ir visplašāk pārstāvētās partijas pašreizējā Domes deputātu sasaukumā, pret kuru daļai vēlētāju ir skeptiska attieksme, kas nenoliedzami vēl vairāk palielina «pārsteiguma» iespējas vēlēšanu rezultātos.
Tāpēc visdrīzāk, savienojot kādu triju partiju spēkus nākamajā Domē, tomēr būs «pa īsu» un vajadzēs pieaicināt vēl kādu partiju klāt. Tie var būt «tēvzemieši» ar pašreizējo pašvaldības izpilddirektoru Juriju Strodu priekšgalā, tā var būt Tautas partija ar Jelgavas pilsētas slimnīcas galveno ārstu Andri Ķipuru priekšgalā. Kā viens tā otrs kuluāros tiek minēti kā iespējamie pilsētas mēra amata kandidāti kompromisa nepieciešamības gadījumā. Nevar apgalvot, ka viņi ir vienīgie. Reālākā kandidatūra no «LC» vietējās nodaļas «augšgala» ir vēsturnieks Andris Tomašūns, nav neiespējama arī pašreizējā Domes deputāta Agra Celma kandidatūra. Savukārt sociāldemokrātu līderu krājumā ir Jelgavas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš un Jelgavas rajona padomes izpilddirektore Irēna Škutāne. Iespēja, ka kāds no viņiem ieņems vismaz mēra vietnieka amatu, ir reāla.
Taču partijām nevajadzētu «ieciklēties» tikai uz «pilsētas galvas» krēslu un nevajadzētu novārtā atstāt arī pārējos amatus pašvaldībā, kuri, iespējams, ir pat svarīgāki nekā reprezentablais mēra krēsla instalators. Te, protams, ir runa par pilsētas izpilddirektoru un departamentu vadītājiem, kā arī par pašvaldības uzņēmumu vadītājiem. Pilsētas nākotne lielā mērā būs atkarīga tieši no šiem cilvēkiem un viņu kompetences. Izvērtēšanas cienīgi ir arī pašreizējie vadītāji un nākamajiem deputātiem vajadzētu stingri padomāt pirms lēmuma nomainīt tādus profesionāļus savā jomā kā Gunārs Kurlovičs vai Valentīns Grigorjevs.
Lai arī vēlētājiem ir daudz prasību pret nākamajiem domniekiem un it īpaši pret mēru, skaidrs, ka tam ir jābūt prognozējamam politiķim, liberāli orientētam veicināt uzņēmējdarbības attīstību Jelgavā un redzēt pilsētas vietu Latvijas tautsaimniecības apritē eirointegrācijas kontekstā. Nepieļaujamas kandidatūras, uz kurām ir korupcijas ēna vai arī tās ir savtīgi saistītas ar kādu uzņēmumu vai uzņēmēju interesēm, kuru lobēšanu var paredzēt pat ar neapbruņotu aci.
Nobeigumā nekādi nevar aizmirst partiju izteiktās prognozes par iespējamo vietu skaitu nākamajā Domē. LZS cer uz 20 – 30%, «LC» un LSDSP – uz 15 – 20% katra. Ja šīs un arī citu partiju prognozes pareizina ar vietu skaitu Domē un saskaita, tad sanāk nevis 15 bet kāds pussimts deputātu, taču – nemānīsim sevi – deputātu vietas ir tikai 15, bet mērs būs tikai viens. Ar šādām prognozēm partijas ne tikai pamatīgi uzjautrina vēlētājus. Taču nevajag teikt «hop» pirms grāvis nav pārlekts, citādi būs kā jaunām un klīrīgām meitenēm, kuras plātās ar milzīgo pielūdzēju pūli un beigu beigās paliek vecmeitās.
