Ātrgaitas ceļa Rīga – Jelgava izbūve jāsāk līdz 2013. gadam. Šā gada oktobrī būs publiskā apspriešana projekta ietekmes uz vidi novērtējumam. Nākamgad plānots apspriest ieceres tehnisko projektu.
Ātrgaitas ceļa Rīga – Jelgava izbūve jāsāk līdz 2013. gadam. Šā gada oktobrī būs publiskā apspriešana projekta ietekmes uz vidi novērtējumam. Nākamgad plānots apspriest ieceres tehnisko projektu.
Līdz tā praktiskajai realizācijai autotrases paplašināšanai nepieciešamajām zemēm jābūt atpirktām. To veiks par tirgus cenu. Skaidrība, kādas zemes jāatpērk, būs pēc tehniskā projekta izstrādes nākamā gada otrajā pusē. Savukārt tas notiks pirms būvniecības, skaidro “Latvian Road” projektēšanas uzņēmuma SEIB pārstāvis Valdis Felsbergs. Šis vācu kapitāla uzņēmums apvieno pilsētplānošanas firmu un projektēšanas uzņēmumu SEIB. Tas organizē arī projekta ietekmes uz vidi izstrādi un apspriešanu.
Lai gan šīs sākotnējās procedūras uzdevums ir uzklausīt jautājumus, nevis uz tiem atbildēt, visās projekta skartajās pašvaldībās notika citādi. Gan Ozolniekos un Jaunsvirlaukā, gan Platonē un Jelgavā projektētāju pārstāvis apspriedēs lielākoties atbildēja uz ceļa apkaimes zemes īpašnieku jautājumiem. Neskaidrības bija gan par projektam nepieciešamās zemes kompensāciju, gan jautājumiem par izbraukšanu no un piebraukšanu pie īpašumiem, par nokļūšanu uz ātrgaitas šosejas, par trokšņu līmeņa mazināšanu.
Lielākās neērtības autoceļa tuvumā dzīvojošajiem izraisīs uzbraukšana un nobraukšana. Tā pēc rekonstrukcijas būs iespējama tikai izbūvētajos vairāklīmeņu satiksmes mezglos. Arī dzelzceļa pārbrauktuves vairs nebūs, sliežu šķērsošanai izbūvēs četrus tiltus. Arī riteņbraucējiem un gājējiem jārēķinās, ka ātrgaitas šosejas nav domātas viņiem. Pieļāvuma formā izteiktās iespējas ļauj nojaust, ka pie mums noteikumi par riteņbraucēju un gājēju norobežošanu varētu nebūt tik stingri kā uz Rietumu autobāņiem.
Tā kā ceļa pieslēgumu skaits būtiski samazināsies, vietējai satiksmei paredzēts izbūvēt diezgan daudz papildu brautuvju. Tie, kas sāksies un noslēgsies vienas pašvaldības robežās un domāti maģistrāles radīto neērtību kompensēšanai, būs pašvaldību ceļi. Savukārt autoceļi, pa kuriem kursēs sabiedriskais transports, tostarp no Jelgavas uz Rīgu, paliks valsts pārziņā. Tālsatiksmes autobusi, kas brauc bez pieturām, uz Rīgu varēs doties pa ātrgaitas šoseju.
Īpašniekiem jārēķinās, ka projekta laikā par satiksmi tiks gādāts tikai pie tiem īpašumiem, kam pašreizējās uzbrauktuves uz Rīgas – Jelgavas autoceļa ir legālas un reģistrētas Zemesgrāmatā. Projektētāji konstatējuši, ka nepilnu 40 kilometru garajā posmā ir simtiem dažādu uzbrauktuvju, kas nav legālas un netiek uzskatītas par slēdzamām. Problēmas risinājums būs paša īpašnieka ziņā. Savukārt, ja viņš konstatējis, ka uzbrauktuve uz ceļa skicē figurē kā neslēdzama, lai gan faktiski ir legāla, viņam vēl šonedēļ ir laiks nepilnību paziņot Vides pārraudzības valsts birojam.
Projektējot lielos infrastruktūras objektus, darbu veicēji cenšas izvairīties no vajadzības nojaukt celtnes. Ātrgaitas šoseja skars četru būvju īpašniekus. Trīs no tiem ir Rīgas rajonā, viens – Jelgavā. Mūsu pilsētā izvietotās mājas saimnieka domas netiks ņemtas vērā, jo nojaucamā būve ir nelegāla. Un šo problēmu risināšana neietilpst projekta autoru kompetencē.
Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā identificēs trokšņa problēmas. Protams, jau pašlaik būtiskākās vietas ir zināmas un plānotās prettrokšņu zonas iezīmētas. Konkrēti par tām varēs pārliecināties oktobrī, kad būs ietekmes uz vidi darba ziņojuma apspriešana. Viens no risinājumiem varētu būt četrus līdz sešus metrus augstas prettrokšņu sienas.
“Ziņas jau rakstīja, ka projekta laikā autoceļu no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Brankām rekonstruēs par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām. Posmā no Brankām līdz Mežciema apļveida krustojumam autoceļu paplašinās par četru joslu brauktuvi, bet no Mežciema apļa līdz Romas krogam izbūvēs jaunu ātrsatiksmes ceļu, kas galvenokārt šķērsos Platones pagastu. Pie izbraukšanas uz Lietuvas šosejas izbūvēs maza diametra – 50 metru – apli.
***
Viedokļi
Valdis Felsbergs, SEIB pārstāvis:
Informācija par ātrgaitas autoceļa sākotnējo sabiedrisko apspriešanu bija izziņota visos iespējamos veidos. Potenciāli skarto zemju īpašniekiem – gandrīz 750 personām – tā izsūtīta arī pa pastu. Vairumam īpašumu, kas ir līdzās ceļam, robežas nemainīsies. Tāpēc pilnīgi visi īpašnieki uz sabiedriskajām apspriedēm neierodas. Visaktuālāk tas ir tiem, kuru īpašumu platības samazināsies. Lielākās neērtības radīs uzbraukšanas un nobraukšanas iespējas no ātrgaitas šosejas. Vietās, kur iedzīvotāji pieraduši, ka vietējās satiksmes vajadzības apkalpo valsts galvenais autoceļš, būs sāpīgi pierast, ka tā nav.
Arnolds Lukševics, Vides pārraudzības valsts biroja direktora vietnieks:
Normāls apspriešanas process. Šis valstī nav pirmais lielais projekts. Infrastruktūras būvniecības un attīstības projekti vienmēr lielākajai sabiedrības daļai rada ieguvumu, bet daļai – lokālas neērtības. Tāpēc veicam ietekmes uz vidi novērtējumu, lai noteiktu iespējamās būtiskās negatīvās tendences. Kur iespējams, tās novērsīs un samazinās (atbīdot kādu papildu ceļu posmu, izvietojot prettrokšņu sienas, papildu nobrauktuves, gājēju tiltus vai laiduma posmus pāri upēm, lai pa apakšu var pārvietoties dzīvnieki, norobežojot ar sētām, lai tie neuzskrietu uz ceļa u.tml.).
Ietekmes uz vidi novērtējums ir izziņas materiāls lēmumu pieņēmējiem un informācija sabiedrībai šā procesa laikā, lai apkopotu datus, ko projektētāji palaiduši garām.
