Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, kam finansējumu 80 procentu apmērā nodrošina Eiropas Kohēzijas fonds, rit atbilstoši grafikam, un līdz nākamā gada novembrim iecerēto varētu pabeigt.
Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, kam finansējumu 80 procentu apmērā nodrošina Eiropas Kohēzijas fonds, rit atbilstoši grafikam, un līdz nākamā gada novembrim iecerēto varētu pabeigt.
“Atsevišķās pozīcijās grafiks apsteigts, šur tur ievilcies, bet kopumā nekas neliecina, ka projekts varētu ieilgt,” tā īsi reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta gaitu raksturo būvuzraugs Jānis Ābeltiņš no SIA “Geo Consultants”, piebilzdams, ka darbu veicēji ir nopietni, bet soda sankcijas – smagas.
Gatavo poligona pamatni
Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūras “Zemgales EKO” direktore Iveta Štāla stāsta, ka “Brakšķu” jaunā poligona sagatavošanas darbi sākās jūlija beigās. Pašlaik tur turpinās zemes darbi. Izrakta šūnas (vieta, kur noglabā atkritumus) pamatne, ieklāta metru bieza māla kārta un piegādāts speciāls plēves materiāls. Uz tā izvietos caurules un drenējošo slāni, lai nodrošinātu infiltrāta novadīšanu tā savākšanas baseinā un pēc tam attīrītu. Jaunais poligons atrodas līdzās pašreizējam, un atkritumi pakāpeniski tiks “pieaudzēti” vecajam. Tas ļaus iegūt papildu tilpumu.
Jaunā poligona platība ir 2,5 hektāri. Tas būs par 1,5 hektāriem lielāks nekā topošais Bauskas rajona poligons. Apjoma dēļ mūsu rajonā darbi tik ātri nesokas. Būvuzraugs J.Ābeltiņš papildina, ka, izbūvējot poligona pamatni, tos nevar steidzināt. To gaita liecina, ka līdz gada beigām viss būtiskākais tiks paveikts un paliks poligona nobeiguma darbi. Uz to sadzīves atkritumus vedīs no Jelgavas un Dobeles pilsētas un rajona. Atkritumiem vietas jaunajā poligonā pietiks nākamajiem sešiem septiņiem gadiem. Pēc tam būs jāturpina ierīkot citus.
Pēc izbūves sāksies līdzšinējās atkritumu krātuves rekultivācija. To pārklās ar mālu un apsēs ar zāli. Arī no trim pusēm izvietoto krātuves notekūdeņu grāvi piepildīs ar mālu, un tajā turpmāk nonāks tikai lietusūdens. Līdztekus “Brakšķiem” mūsu rajonā rekultivācija nepieciešama vēl trim izgāztuvēm – Līvbērzē, Elejā un Zaļeniekos.
Darbu laikā sakārtos ceļu līdz poligonam, atjaunos tā administratīvo ēku. Ierīkos arī svarus, lai kontrolētu atkritumu daudzumu. Tādējādi patērētājiem būtu svarīgi tos šķirot. Proti, jo vairāk sašķiros, jo mazāk būs sadzīves atkritumu un to izmaksas – zemākas.
Piesaista papildu naudu
Projekta laikā Ganību ielā izveidos atkritumu šķirošanas laukumu, kur izbūvēs angāru un ierīkos šķirošanas līniju. Tā nolūks ir samazināt apglabāto atkritumu apjomu un veicināt to otrreizējo izmantošanu un pārstrādi. Vēl šoruden laukumam piegādās un uzstādīs Vācijā ražoto iekārtu, kurā būs nepieciešami seši darbinieki.
Ganību ielā tagad notiek zemes darbi, tuvākajā laikā paredzēts svinīgi sākt angāra pamatu izbūvi. Vēl nevar pateikt, vai līnija jau šogad sāks darboties, jo vēl nav sākta dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide. Sākotnēji laukumus bija paredzēts izbūvēt arī Salnas un P.Lejiņa ielā, taču šī iecere no reģionālā projekta izņemta. Tāpēc pašvaldība iesniedza atsevišķu projektu Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu saņemšanai. Tā laikā, kā stāsta Domes Investīciju nodaļas projektu vadītāja Dace Dimanta, līdz nākamā gada martam minētajās ielās jāizveido dalītās atkritumu savākšanas laukumi 6000 kvadrātmetru platībā. Tie būs aprīkoti ar 14 konteineriem septiņu kubikmetru ietilpībā un divām 120 litru tilpuma tvertnēm. Laukumā būs divas nojumes, kā arī seši konteineri ar presēšanas iespējām.
Laukumos pieņems iedzīvotāju sašķirotos atkritumus: kartonu, makulatūru, plēvi, PET, stiklu (atsevišķi gaišo un tumšo), lielgabarīta atkritumus, riepas, metālu, būvgružus, elektroniskos un elektriskos atkritumus, eļļas filtrus, dienasgaismas spuldzes. Tā būs laba iespēja privātmāju iedzīvotājiem, jo pie tām dalītās atkritumu vākšanas konteineri netiks izvietoti.
Projekta kopējais budžets ir 350 535 lati. No tiem ERAF līdzfinansējums – 174 386 lati (75 procenti no attiecināmajām izmaksām – 232 515 latiem), dotācija veido 11 625 latus, bet Jelgavas pašvaldības līdzekļi ir 164 523 lati. Darbus veic SIA “Kulk”. Tā kā šī firma ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Jelgavas komunālie pakalpojumi” līdzīpašniece, tai jābūt ieinteresētai plānoto pabeigt savlaicīgi un kvalitatīvi.
Izglītos, kad sāks veidot
Dalītās atkritumu vākšanas punktu ierīkošanas process ir datu apstrādes, situācijas plāna tapšanas un koordinēšanas stadijā. Pēc tam – saskaņošanas darbs. Punktus paredzēts izvietot pašreizējo atkritumu konteineru atrašanās vietās. Pagaidām vēl nevar pateikt, cik to būs Jelgavā (pašlaik ir 120), tas atkarīgs no saskaņošanas iznākumiem ar visām trīs rajonu un pilsētu pašvaldībām. Vietvarām punktu izveidei jānodrošina līdzfinansējums 20 procentu apmērā no izmaksām.
J.Ābeltiņš pauž, ka daudzām lauku pašvaldībām interese ir liela, bet citām neko nevajag. Tas ir tuvredzīgi, tomēr pārrunu ceļā, visticamāk, ar katru izdosies atrast kompromisa risinājumu. Sarežģītāk sarunas ritot ar Bauskas pašvaldībām.
Ikdiena liecina, ka dažviet pašreizējo konteineru atrašanās bojā kopskatu. Piemēram, pirms dažiem gadiem tos izvietoja tieši ielas malā pie Asteru un Māras ielas krustojuma. Atkritumu savācējiem tas ir ērti, tomēr skats briesmīgs. Uz jautājumu, vai projekta īstenotāji to varētu ņemt vērā un pārvietot dalīto atkritumu savākšanas punktu uz neuzkrītošāku vietu, I.Štāla skaidro, ka tās tiek izvēlētas pēc “Jelgavas komunālo pakalpojumu” ieteikuma. Prioritāte ir pašvaldības iestādes (bērnudārzi, skolas un citi), pēc tam daudzdzīvokļu māju pagalmi. Tā kā konteineru laukumu pilsētā ir daudz, projekta laikā visur nevarēs izveidot dalītos atkritumu vākšanas punktus. Ir dzīvojamie masīvi, piemēram, Meiju ceļā, kur atkritumu urnas novietotas vairākās vietās. Rajons būs aptverts, bet ne visās pašreizējās vietās atradīsies konteineri dalītai atkritumu vākšanai.
Visos trīs Zemgales rajonos un pilsētās izvietos 313 punktu, bet ar to process neapstāsies. Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide turpināsies. Tajos atradīsies trīs dažādas krāsas konteineri: papīram un PET pudelēm; stiklam un sadzīves atkritumiem. I.Štāla pieļauj, ka iedzīvotāji sākotnēji var izteikt neizpratni par papīra un PET atkritumu apvienošanu vienā konteinerā. Bet tas ir pamatoti, jo šķirošanas līnijā tos iespējams labi sadalīt un katram atkritumu veidam atvēlēt savu konteineru nav ekonomiski.
Izglītot iedzīvotājus par atkritumu šķirošanu aģentūra “Zemgales EKO” plāno, kad sāksies dalīto atkritumu šķirošanas punktu izveide. Būs arī informācija par atkritumu savākšanas laukumu maksimāli efektīvu izmantošanu.
Pagaidām nav noslēdzies konkurss par aprīkojuma (dalīto konteineru un Bauskas poligona kompaktora) piegādi. Pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, jo vienīgais pretendents neatbilda prasībām. Atkārtotā vērtēšana vēl nav noslēgusies. Speciālisti lēš, ka izmaksas varētu palielināties apmēram par trešo daļu. Tāpēc nāksies meklēt papildfinansējumu. Bet būvdarbu un uzraudzības konkursu izmaksas paliks līdzšinējās.
***
Projekts paredz
– Jauna atkritumu poligona būvniecību Līvbērzes pagasta Brakšķos un Bauskas rajona Codes pagasta Grantiņos;
– atkritumu šķirošanas laukuma un angāra ar šķirošanas līniju izveidi Jelgavā, Ganību ielā;
– 22 izgāztuvju rekultivāciju;
– 313 dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidi Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonā un pilsētā;
– dalītās atkritumu vākšanas konteineru un buldozera iegādi Bauskas rajona poligonam.
Projekta izmaksas
– Brakšķu poligona projektēšana, būvniecība un saistītie darbi – finansējums 3 072 370 eiro;
– šķirošanas laukuma izveide Jelgavā – 1 772 269 eiro;
– Bauskas rajona poligona projektēšana, būvniecība un saistītie darbi – 1 595 710 eiro;
– 313 punktu atkritumu dalītai vākšanai ierīkošana – 137 720 eiro;
– 22 tagadējo izgāztuvju rekultivācija – 1 220 014 eiro;
– kopējās būvdarbu līguma izmaksas – 8 086 155 eiro.
– Projekta būvdarbu uzraudzības izmaksas – 338 800 eiro.
Darbu veicēji
– Projekta uzraudzību veic SIA “Geo Cosultants” un SIA “Konsorts”.
– Projektētāju un būvdarbu veicēju konsorcijā “KBKF” ietilpst trīs uzņēmumi. Vadošais pārstāvis ir Igaunijas uzņēmums “Koger
