Jaunpils pils ir tipiska bruņinieku pils – cietoksnis ar romānikas iezīmēm, no trim pusēm to apņem ūdens, ceturtajā tā pieslejas sauszemei.
Jaunpils pils ir tipiska bruņinieku pils – cietoksnis ar romānikas iezīmēm, no trim pusēm to apņem ūdens, ceturtajā tā pieslejas sauszemei. Sienas ir no laukakmens mūra, apmestas. Uzkalns, uz kura atrodas pils, ir mākslīgs. Celtniecības darbos bojāgājušo piemiņai nāves vietās iemūrēti akmeņi, kas izvirzīti no pārējas sienas.
Vēstures avotos Jaunpils pils celtniecības sākumi datēti ar 1301. gadu, kad Livonijas ordeņa mestrs bija Gotfrīds fon Roga. Jaunpils pils bijusi Dobeles komturejas daļa, un komturam kalpojusi kā palīgpils, kurā uzturējās neliela militāra vienība, kā arī bruņinieki pavadīja savas vecumdienas.
Jaunpils savu vārdu ieguvusi, pateicoties tam, ka bijusi jaunākā komturejas pils. Teika stāsta, ka agrāk tā dēvēta par Jaunās pīles pili, bet, kad ienākuši vācieši, to pārdēvējuši par Jaunpili (Neuenburg), jo viņi nav pratuši latviešu valodu.
Sākumā pils apjomus veidoja divu perpendikulāru sienu un leņķī savienotu divu dzīvojamo korpusu ieskauts pagalms. Pils plānu veido trapece. Šādam regulāram četrstūra plānojumam tuvas būvtradīcijas izmantojumu noteica Krusta karos Mazāzijā gūtā ordeņa celtnieku pieredze, kas senās romiešu karaspēka apmetnes kastellas nocietinājuma ideju sekmīgi izmantoja savās kolonizētajās zemēs.
Attīstoties šaujamieročiem, 15. gs. beigās pils ieguva apaļo stūra torni ar šaujamlūkām, smailloka arku joslu šķautņu velvēm. Jaunpils līdz ar Dobeles, Saldus un Skrundas pilīm sargāja Livonijas dienvidu robežu no Lietuvas puses. Šajā laikā pils no visām pusēm bija norobežota ar ūdens kanāliem, vienīgā ieeja tajā (vēl arī slepenas ejas, kas veda ārā no pils) bija paceļamais tilts un velvētie vārti.
Vairāk ziņu par pili saglabājies no 16. gs. vidus, kad tā kalpoja bijušajiem Dobeles vācu komturiem par vecumdienu pavadīšanas vietu. Kopš 1545. gada pilī dzīvoja priekšpēdējais Dobeles komturs Everts fon Šīrens, ar kura vārdu saistās pirmā pils pārbūve. Tā tika veikta, lai celtni pielāgotu vairāk dzīvošanas vajadzībām. Šīrens nodibināja patstāvīgu mācītāja vietu un draudzi 1548. gadā.
Pēdējais Dobeles komturs Tīss fon der Rekke saņēma pili kā dāvanu par nopelniem ordeņa labā. Vēlāk, kad ordenis nokļuva Polijas virskundzībā, Rekke viņam dāvinātos īpašumus saņēma kā lēni.
1625. gadā pēc virsrokas gūšanas Zviedru – poļu karā, zviedri, atriebjoties Rekkem par iepriekšējām uzvarām, nopostīja Jaunpili līdz pamatiem, stipri cieta arī pati pils.
17. gs. tika veikti pils pārbūves darbi – uzcelts sarga tornītis (stūra erķis), apejas galerijas pils pagalmā un vaļējās kāpnes. Pils tika paplašināta – korpusiem uzcēla trešo stāvu, austrumu aizsargsienai piebūvēja jaunas dzīvojamās telpas, iekšējo pagalmu pēc renesanses piļu galeriju parauga izrotāja ar smagnēju kolonādi, ko vēl iespaidīgāku darīja milzīgie granīta pakāpieni un roku balsts kāpnēm uz otro stāvu. Šo materiālās labklājības uzplaukuma laiku rādīja ar 1646. gadu datētais vējrādis sardzes torņa galā, kura astainā pūķa forma aizgūta manierisma ornamentikā.
Nākamā pārbūve notika 1907. gadā pēc vācu arhitekta V.Boksfala projekta, jo 1905. gada nemieros Ziemassvētku vakarā pili dedzināja Jaunpils revolucionāri noskaņotās rīcības komitejas pārstāvji. Tas nodarīja neatgriezeniskus bojājumus interjeram.
1919. gadā pils pārgāja neatkarīgās Latvijas Republikas īpašumā un tur tika izveidota Jaunpils muižas paraugsaimniecība, vēlāk – Valsts Jaunpils lopkopības skola un zirgu apkalēju skola, abas darbojās vēl Otrā pasaules kara laikā. Padomju varas pirmajos gados pils telpas izmantoja Valsts vaislas ērzeļu novietnes kantoris, kas vēlāk pārtapa par Lopkopības izmēģinājumu staciju (LIS). LIS arī bija pils īpašnieks līdz pat 1997. gadam, kad tā pārgājusi vietējās pašvaldības īpašumā.
Pēdējā pils pārbūve notika 20.gs. 60. – 70. gados, kad tajā izbūvēja telpas kultūras namam, bioķīmiskajai laboratorijai, ēdnīcai, saimniecības kantoriem u.c. vajadzībām.
Patlaban pilī atrodas muzejs, neliela viesnīca (32 gultas vietas), bibliotēka. Tiek izīrētas telpas svinībām, banketiem, īpaši iecīnīti ir dažādi piedāvājumi kāzu organizēšanā. Daļu pils telpu joprojām aizņem vietējās saimniecības kantoris.
