Latvija ir kā liels kuģis Eiropas Savienības ūdeņos. Kurp tam jādodas, lai sekmētos līdzsvarota valsts attīstība, uzlabotos iedzīvotāju dzīves kvalitāte?
“Latvija ir kā liels kuģis Eiropas Savienības ūdeņos. Kurp tam jādodas, lai sekmētos līdzsvarota valsts attīstība, uzlabotos iedzīvotāju dzīves kvalitāte? Tas ir jautājums, ko esat aicināti apspriest,” tā vakar topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) apspriešanu Jelgavas pils Sudraba zālē ievadīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Jelgavā tiek uzsākta NAP apspriešana, kas valstī turpināsies līdz maijam.
NAP izstrādāts laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Tā uzdevums ir virzīt sabiedrības uzmanību vienota mērķa sasniegšanai. “Ir pagājis laiks, kad mums pienes kaut ko klāt uz paplātes. Tagad ir spēkā vienādu iespēju princips. Katra ziņā paliek tas, vai viņš šīs iespējas izmanto,” teica Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Edvīns Karnītis. Viņš akcentēja, ka valsts izaugsmes pamatā tiek likts radošs, izglītots cilvēks, viņa veselība, izglītības līmenis, spēja likt lietā savas zināšanas, nevis kādi ekonomiski rādītāji, piemēram, konkurētspēja. Tādēļ šis plāns varētu būt dzīvotspējīgāks. Par izglītības nozīmi, jo īpaši reģionu attīstībā, runāja akadēmiķe Baiba Rivža. Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 130 tūkstošu studentu, taču simts tūkstoši studē Rīgā. Ziņojumos, ko bija sagatavojuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras padomnieks Māris Ēlerts un Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš liela nozīme tika pievērsta inovācijām jeb, vienkārši sakot, zinātnieku atklājumu pārvēršanai naudā.
Zālē bija sapulcējušies sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, studenti un citi interesenti. Kad diskusijas beigās tās vadītājs žurnālists Jānis Domburs aicināja klātesošos balsot, vai viņi NAP vērtē skeptiski vai pozitīvi, balsis dalījās apmēram puse uz pusi. Skeptiķi teica, ka līdzīgi plāni jau bijuši, bet liela labuma no tiem it kā nav. Noteicošā ir vienkārša tirgus interese. Optimisti, piemēram, Jelgavas galva Andris Rāviņš atzina, ka ir labi, ja ir tāds plāns, kurā tiek noteikti mērķi, un tas nav cieši piesaistīts finansējumam. Viņš piebilda, ka situācijās, kad plāns balstīts tikai uz finanšu iespējām ne viens vien labs nodoms izjucis.
NAP publiskā apspriešana turpināsies līdz maijam. Šis dokuments ir pieejams Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā www.nap.lv Uz to var nosūtīt arī savus ieteikumus. Kā atzina ministrs
M. Kučinskis, sagaidāms, ka maijā šis dokuments tiks apstiprināts valdībā.
