Naturalizācija tā ir uzņemšana pilsonībā. Šodien nevienam Latvijas iedzīvotājam šis vārds nav svešs, kā tas bija pirms trim gadiem, kad Naturalizācijas pārvalde sāka darbu.
Naturalizācija tā ir uzņemšana pilsonībā. Šodien nevienam Latvijas iedzīvotājam šis vārds nav svešs, kā tas bija pirms trim gadiem, kad Naturalizācijas pārvalde sāka darbu.
Pilsonību cilvēks nelūdz un neiegūst bieži. Tā ietver viņa uzticības saišu veidošanu. Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.
Pilsonības iegūšana ir sarežģīts jautājums, jo no pagātnes ir mantota smaga nasta: dziļš bezdibenis ir radies starp tiem, kas vairāk vai mazāk radikāli vēlas atbrīvoties no svešzemnieku pusgadsimta valdīšanas sekām, un tiem, kuri jūtas atstumti no valsts, kas ir mītnes zeme, kurā viņi dažkārt nodzīvojuši ļoti ilgu laiku un kuru uzskata par savu dzimteni. Šīs pretrunas izpaužas arī šobrīd Pilsonības likuma izpildes gaitā.
Latvijas pilsonības iegūšana kļūst aizvien aktuālāka. Tas saistīts ar mūsu valstī dzīvojošo nepilsoņu lielo skaitu un lēno naturalizācijas gaitu. Saskaņā ar pēdējiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem no 2 miljoniem 436 tūkstošiem valsts iedzīvotāju 667 tūkstoši ir bezvalstnieki.
Jelgavas pilsētā un rajonā 1995. gadā bija 37947 nepilsoņi, pilsētā un rajonā: attiecīgi 26929 un 11018. Šobrīd šis skaitlis ir 36037 (pilsētā 25598, rajonā 10439).
Laikā no 1995. gada februāra līdz 1998. gada 18. martam Jelgavas pilsētā un rajonā Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā ar Ministru kabineta rīkojumiem ir piešķirta 453 personām (tai skaitā 14 nepilngadīgiem bērniem), ir pieņemti 570 naturalizācijas iesniegumu.
Runājot par atsevišķām iedzīvotāju grupām, kas izmanto iespēju kļūt par Latvijas pilsoņiem, Jelgavas pilsētā un rajonā šobrīd vislielāko īpatsvaru veido personas, kas ir Latvijas Republikas pilsoņu laulātie 40%. Otra lielākā naturalizācijas procesā iesaistījušos iedzīvotāju grupa ir personas, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un viņu pēcnācēji 35%. Savukārt personas, kas bija legāli iebraukušas Latvijā un patstāvīgi dzīvoja šeit 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji ir 5%, bet vācu okupācijas laikā piespiedu kārtā ievestie Latvijā, kā arī viņu pēcnācēji ir 3% no kopējā pretendentu skaita.
Šobrīd naturalizēties drīkst visi tie, kam ir ārpuskārtas naturalizācijas iespējas (Pilsonības likuma 13. pants), un Latvijā dzimušās personas vecumā no 16 līdz 30 gadiem (Pilsonības likuma 14. pants).
Interesanti vērot, ka iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem izmanto dažāda vecuma cilvēki:
vecāki par 61 gadu 36%
51 60 g.v. 20%
41 50 g.v. 14%
31 40 g.v. 11%
18 30 g.v. 16%
16 17 g.v. 3%
Var secināt, ka jaunieši nebūt nealkst kļūt par Latvijas valsts pilsoņiem. Vai tiešām liela nepilsoņu daļa gaida, ka Latvijas pilsonība «tiks pasniegta uz paplātes»? Uz šo jautājumu gan jāatbild katram bezvalstniekam pašam.
Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālā nodaļa sadarbībā ar Jelgavas pilsētas un rajona skolu valdēm rīkoja konkursu «Ceļā uz pilsonisko sabiedrību», kurā iesaistījās jaunieši no rajona un pilsētas vidusskolām. Šie jaunieši bija zinoši Latvijas likumdošanā, vēsturē, cilvēktiesībās, un viņi neteiks šī valsts man ir vienaldzīga.
Jāuzsver, ka Jelgavas 5. un 6. vidusskolas (ar krievu mācību valodu) komandās bija jaunieši, kas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā. Uz daudziem jautājumiem abas komandas atbildēja pareizā valsts valodā, lai gan šos priekšmetus skolā apgūst krievu valodā. Tas ļauj nākotnē skatīties cerīgi.
Kā dažādu tautību Jelgavas iedzīvotāji izmanto iespēju kļūt par mūsu valsts pilsoņiem?
No naturalizācijas iesniegumu iesniegušajiem Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotājiem
krievi ir 37%
lietuvieši un igauņi 35%
baltkrievi 11%
poļi 9%
ukraiņi 5%
citi 3%.
Ir mēģināts analizēt situāciju, runājot par mazākumtautību stāvokli Latvijā, uzskatot, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar Padomju Savienības politiku pēc 1945. gada. Tā veicināja krieviski runājošo cilvēku apmešanos uz dzīvi Latvijā un arī konkrēti Jelgavas reģionā, ceļot šeit lielas rūpnīcas. Vairākums iebraucēju šobrīd ir nepilsoņi.
Pēc 50 gadu ilga okupācijas laika, kad cilvēka vietā visu izlēma partija, šobrīd cilvēkam grūti izlemt pašam vai pilsonība viņam ir vajadzīga, vai viņš vēlas te integrēties, vai saistīt savu un savu bērnu nākotni ar šo valsti.
Bieži pēc Rietumu un Austrumu politiķu vizītēm, kad viņi pauž atšķirīgu viedokli par Latvijas Republikas pilsonības iegūšanu, cilvēki ir neizpratnē par priekšlikumiem vēlamības izteiksmē, kas Latvijā negūst likuma spēku.
Kā otrs iespējamais lēnas naturalizācijas gaitas cēlonis ir Pilsonības likumā noteikto pārbaužu relatīvi augstās prasības. Tas ir mīts, kas nereti tiek mākslīgi uzkurināts dažos masu saziņas līdzekļos. Naturalizācijas pārvalde un arī mūsu reģionālās nodaļas darbinieki uzskata, ka viens no uzdevumiem ir ne tikai pārbaudīt pretendentu zināšanas, bet arī nodrošināt viņus ar informāciju. Šajā nolūkā nodaļā var iepazīties ar šādiem uzziņas līdzekļiem, kā arī tos iegādāties:
J.Taurēna grāmata «Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie pamatprincipi»,
metodiskie ieteikumie latviešu valodas prasmes pārbaudei,
metodiskie ieteikumi Latvijas vēstures, Satversmes, konstitucionālā likuma, pamatnoteikumu un valsts himnas teksta zināšanu pārbaudei.
Šo pārbaužu mērķis nav pieķert kādu nezināšanā, bet ļaut cilvēkam rast priekšstatu par latviešu tautas kā pamatnācijas izcelsmi, tās kultūru un tradīcijām, lai nākamais pilsonis izprastu un pieņemtu to vidi, kurā viņš gatavojas integrēties.
Jelgavā latviešu valodas pamatprasmes pārbaudi kārtojuši 53% no Latvijas Republikas pilsonības pretendentiem naturalizācijas kārtībā, vēstures zināšanu pārbaudi 51%. No pārbaudījumiem atbilstoši Pilsonības likumam atbrīvoti 47% pretendentu.
Atkārtoti kārtojuši latviešu valodas prasmes pārbaudi 3,9% no kopējā pārbaužu kārtojušo skaita, vēsturē šis īpatsvars ir attiecīgi 3,8%.
Īpaši gribētos uzsvērt latviešu valodas apguves nepieciešamību, lai integrētos Latvijas sabiedrībā.
Jelgavā dzīvojošie nepilsoņi paši sev radījuši šķērsli pilsonības iegūšanai tā ir nevēlēšanās apgūt latviešu valodu.
Droši vien būtu labāk, ja vecāka gadagājuma cilvēkiem (pēc 65 g.v.) varētu piemērot tikai sarunvalodas prasmes pārbaudi, jo daļai šo pilsonības pretendentu veselības dēļ viņu cienījamā vecumā ir grūtības ar rakstisko pārbaudes daļu.
Lai uzzinātu pretendentu viedokli un domātu par mērķtiecīgu tālāko darbību, Jelgavas reģionālās nodaļas darbinieki, tāpat kā pārējās Naturalizācijas pārvaldes nodaļas, ir veikuši 280 pilsonības pretendentu aptauju pēc Pilsonības likumā noteikto pārbaužu kārtošanas.
Pretendenti atbildēja uz vairākiem jautājumiem, piemēram:
Cik ilgi jūs gatavojāties Latvijas vēstures pārbaudei?
Kādas grūtības sagādāja pārbaude?
Kādas konsultācijas saņēmāt par pārbaudēm?
No kādiem avotiem guvāt informāciju pārbaužu kārtošanai?
17% respondentu kā grūtības minēja uztraukumu un bailes, 9% grūtības izteikties, 6% grūti iejusties konkrētajā situācijā, 2% minēja citus iemeslus, bet 66% teica, ka grūtības nav bijušas.
Trešais iemesls gausajai naturalizācijai mūsu reģionā ir iespējamo pretendentu nesakārtotie dokumenti. Cilvēki ilgstoši dzīvo ar dokumentiem, kuros ir nepareizi ierakstīti vārdi, uzvārdi, dzimšanas dati utt. Papildu grūtības rada tas, ka šo dokumentu pirmieraksti izdarīti dažādās bijušās PSRS vietās. Tas šodien prasa papildus uzņēmību, izdevumus un arī zināšanas šo dokumentu sakārtošanā.
Arvien skaudrāka kļūst nepieciešamība apzināties Latvijas Republikas sabiedrības vienotības iespējas. 17. aprīlī Jelgavā notiks Zemgales novada konference «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību». Tajā piedalīsies pārstāvji no Jelgavas pilsētas, Jelgavas, Bauskas, Tukuma un Dobeles rajona. Konferences dalībnieki centīsies apzināt un atrast optimālos ceļus pilsoniskas sabiedrības veidošanā.
